Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Zumba – kustība dejā

Liene Lote Grizāne
13:44
30.12.2015
93
Zumba 1

Priekuļu baseina “Rifs” kādā no zālēm divas reizes nedēļā instruktore Līva Gābere pasniedz zumbas nodarbības. Ejot uz zumbu, man nebija ne mazākās nojausmas, ko tur cilvēki dara. Biju vien dzirdējusi, ka šī nodarbība saistīta ar deju.

Vēl pirms nodarbības nelielā sarunā ar instruktori noskaidroju, ka zumba ir paredzēta jebkuram cilvēkam. “Zumba ir aizraujošs fitnesa un dejas apvienojums Latīņamerikas mūzikas ritmos. Deju horeogrāfijā iekļauti hip-hop, soča, tango, samba, salsa, merengue, mambo, cīņas mākslas, daži bollywood un vēderdeju soļi. Mūziku pavadījums tiek piemeklēts deju stiliem, tāpēc arī zumba atbilst dažādām vecuma grupām,” norāda instruktore Līva. Viņa bilst, ka tipiska zumbas nodarbība ilgst stundu, kuras laikā visi aizraujas ar deju.

“Katrs zumbas instruktors pasniedz šo nodarbību nedaudz citādāk. Mana nodarbība laikam patiešām vairāk ir kārtīga izdejošanās. Savulaik esmu gājusi uz aerobiku, esmu dejojusi un sapratusi, ka dejošana man ir ļoti tuva. Tas laikam arī ir pirmais un galvenais iemesls, kādēļ nolēmu kļūt par zumbas instruktori,” stāsta Līva. Instruktore norāda, ka nereti cilvēki teic – zumbas nodarbības atgādinot teju vai fitnesa ballītes, kur visi vienkārši ar smaidu sejā ļaujas dejas priekam.

“Tā varētu sacīt, tikai vēl jāatceras, ka šīs ballītes laikā tiek nostiprināti sēžas, kāju, roku, vēdera un muguras muskuļi,” bilst instruktore un norāda, ka, lai dotos uz pirmo nodarbību, iepriekšēja pieredze dejās nav vajadzīga. Zumbas horeogrāfija tiek veidota tā, lai jebkurš viegli varētu sekot līdzi soļiem. Nodarbības laikā instruktore dod arī norādes. Tiesa gan, jāteic, ka nemaz tik skaisti nav, ir skaidrs, ka pirmajā reizē var nākties sajusties kā nedaudz lempim dejotāju vidū. Īpaši, ja pievienojamies grupai, kura jau labu laiku darbojas un pārzina lielāko daļu soļu. Taču kauns jāmet pie malas, pieļauju, ka jau pēc trešās, ceturtās nodarbības ikviens var dejot gluži labi. Jāņem ērts sporta apģērbs, sporta apavi un pudelīte ar ūdeni. Ja ūdeni aizmirsīsiet mājās, tad patiešām iznāks kā man, jo nodarbības laikā ļoti gribas dzert.

Tā nu, saģērbusies sporta tērpā, devos uz pirmo zumbas nodarbību. Meiteņu daudz nebija, taču sapratu, ka viena no tām jau ir teju vai profesionāle, divas, līdzīgi kā es, bija atnākušas pirmo reizi, un viena meitene sacīja, ka jau kādu laiku zumbojot. Instruktore deva pirmos norādījumus, tika ieslēgta skaļa, strauja mūzika, un zumbas nodarbība sākās. Pārliecinājos, ka tā patiešām ir deja, nevis vingrošana. Tā kā neesmu dejojusi modernās dejas, deju soļi man šķita sveši, bet ne sarežģīti. Tāpat jāpiekrīt instruktorei, ka no paša dejotāja atdeves atkarīgs tas, cik intensīvi būsi nodarbību pavadījis. Pirmajās nodarbībās gan īsti nesanāks dejot ar pilnu atdevi, jo cilvēks vēl aprod ar situāciju, mācās soļus, taču, skatoties, kā to dara instruktore vai pieredzēju-šās dalībnieces, jautājumu nav – viņām treniņš ir intensīvs un drēbes ir slapjas līdz vīlītēm.

Tā nu dejoju un domāju, diezin vai varētu sacīt, ka zumba piemērota ikvienam, bet skaidrs, ja vien cilvēkam patīk dejot, ātri kustēties, baudīt skaļu mūziku, būt kustībā un kārtīgi izsvīst sporta zālē, tad šī nodarbība pavisam noteikti domāta viņam. Vai es kādreiz atgriezīšos pie zumbas? Nesaku nē, bet laikam neesmu arī Latīņamerikas mūzikas un dejas piekritēja, taču man patīk skaļa mūzika, patīk dejot un būt kustībā. Pēc zumbas nodarbības jutos kārtīgi izkustējusies un patīkami izdejojusies. Pieļauju, ka tieši tas ir dzinulis tiem daudzajiem zumbas nodarbību piekritējiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
315

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi