Cēsu novada Jauniešu dome iztaujā domes deputātu kandidātus

Jaunieši ir mūsu tagadne un nākotne – teica Cēsu pašvaldības domes vēlēšanu kandidāti Cēsu novada Jauniešu domes rīkotajās priekšvēlēšanu debatēs. Toties tikai četru politisko spēku programmās tiek pieminēti jaunieši.

14.maijā Jauniešu mājā Cēsu novada jaunieši bija sagatavojuši aizraujošu un informējošu pasākumu, kurā vēlēšanu kandidātiem uzdeva dažādus jautājumus par jauniešiem aktuāliem dzīves aspektiem novadā.
Pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste Iluta Balode stāstīja, ka ideja nāca no pašiem jauniešiem un tā radās jau ziemā, kad informācijas par kandidātiem vēl nebija. Ieceri rīkot    priekšvēlēšanu debates Iluta ar kolēģi uzreiz atbalstīja.    Runājot par iespējām, ko jauniešiem sniedz šādu pasākumu rīkošana, speciāliste piekrīt, ka tas attīsta politisko līdzdalību, veicina sapratni par politiskiem aspektiem. “Tie jaunieši, kas organizēja pasākumu, noteikti pierādīja, ka viņi ir gatavi piedalīties arī vēlēšanās. Ar lielu daļu šiem aktīvistiem strādāju jau tad, kad viņi bija sešpadsmitgadīgi, domāju, ka viņi jau tad bija gatavi vēlēt.”

Priekšvēlēšanu debatēs bija pārstāvēti septiņi no astoņiem politiskajiem spēkiem, kas pieteikuši kandidātus Cēsu novada domes vēlēšanām. Piedalījās Mārtiņš Šteins (“Kustība “Par!””), Kat­rīna Alksne-Alksnīte (“Suve­rēnā vara”, “Apvienība Jaunlatvieši”), Atis Egliņs -Elgītis (“Jau­nā Vienotība”), Maija Ozoliņa (Na­cionālā apvienība “Visu Lat­vijai!”-“Tēvzemei un Brīvī­bai/LNNK”), Dita Trapencie­re (“Progresīvie”), Iveta Dzērve (“Zaļo un Zemnieku savienība”, “Latvijas attīstībai”, Vidzemes partija, Latvijas Zaļā partija), Kristaps Bergs (“Latvija pirmajā vietā”). Vienīgā nepārstāvētā partija bija “Pašcieņa”.

Pasākuma moderators Filips Rasmussens informēja, ka “Su­verēnā vara”/“Jaunlatviešu apvienība” debašu    reģistrēšanās termiņu esot nokavējusi, bet, lai pasākumā būtu plašāka politisko spēku pārstāvniecība, tās dalība apstiprināta.

Deputātu kandidātiem bija jāatbild uz jautājumiem par jauniešu problēmām novadā, iekļaujošu sabiedrību, mobilitāti, atkarību mazināšanu, jauniešu nozīmi novadā, darba un prakses iespējām, kā motivēt jauniešus atgriezties un citām tēmām. Uz katru jautājumu atbildes garums nedrīkstēja pārsniegt 45 sekundes.

Debašu laikā bija vairāki kontroljautājumi par kāda konkrēta dokumenta, piemēram, Cēsu novada Jaunatnes politikas stratēģija 2024. – 2028.gadam, saturu. Ja atbilde bija pareiza, debatētājs saņēma zelta kartīti, kuru    varēja izmantot, iegūstot papildu 20 sekundes atbildes sniegšanā uz pamata jautājumiem. Arī politisko spēku pārstāvjiem bija iespēja uzdot vienu jautājumu kādam konkurentam vēlēšanās. Pasākuma beigās jautāt aicināja arī klausītājus.

Uz vairākiem sagatavotajiem jautājumiem atbildes prasīja par konkrētu rīcību, piemēram, vai un kā jūs veidosiet prevencijas un atbalsta sistēmas, lai samazinātu atkarību izraisošo un apreibinošo vielu lietošanu jauniešu vidū. Ko teica kandidāti?

Iveta Dzērve: “Mana pārliecība ir, ka tad, kad jaunietis jūtas labi un viņam ir jēgpilna nodarbošanās, viņš ir iesaistīts, tad tas viņa mentālajai veselībai, labsajūtai ir noteicošais faktors, lai viņš nevēlētos kaut ko nevēlamu darīt. Līdz ar to atbalsta sistēmas izveide, iespējams, resursu centru izveide – kur jaunieši, kuri piedzīvo kādas grūtības, un viņu ģimenes varētu saņemt atbalstu, lai viņi nenokļūtu līdz tam.”

Kristaps Bergs: “Viens no mūsu saraksta kandidātiem tieši ir persona, kura vada šādu centru “Briedīši”, kas ir Raiskumā. Tur nodarbojas ar jauniešiem kuriem ir dažādas atkarības. Un šajā gadījumā svarīgs ir tieši preventīvais darbs, lai jaunieši nenonāk līdz šādām problēmām. Mēs tā arī turpināsim to darīt. Šī mūsu persona vada arī seminārus par to – darbojas ar jauniešiem. Jaunieši var ierasties konkrētajā teritorijā un pavadīt laiku, tur iespējams strādāt ar viņiem.”

Mārtiņš Šteins: “Viena no lietām ir, ja jauniešiem ir uzticama persona vai uzticama organizācija, pie kā jaunieši var vērsties – tad viņi nāk arī ar smagiem jautājumiem. Mūsu pusē tie ir bijuši jautājumi par to, ka jaunieši vēlas atmest smēķēšanu un citas lietas. Mēs esam gan Nītaurē, gan Līgatnē organizējuši tikšanās ar psihoterapeitiem, dažādiem speciālistiem, vienaudžiem, kuri ir tikuši vaļā no dažādām atkarībām. Pats es nesen biju Tartu. Tur jaunatnes darbu lietu speci­ālistu lokā ir arī darbinieki, kas laikā, īpaši vakaros, kad nenotiek aktivitātes, iet satikt tos jauniešus, kas kaut kur klaiņo, un sniedz viņiem palīdzību.”

Katrīna Alksne-Alksnīte: “Tā­tad, kā mēs to redzam, tā ir starp­institucionāla sadarbība. Vis­pirms ir skola, kur atbalsts ir skolotājs, audzinātājs. Palīdz arī sociālais darbinieks pašvaldībā. Un tomēr iztrūkst skolotāju un soci­ālo darbinieku kapacitātes, kas būtu jāstiprina. Būtu jāveic arī izglītojošie pasākumi skolotājiem, kuri spētu atpazīt bērnu atkarības un uz to reaģēt, jo vecāki ne vienmēr to redz un saprot. Mēs to redzam kā kapacitātes veicināšanu skolotājiem un sociālajiem darbiniekiem.”

Atis Egliņš-Eglītis: “Pievie­nojos par starpinstitucionālo sadarbību. Pēc manas iniciatīvas to esam atjaunojuši, un ik mēnesi notiek dažādu jautājumu risināšana. Tomēr es neliktu visus smaguma centrus uz skolotājiem un sociālo dienestu, es liktu arī uz ģimenēm un ģimeņu izglītību.”

Maija Ozoliņa: “Viena lieta, ko mēs jau darām, ir centra “Marta” izveidotā programma, kas ir mērķēta tieši atkarību prevencēšanai, kas paredz arī dažādas nodarbības. Katru gadu mēs izejam vismaz vienu modeli ar šīm aktivitātēm. Līdztekus mums jādomā par starpinstitucionālo sadarbību. Lieta, ko es personīgi daru, ka vakaros, ejot pastaigā ar sunīti, es tiekos ar šiem jauniešiem un runāju ar viņiem, aicinu iet uz jauniešu centriem un iesaistīties aktivitātēs, jo es zinu, ka tas arī strādā.”

Dita Trapenciere: “Es piekrītu, ka, ja jaunietis jūtas droši tajā vidē, kur viņš atrodas – ģimenē, skolā vai ārpus skolas-, ir maza vēlme izmantot kaut kādas vielas, kas palīdz iegūt pozitīvas sajūtas. Līdz ar to darbs ar riska ģimenēm vai atbalsts krīzes situācijās, kad ģimene vai jaunietis tādās nonāk, ir tas, ar ko jāstrādā. Jāpilnveido un jāpaplašina cilvēku brīvprātīgais individuālais darbs, ko daudzi jau veic. Tas ir jādara biežāk un strukturētāk, lai gan jaunietis, gan viņa ģimene zinātu, kur vērsties pēc palīdzības.”

Jaunieši prasīja, kā viņi veidos šīs atbalsta sistēmas, lai preventīvi novērstu atkarību vicināšanos. Vai visi politiskie spēki sniedza konkrētu atbildi par rīcības plānu? Domājams, nē. Ne visi kandidāti sniedza skaidras un detalizētas atbildes par konkrētiem soļiem. Daudzviet dominēja vispārīgi un sadrumstaloti izteikumi, bieži atsaucoties uz personīgiem piemēriem vai jau īstenotām iniciatīvām, nevis piedāvājot rīcības plānu. Lai arī tika pieminēta starp­institucionāla sadarbība, profesionālo kapacitāšu stiprināšana un neformālas attiecības ar jauniešiem, trūkst skaidrības, kā šie risinājumi tiks īstenoti un nodrošināti ar nepieciešamajiem resursiem praksē . Tas rada iespaidu, ka, lai arī problēma tiek atzīta, griba to risināt mērķtiecīgi, ilgt­spējīgi un ar skaidru redzējumu ir nepietiekama.

Cēsu novada jauniešu rīkotās debates apliecina, ka ir jaunieši, kuri ir ieinteresēti politiskajos procesos un vēlas iesaistīties apkārtējās vides uzlabošanā. Viņu jautājumi bija izveidoti konkrēti, mērķtiecīgi un balstīti reālās problēmās. Jaunieši pierāda, ka viņi ir gatavi būt atbildīgi par sabiedrības nākotni. Arī politiķiem jāuzņemas pilna atbildība par savu lomu tās veidošanā – ar darbiem, ne tikai vārdiem.