Ne tikai atpūta un piedzīvojumi, bet arī darbs ir nometnes “Pie Sprīdīša” dienas kārtībā. Šonedēļ nometnē Drabešu pagasta “Apneros” pie Gauču ezera aizrit pēdējā, ceturtā šīs vasaras maiņa, uz kuru atbraukuši 26 bērni. Tā ir 55. nometne pēc kārtas. Sprīdīšu dzīvesveids ir ļoti aktīvs. Pieejama pirtiņa, peldētava, laiva, katamarāns, iespēja makšķerēt. Notiek sporta spēles, rotaļas, ir pulciņi un praktiskas nodarbības, kurās bērni mācās sniegt pirmo palīdzību, apgūst ugunsdrošības un satiksmes noteikumus.
Nometnes organizators Aleksandrs Kalvāns stāsta, ka mācības vada dažādi speciālisti. Sprīdīšu nometnē viesojušies darbinieki no Cēsu ceļu policijas un kriminālpolicijas, okupācijas muzeja, narkoloģijas profilakses centra, Cēsu ugunsdzēsējiem un citām iestādēm. Skolēniem intriģējošas šķitušas nodarbības ugunsdzēšanā, instruktors, aizdedzinot azbesta manekenu un citus priekšmetus, rādījis piemērus, kā vajag un kā nedrīkst rīkoties ugunsgrēka situācijās. Aizraujoša ir nakts trase, konkursi, disenītes.
Sprīdīši ir cieši saistīti ar dabu. Viņi mācās to iepazīt un saudzēt. “Pie Sprīdīša” ir īsta lauku nometne – bērni desmit dienas dzīvo bez elektrības, telefoniem un citām mūsdienu ērtībām. Nometnes vadītāja un vecākā audzinātāja Ināra Pilskunga stāsta, ka darbdienās bērni apmēram divas stundas piedalās dažādos vieglos, bērnu drošībai, veselībai un attīstībai nekaitīgos darbos: sagatavo stādus, stāda kociņus, grābj sienu, uzkopj teritoriju, nes ūdeni no ezera pašu ikdienas vajadzībām, vāc zarus ugunskuram un veic citus darbiņus, kas saistīti ar nometnes teritorijas sakopšanu un pilnveidošanu.
Nometnē ”Pie Sprīdīša” bērniem patīk, un daudzi uz ”Apneriem” brauc vairākas vasaras pēc kārtas. Skolēnus visvairāk iepriecina iespēja iepazīt jaunus draugus, peldēties ezerā un vakari pie ugunskura. Sliktos laika apstākļos piedāvā citas nodarbes. Nometni vada pieci skolotāji, kas organizētajās aktivitātēs caurvij pedagoģisko darbību.
Deviņgadīgais nometnes dalībnieks Artūrs Purviņš “Pie Sprīdīša” šovasar ir otro reizi: “Iepriekšējā nometnē es saslimu, taču mani ļoti piesaista ūdens, pirtiņa un dažādās spēles. Tādēļ atkal esmu te, arī nākamvasar braukšu. Man nometnē patīk.”
A.Kalvāns skaidro nometnes rašanos: “Te gribam mācīt bērnus latviešu darba tikumā, tāpēc nosaukums – Sprīdītis. Mana devīze – darbs nevienu cilvēku nav sabojājis, tikai bezdarbs. Tādēļ arī visi kopā darām Dievam tīkamus darbiņus. Esam iestādījuši jau 500 eglītes un 150 bērziņus, lai arī nākamajām paaudzēm saglabātos dabas vērtības. Esam vākuši un veduši sienu kaimiņu saimniecībai. Tur cilvēkiem slikta veselība, tādēļ grūti pašiem lopbarību sagādāt.”
Šīs vasaras pēdējā nometnē viesojās tās bijusī dalībniece Sanita Silava. Viņas bērnības mājas ir Drabešu pagasta “Amatas”, bet nu jau astoņus mēnešus meitene dzīvo Skotijā. Jaunajiem Sprīdīšiem viņa stāstīja savas atmiņas par nometnes piedzīvojumiem un to, kā viņai klājas ārzemēs. “Nometne “Pie Sprīdīša” ir mana mīļākā vieta, kur var brīvi dzīvot bez mūsdienu tehnoloģijām, elektrības, bez civilizācijas. Skotijā nekā tāda nav. Sprīdīšu nometnē ikvienu pārņem vārdos neaprakstāmas sajūtas. Laimīgi tie, kas var uz “Apneriem” atbraukt katru vasaru,” tā 18 gadīgā Sanita. “Galvenais rādītājs, ka bērniem pie mums patīk, ir tas, ka viņi atgriežas gadu no gada. Tas ir gandarījums,” stāsta skolotāja I.Pilskunga.
Nometne “Pie Sprīdīša” tiek rīkota jau 13. gadu. Šajā laikā uz nometni ir braukuši vairāk nekā 3000 bērnu no Latvijas un ārvalstīm – Amerikas, Vācijas, Luksemburgas, Nepālas. Vienā nometnē organizatori spēj uzņemt 60 bērnus no astoņiem līdz 15 gadiem.
Komentāri