“Kad dators izslēgts un telefons kluss…” Neticami, bet kopš pirmo reizi Latvijā izskanēja Renāra Kaupera “Mana dziesma”, pagājuši vairāk nekā 18 gadi. Toreiz, 2005.gadā, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Latvija plašāk iepazina cēsnieci, dziesmas vārdu autori Ingu Cipi. Viņa bija arī šo svētku atklāšanas koncerta mākslinieciskā vadītāja. Nekas nav mainījies, arī šodien skolēni ar prieku klausās un dzied šo dziesmu. Ir to pieņēmuši kā “savu dziesmu”.
Aizvadot septembra Dzejas dienas, visu mēnesi novadnieces Ingas Cipes dzejoļus lasīja, pētīja, mācījās no galvas, izdziedāja, ilustrēja, veidoja improvizācijas Liepas pamatskolas skolēni. Pēc spraiga jaunrades darba dzejnieces, skolēnu, vecāku satikšanās notika Liepas kultūras namā Dzejas un Skolotāju dienas svētkos “Mans vārds”. Pie kārtējās vai pirmās skatuves pieredzes tika gandrīz katrs skolēns.
Lai iedrošinātu bērnus, savu dzejrades prasmi rādīja skolotāja Zanda un direktore Anžela, kura dzejā vēlēja “neraudāt, ja saule nav koša”, un “sajust krāsas arī pelēkā dienā”.
Lielākie – devītie, septītie, astotie – veidoja improvizācijas gan par Ingas Cipes vārda un uzvārda burtu salikumu, gan par populārās “Manas dziesmas” rindām.
Pirmklasnieki skandēja Ingas “Žēlīgās žagatas”, “Sama Ama”, “Murdziesmiņas”, gan citu viņas dzejoļu stāstus, ņipri skanēja “Ķiparu – piparu” dziesma.
Ceturtie un piektie izpildīja sižetiski asus, pārdomu pilnus, sadzīvisku situāciju aprakstošus jaundarbus. Artūrs, Bruno un Oskars repoja pašu sacerētos dzejoļus.
Sestie – Amira, Anna, Amanda – kopā ar klasesbiedriem lasīja savas literārās pasakas par to, kā radusies “Mana dziesma” un dzejolis “Neaizmirstulītes”. Septītās klases skolēnu veidotās Neaizmirstulīšu medaļas kopā ar viņu dzejas improvizācijām skolotāji saņēma svētkos. Koris uzdāvināja dzejniecei pārsteigumu ar vēl nedzirdētu Raimonda Paula dziesmu ar Ingas Cipes vārdiem “Dziedi jel, bērniņ, dziedi”.
Ingas Cipes pateicības vārdi skanēja visiem jaunajiem dzejniekiem, dāvanā saņemta koši ilustrētā viņas grāmata “Pasaka par puķu zirni”. Un svētku noslēgumā aizrautīgi, sirsnīgi skanēja: “Tie ir vārdi no manas tautas…”
Komentāri