Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk.

Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem risinājumiem,” vērtēja Ekoskolu programmas vadītājs  Daniels Trukšāns un pastāstīja, ka savā skolā rīkot “Nākotnes garšu festivālu” vēlējās 16 izglītības iestādes Latvijā, bet priekuliešu pieteikums bijis vispamatotākais, tāpēc saņēmis atbalstu.
“Skola sagatavojusi daudzveidīgu, interesantu pasākumu. Esam pozitīvi pārsteigti par plašo programmu, iesaistīti skolēnu vecāki, vecvecāki, vietējie uzņēmēji, eksperti.    Ar interesi vēroju skolēnus. Ir  zinoši, ir tādi, kam ir daudz, par ko runāt, rādāmu jaunumu, bet būtiskākais ir zinātkāre. Skolēni ir pārmaiņu vēstneši, viņi izglītos vecākus,” stāsta projekta koordinators Dānijas Kultūras institūtā  Artis Dobrovoļskis un atgādina, ka ikdienā ir svarīgi uzsvērt, ka, izmetot pārtiku, ietekmējam ne tikai vidi, arī katrs savu maciņu.

A. Dobrovoļskis pastāsta, ka “Nākotnes garšas festivāls” ir aizsākums plašākam projektam “Nākotnes garša – par skolām un kopienām bez pārtikas atkritumiem”, ko Baltijas valstīs īsteno Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar Dānijas un Zviedrijas vēstniecībām Latvijā. Aktiv­i­tātes Latvijā tiek īstenotas sadarbībā ar Latvijas Ekoskolu tīklu.

Visas dienas garumā skolēni iesaistījās dažādās norisēs. Sākumā skeptiski, bet vēlāk jau ar interesi katrs gribēja pagatavot savu burciņu ar fermentētiem dārzeņiem. Meistarklasi vadīja “Michelin” ceļveža “Jaunā šefpavāra” izcilības balvas ieguvējs, restorāna “Ferma” šefpavārs  Nils Ģēvele. “Ilgt­spēja, zaļā domāšana bijusi viena no manas veiksmes atslēgām, dzīvesveids, kā izturamies pret citiem, “Druvai” atzina N. Ģēvele un pastāstīja, ka vecākajai paaudzei fermentēti jeb skābēti dārzeņi nav    jaunums, bet jaunieši ir pārsteigti, cik vienkārši tos sagatavot, lai ilgāk uzglabātu.

Skolas ekopadomes priekšsēdētāja vietniece Veronika Vese­lova pastāstīja, ka bijis interesanti gatavoties festivālam. Paši izdomāja, par ko diskutēt, un vadīja sarunas, tāpat arī izrotāja skolu, iekārtoja telpas meistarklasēm.  “Katrs, kurš gribēja, uzzināja kaut ko jaunu,” uzsvēra V. Veselova. Dažam jaunums bija, ka bioloģiski audzētiem produktiem ir savs marķējums, citam, ka gardumus var pagatavot no tā, ko izmetam atkritumos, ka arī no augļiem un dārzeņiem var izgatavot dekorus un rotājumus.

Priekuļu pamatskolas ekopadomes koordinatore skolotāja Agnese Ramata pastāstīja, ka pirms festivāla ekopadome skolā veica monitoringu, rūpīgi uzskaitīja,    cik pāri palikušā ēdiena no skolas virtuves nonāk atkritumos. “Rezultāti pārsteidza      skolēnus un pedagogus. Aptu­veni simts kilogramu pārtikas atkritumu nedēļā nonāk konteineros, gadā apmēram sešas tonnas. Tiesa, uzskaitīts ne tikai neapēstais ēdiens, bet arī, piemēram, mizas un citi pārpalikumi, kas rodas ēdiena gatavošanā. Skolēni meklēja atbildes, ko skolā varētu darīt, lai atkritumu daudzumu samazinātu,” stāstīja A. Ramata.

Skolēni piedāvāja savas idejas situācijas uzlabošanai. Jaunieši uzskata, ka atkritumu daudzums mazinātos, ja viņi paši varētu iesaistīties ēdienkartes sastādīšanā, paši izvēlēties, ko un cik daudz likt uz šķīvja. Labi būtu, ja iepriekšējā dienā katrs ēdienkartē varētu atzīmēt, ko no piedāvājuma neēdīs, pavāres zinātu, ka mazāk jāgatavo. N. Ģēvele savukārt skolas pavāriem novēlēja, lai skolēnu teiktais, ka skolā ir garšīgas pusdienas, kļūst par ikdienu. “Visu laiku ir jāmācās,  tā ir prasme, kas jāattīsta. Jāpiedāvā daudzveidīgs ēdiens un noteikti ir jāieklausās  skolēnos,” sacīja šefpavārs.   

A. Ramata atzina, ka ir gandarījums par festivālu. “Iesai­stījās skolēnu vecāki, dalījās pieredzē, neviens, kuru uzrunāju, neatteica atbalstu,”  viņa vērtēja un norādīja uz gaumīgo foto stūrītī, kurā daudz zaļumu. Tos “Kli­ģeni” aizdevuši, tā augi tiek izmantoti vairākkārt.

“Nākamajā gadā  būs programma motivētākajiem skolēniem, tiks rīkoti pasākumi, lai viņi iegūtās zināšanas, kā pārtiku izmantot racionāli un samazināt atkritumus, var nodot tālāk. Tiksimies arī ar pašvaldību, lai runātu par sadarbību un jauniem projektiem, ” pastāstīja A. Dobrovoļskis.