Straupes pamatskola ir mūsdienīga skola, tajā mācību gaisotnes veidošanā neatņemams ir ekoskolas statuss un ar to saistītās aktivitātes.
Mācību iestāde iesaistījusies pasākumā par dzeramo ūdeni un tā resursiem. 7. klases skolnieki Jānis Ekerts un Matīss Vanags piedalījās “Interreg”, Igaunijas un Latvijas kopīgi rīkotās programmas, projektā “Vienotu darbību kopums efektīvākai kopējo pazemes ūdeņu resursu apsaimniekošanai” (WaterAct), lai palīdzētu apkopot jaunu informāciju par avotiem un to ķīmisko kvalitāti.
Vispirms skolnieki iepazinās ar avotu monitoringa rokasgrāmatu. “Tad kopā ar zinošu straupieti Aiju Alksni devāmies pie Braslas fiksēt divus avotus, noteikt tecēšanas ātrumu,ūdens ph, garšu. Avotus iereģistrējām projekta lapā. Turpināsim meklēt jaunus nereģistrētus avotus!” par pētījumu stāsta ekoskolu koordinatore Straupē skolotāja Evija Tiltiņa. “Kvalitatīvs dzeramais ūdens kļūst par arvien grūtāk pieejamu resursu visā pasaulē. Avoti ir pazemes ūdeņu dabiskas izplūdes vietas virszemē, tie ir svarīga ūdens aprites cikla daļa.”
Lai izglītotu bērnus par videi un klimatam draudzīgākiem paradumiem mūsu ikdienā, skola februāra vidū piedalījās “Silto džemperu dienā’’. Mācību iestādes telpās temperatūra bija zemāka, skolēni un pedagogi uzģērbuši siltāku apģērbu, džemperus, jakas. “Tādi arī simboliski apliecinājām atbalstu šai iniciatīvai. Daži skolēni nemaz nejuta temperatūras samazinājumu, jo darbojās aktīvi un enerģiski itin visās aktivitātēs,” stāsta E. Tiltiņa.
“Silto džemperu dienā” vecāko klašu skolēniem bija iespēja vērot biogrāfisko drāmu ”Ērina Brokoviča”. Savukārt 1. un 3. klases skolēni piedalījās tiešsaistes nodarbībā ar Dabas un tehnoloģiju parku “URDA”. Izzinot tematu “Enerģijas patēriņš skolā”, audzēkņi iepazina, kā darbojas centralizētā katlumāja, izzināja siltumenerģijas ceļu no granulu maisa līdz siltiem radiatoriem klašu telpās. Tika salīdzināts malkas patēriņš gan vienam gadam, gan atsevišķam mēnesim, un bērni uzzināja, ka vēl samērā nesenā pagātnē – pirms trīsdesmit gadiem– siltumu ieguva, izmantojot akmeņogles. “Par iespēju apmeklēt katlumāju vēlos izteikt pateicību Druvim Kreitūzim,” piebilst E.Tiltiņa un stāsta par citām dienas nodarbībām. “Izspēlējām izzinošas spēles – “Bingo” (par draudzīgiem ikdienas paradumiem), atmiņas spēli “Pogas” (izmantots resurss) -, eksperimentos noskaidrojām, kas ir pedāļenerģija, kā izmantot saules enerģiju kustības enerģijai, bija “Cietā rieksta” uzdevumi par sabiedriskā transporta ekonomisku izmantošanu.”
Jaunāko, 1. – 5. klašu, skolēni iesaistījās arī kādā atraktīvā pasākumā, proti, izmantojot vecus džemperus un kartonu, veidoja Tīģera gada simbolu.
Janvāra nogalē Straupes skolēni, pamatskolas ekopadomes dalībnieki, Megija Keiša, Renārs Ruža un Jānis Ekerts radošā pasākumā “Degošais šķīvis” mācījās, kā ikdienā, gatavojot maltītes, var sniegt savu devumu vides aizsardzībā, samazinot pārtikas ražošanai vajadzīgos resursus. Skolēni apguva veģetāru ēdienu receptes, uzzināja, ko darīt ar produktiem un kā izmantot pilnvērtīgi visu no ledusskapja, lai iespējami mazāk pārtikas nonāktu atkritumos. Viena no pasākuma, ko organizēja Siguldā Jauniešu iniciatīvas centrs “Mērķis” kopā ar Gaujas nacionālā parka fondu un “Youth+”, iniciatorēm bija Straupes pamatskolas absolvente Anna Liene Brokāne.
Straupes pamatskola ir viena no teju divsimt izglītības iestādēm Latvijā, kuras darbojas ekoskolu programmā, skolai programmā esošajos projektos ir sadarbība ar mācību iestādēm arī Slovēnijā.
Komentāri