Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Pateicības dienas koncerts koncertzālē “Cēsis” uz skatuves kopā sasauca audzēkņus, absolventus un pedagogus.
Koncertā pirms mūzikas vidusskolas himnas A.Kalniņa “Dziedot dzimu, dziedot augu” zālē nodzisa gaisma, bet stars izgaismoja klavieres. Jana Martinsone spēlēja V.A. Mocarta “Romanci”. Tā izskanēja kā pateicība tiem, kuri muzicē mūžības koncertos.
“Pirms skaņas ir nākotne. Kāda tā būs? Ceļš uz izaugsmi, attīstību, kāpjam augstāk un ieraugām apvārsni. Aizvien nākamo un nākamo, tālāk un tālāk. Sajust katru noti, katru mirkli. Mirkļi un notis ir piepildīti ar pateicību vecākiem, pedagogiem, audzēkņiem, absolventiem, atbalstītājiem par iespēju izteikt savas sajūtas, pilnveidot sevi, izpaust sevi mūzikā,” sacīja vidusskolas direktors Vigo Račevkis un uzsvēra, ka audzēkņiem un pedagogiem viens no nozīmīgākajiem gada notikumiem ir diena, kad mūzikā skan paldies.
Koncerta pavadone, 4.kursa audzēkne Alīna Johansone klausītājus veda starp šodienu un rītdienu, piestājot starptelpā. Tā ir ceļa sākums, kad zīmē jaunas takas un tiltus pateicībā, ka ļauts to darīt. Pateicība ir ne tikai vārds, bet sajūta, izvēle, nevis pienākums.
Mūzikas vidusskolas, mūzikas skolas audzēkņu kamerorķestris, koris, ansambļi, individuālie izpildītāji klausītājus aizveda pasaulē, kur radīta mūzika, kas aizdzen vienaldzību. Pārsteigumu sagādāja pedagogi Jānis Jansons, Evija Dāve, Zintis Žvarts un Patriks Kārlis Stepe. “Esam četri, kuri spēlē saksofonu, kāpēc neiepriecināt savējos,” sacīja Z.Žvarts un atklāja, ka Pateicības koncertā piedalās pirmoreiz, zinājis, ka tas ir brīnišķīgs, bet ir brīnišķīgāk, nekā domājis.
Toms Veiss Pateicības dienu koncertus uzņēmās rīkot, kad mācījās vidusskolā. Tagad to kā absolvents darīja jau sesto gadu, sagādājot muzikālu notikumu cēsniekiem. “Esam komanda. Mainās vidusskolas audzēkņi, ienāk jauni talanti, labprāt muzicē absolventi, pedagogi. Atgriezties Alfrēdskolā vienmēr ir forši,” teica T.Veiss.
Ik priekšnesums bija rūpīgi noslīpēts, ietērpts krāšņā gaismu, video un skaņas dizainā. Pēc koncerta direktors ar gandarījumu atzina, ka aug audzēkņu muzikālā varēšana un iespēja piedalīties šādā koncertā paver jaunus apvāršņus. “Laiks nepiedod stāvēšanu uz vietas, un, kad šķiet, ka viss ir apstājies, atkal esi nonācis starptelpā. Un viss sākas no jauna,” atgādināja koncerta pavadone.




Komentāri