Satikt Raini instalācijā. Astotklasnieces Emīlija Baumane un Loreta Kizjalo ar darbu "Ābele" ir pārliecinātas - mūsdienās vēl aug latviešu kultūras un gara spēks.
Atzīmējot dzejnieka, kultūras darbinieka un arī politiķa Raiņa (Jāņa Pliekšāna) 150.dzimšanas dienu, Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) aizvadītā gada nogalē notika nebijis konkurss pamatskolēniem.
Līga SalniteProģimnāzisti rosināti radīt vides objektu, izmantojot Raiņa kopotos rakstus. Veidojot šo radošo darbu, skolēni iepazinuši dzejnieka dzīvesgājumu un literāro darbību, kā arī pievērsušies Dzejas dienu tēmai, jo aizvadītajā gadā šim notikumam atzīmēta 60 gadu jubileja.
Ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas jomā Vineta Stīpniece stāsta, ka grāmatu instalāciju konkursa ideja radusies literatūras skolotājai Leldei Lejai. Tāda formāta konkurss skolā līdz šim nav bijis, un rezultāts izvērties nudien oriģināls.
Proģimnāzisti – pamatskolas 7. līdz 9. klašu skolēni - sākotnēji grāmatu “skulptūras” atrādījuši vienaudžiem, vienojoties par vienu labāko darbu, ko no katras klases izvirzīt konkursa otrajai kārtai. Savukārt šajā noslēguma posmā katru darbu ar tā īso pamatojumu – idejas aprakstu – jau vērtējuši CVĢ vizuālās mākslas skolotāji Emma Rass un Ēro Rass.
Jaunāko proģimnāzistu grupā pirmo vietu saņēmušas 7. b klases skolnieces Alise Dumbre, Justīne Peneze un Emīlija Bumbiere par darbu “Domu aka”. Kā norādījušas meitenes – uz aku var doties ikviens, kuram ir kādas dziļas domas, turklāt tās varot būt kā pozitīvas, tā arī negatīvas. Pasakot savas domas akas spainītim un nolaižot to lejā, kāds brītiņš jāpagaida. Tad aka uzlaidīs augšā spainīti ar pārdomu dzejoli par dzīvi. Trešo vietu šajā grupā ieguvusi skolēnu grupa no 7. a klases – Elizabete Anna Linē, Katrīna Rožkalne, Martins Gavars un Laura Ozoliņa – ar savu kopdarbu “Gudrības kalns”.
Starp astotklasniekiem piešķirta tikai pirmā vieta – 8. b klases skolniecēm Emīlijai Baumanei un Loretai Kizjalo par darbu “Ābele”. Meitenes skaidro, ka koks simbolizējot pašu Raini kā stipru pamatu savai tautai grūtajos laikos, kad bijis jācīnās par brīvību. “Dzejnieks iedvesmoja cilvēkus nezaudēt ticību un cerības,” teic astotklasnieces, atzīmējot, ka, viņuprāt, mūsdienās joprojām aug latviešu kultūras un gara spēks.
Savukārt vecāko proģimnāzistu vidū ir piešķirtas divas otrās vietas: 9. b klases skolēniem Mārcim Tolpežņikovam un Aleksam Misuļinam par darbu “Brīvības piemineklis” un 9. a klases skolniecēm Annai Kažociņai, Paulai Šūlmeisterei un Montai Martai Maizītei par darbu “Mūžīgā mīlestība”.
Komentāri