Draudzēties ar citplanētiešiem, kā pareizi rēķināt un aizdomāties

Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēnu dome uz akadēmisko debašu spēli “Skolēni pret politiķiem” uzaicināja politiķus. Ģimnāzijā skolotājas Laumas Abramsones vadībā darbojas debašu pulciņš, audzēkņi regulāri piedalās turnīros un gūst labus panākumus.

Debašu formāts vienkāršs – par iepriekš zināmām tēmām tiek sagatavoti fakti, pierādījumi, kas apstiprina vai noliedz apgalvojumu. Septiņās minūtēs viena komanda to aizstāv, otra noliedz, teikto argumentējot. Pēc tam klausītāji balso par to komandu, kura pārliecinājusi, interesantāk izklāstījusi argumentus.

Ģimnāzijas direktore Ina Gaiķe pirms debatēm    uzsvēra: “Te satiekas pieredze un jauniegūtās zināšanas. Skolēni ir mūsu nākotne, bet politiķi veido mūsu kopējo nākotni.”    Debatēs Zaļo un Zemnieku savienību pārstāvēja Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, “Latvija pirmajā vietā” Saeimas frakcijas vecākā konsultante Līga Kra­pāne, “Apvienotā saraksta” Sa­eimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, “Latvijas attīstībai” politiķis Artis Pabriks, Saeimas deputāte Jana Sima­novska no partijas “Progresīvie”, bet “Jauno Vienotību” Cēsu domes deputāti Atis Egliņš-Eglītis un Inese Suija-Markova. Jau­niešu komandā ģimnāzisti Edu­ards Kristers Lusts, Mārcis Andersons, Marta Indriksone, Laura Auziņa, Sabīne Vasile, Kārlis Tamovičs.

Tēmu loks bija plašs: gan par to, vai mums jāmeklē kontakti ar citplanētiešiem, gan vai    Baltijas valstīm vajadzētu apvienoties federācijā un vai ekonomiskās sank­cijas veicina globālo stabilitāti,    kā arī par to, vai tehnoloģijas veicina cilvēku komunikāciju, vai 2+2 var būt pieci, un visbeidzot – vai viss ir tik slikti. Gan politiķi, gan skolēni bija nopietni sagatavojušies, par tēmām tika klāstīti fakti, citēti zinātnieku pētījumi, atgādināts vispārzināmais, sprēgāja asprātības, skanēja dzejas rindas. Klausītājiem, kuru vidū lielākoties bija ģimnāzisti un pedagogi, bija interesanti ne tikai daudz jauna uzzināt, bet arī vērot un novērtēt pieredzējušu politiķu prasmi uzstāties, aizstāvēt savus argumentus. Savu reizi uzvarēja skolēni, ja politiķi tēmu nebija    uzskatījuši par pārāk nopietnu, uzstājās ar vispārzināmiem faktiem vai akadēmiski sausām runām. Četrreiz skatītāji par uzvarētājiem novērtēja ģimnāzijas debatētājus, divreiz politiķu komandu.    Dažbrīd vienas pārsvars pār otru bija minimāls.

Pēc debatēm ģimnāzijas Sko­lēnu domes prezidents Mārcis Andersons atzina, ka politiķi labprāt piekrituši piedalīties, bet komandas biedri uzsvēra, ka, diskutējot ar politiķiem, gūts gan cilvēcisks priekšstats par viņiem, gan gūta pieredze, kā aizstāvēt savu viedokli.

Saeimas deputāts Edgars Ta­vars pauda pārsteigumu un apbrīnu par jauniešu prasmi izmantot zinātniskus faktus, jaunāko informāciju, lai argumentētu, pārliecinātu citus par savu patiesību. “Tas, ka debatēs nobalso par to, ka viss ir slikti, kā to pierādīja jaunieši, patiesībā ir ļoti labi.    Jaunieši uzsvēra, ka negrib    dzīvot bezjēdzīgu dzīvi. Ja viss ir slikti, to var labot. Tā kā ir labi, ka viss ir slikti. Ar valsti viss ir kārtībā,” uzteicot jauniešus, sacīja E.Tavars, bet A. Pabriks    uzsvēra: “Varu pieņemt, ka jauni cilvēki apšauba visu – arī to,     ka saule lec Austrumos un riet Rietumos, ka pēc vistumšākās nakts seko rītausma. Varam sekot kolēģu partijas aicinājumam meklēt jaunu saprātu    un kontaktus ārpus mūsu civilizācijas, ja esam pazaudējuši kontaktu ar zemes esošo civilizāciju, pats vairāk balstos gadsimtu pieņēmumos, ka saule lec Austrumos…” Viņš arī vērtēja, ka mūsu sabiedrībā politika tiek demonizēta, tāpēc šādas debates var veicināt izpratni.

Skolotāja Lauma Abramsone “Druvai” pastāstīja, ka skolas debašu pulciņā iesaistījušies ap 20 ģimnāzistu. “Tās neskaitāmas stundas vakaros, agri no rīta, kad vien ir brīvs brīdis. Nāk tie, kuri vēlas, kuri ieinteresējas,” stāsta L.Abramsone. Ģimnāzijas debašu komanda gatavojas debatēm, kas notiks izstādē  “Skola 2025”. Priekšā dažādi turnīri un arī  iecere piedalīties sarunu festivālā “Lampa”.