„Bioloģiski dzīves jēga ir izdzīvot un dot dzīvību, praktiskā puse – vēlos, lai būtu labiekārtota māja, ģimene, mašīna, darbs un viss sevis piepildīšanai, lai es un cilvēki man apkārt būtu apmierināti ar savu dzīvi,” tā filozofiski spriež Ansis Rezgalis, 18 gadus vecs cēsnieks, kurš sevi raksturo kā reālistisku optimistu.
Ansis ir ģitārists grupā „Desert of Joy”. Daži grupas izpildīto mūziku uzskata par metālu, taču Ansis to atzīst par alternatīvo roku. Tomēr bieži Ansis uzstājas arī pavisam citādākā sastāvā, kopā ar Cēsu valsts ģimnāzijas jauniešiem, kā arī citiem māksliniekiem Ineses Lāces veidotajās programmās.
Ansis atzīst, ka viņam, radot un spēlējot mūziku, ļoti svarīgi, lai citiem būtu labi.
Runājot par mūziku un uzstāšanos, Ansis nodala mūziķus un muzikantus: “Mūziķis ir tas, kurš rūpīgi sagatavo savas dziesmas un spēlē tikai nopietnos koncertos. Muzikants ir cilvēks no tautas, kuram pasaka: ”Spēlē!”, un viņš spēlē. Es esmu abi divi reizē.”
Ansis atzīst, ka viņa mūzikas izjūtas veidošanā liela loma bijusi 1. pamatskolas skolotājam Edvīnam Loginam, kurš iemācījis spēlēt ģitāru. Ja sākotnēji mūzika puisim nav bijusi nekas īpašs, tad tagad uzstāties ar programmām un koncertiem Ansim sanāk bieži gan Ineses Lāces programmās, gan arī ar grupu. „Desert of Joy” koncerti bijuši ne tikai Cēsīs, bet arī Rīgas klubos „Depo”, „Saksafon” un citos.
Ansis atzīst, ka ir dažādu mūzikas stilu piekritējs. Atkarībā no noskaņojuma un situācijas viņš var klausīties repu, klubu hitus, smago mūziku. Ļoti iemīļots ir džezs: „Katrai mūzikai ir sava vieta. Mājās necenšos klausīties smago vai kluba mūziku, tur klausos vieglos popiņus un rokiņus, bet, aizejot uz koncertu, popu nespēju klausīties. Nepareizā mūzika nepareizā vietā ir nepareizā mūzika.
Mūzika ir domāta, lai izraisītu emocijas. Nepieciešama mūzika, kas nomierina, bet ļoti vajadzīga ir arī mūzika, kas izraisa agresiju.
Savulaik bija tā – ja aizgāju uz koncertu un izārdījos, nākamajā dienā staigāju apkārt smaidīgs kā saulīte. Ja neaizgāju, sēdēju skolā un dīdījos. Tad tās sliktās emocijas tika izliktas visā pārējā. Pat tai it kā ļaunajai, brutālajai mūzikai ir ļoti labs izmantojums, jo koncertā ir iespēja tikt no sliktām emocijām vaļā. Bet mājās tādu mūziku neiesaku klausīties, jo tas var radīt pretēju efektu.”
Ansis nākamgad mācīsies 12. klasē, viņš ir izlēmis, ka pēc skolas absolvēšanas studēs Rīgā. Viena no iespējām ir Latvijas Universitātes ekonomikas fakultāte. Mūzika kā profesija Latvijā Ansim pagaidām šķiet neperspektīva un finansiāli neizdevīga, tādēļ viņš neplāno iegūt speciālo izglītību. Taču par ekonomiskās izglītības izvēli Ansis smejoties saka, ka pēc dabas ir praktiskais latvietis un redz šajā sfērā vislielākās izaugsmes iespējas. Tomēr jau tagad viņš ir pārliecināts, ka atgriezīsies Cēsīs: „Cēsis man ir tuva pilsēta. Mani fascinē arī Cēsu jaunieši. Mums ir daudz unikālu personību. Bet Rīgā viņi veidojas par ārzemju globalizācijas ietekmes ”brīnumiem”. Mēs tomēr esam laucinieki – atvērti un pozitīvi. Tās ir īpašības, kuras mūsdienu pasaulē ir grūti saglabāt.”
Arī par iespējām Cēsīs Ansis ir optimistisks un apgalvo, ka viss ir atkarīgs no paša gatavības darboties.
Ansim patīk filozofēt: „Man ir svarīgi saprast, kādēļ cilvēki vienmēr izdomājuši kaut kādas savas versijas, ja patiesībā ir citādāk.”
Ansis uzskata, ka mīlestība nav nekas īpašs un garīgs: „Tas ir tīri bioloģisks process. Diemžēl. Lai cilvēkam būtu pieņemams tas, kādēļ pēkšņi otrs cilvēks ir ļoti vajadzīgs, apziņa to piešpaktelē un liek domāt, ka esi iemīlējies. Bet es neesmu pret mīlestību.”
Lai gan Ansis ir praktiskais latvietis, reizē tomēr arī brīvdomātājs. Viņš var pamosties trijos naktī un aiziet pagulēt zālē. Vienkārši tādēļ, ka tā ir sagribējies. Ansis uzskata, ka: “nevajag upurēt spontanitāti dzīves mērķiem”.
Runājot ar Ansi, nevar nepamanīt lielisko saskarsmes mākslu, ko arī pats apzinās: „Man padodas psiholoģija, tas no mammas. Viņa ir psiholoģe. Tas ir tīri neapzināti, bet sazināties ar cilvēkiem man ir viegli, tāpat arī izprast viņu domāšanu. Tomēr es negribētu būt ne pedagogs, ne psihologs.”
Komentāri