Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā, sekmējot virzību uz Eiropas Zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti. Par to, kā atkritumu apsaimniekošanas plānā (2021.–2028. g.) paredzēts samazināt atkritumu daudzumu Latvijā un kādi uzdevumi doti pašvaldībām, sarunājāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos ALDU OZOLU.
– Kāda pašvaldību rīcība gaidāma atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošanā?
– Mērķis, ko paredz ES direktīvas, ir līdz 2035. gadam apglabājamo atkritumu daudzumu samazināt līdz 10% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Pašlaik apglabāti tiek vairāk nekā 60% sadzīves atkritumu. VARAM sagatavotais atkritumu apsaimniekošanas plāns nākamajiem astoņiem gadiem paredz Latvijā pakāpeniski samazināt saražoto atkritumu daudzumu un to apglabāšanu, kā arī būtiski palielināt atkritumu pārstrādi. Tā kā atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldību autonoma funkcija, tad par to, kā to organizēt iedzīvotājiem, jālemj pašām pašvaldībām.
Reģionos līdz 2022. gada beigām būs jāizvērtē, kā pašvaldības vēlētos turpmāk attīstīt sadzīves atkritumu poligonus. VARAM pasūtītajā pētījumā secināts, ka daļā no atkritumu apsaimniekošanas reģioniem sagaidāms kopējā atkritumu apjoma samazinājums, kas radīs jautājumus par atsevišķu atkritumu poligonu ekonomisko dzīvotspēju ilgtermiņā un līdzšinējās pārvaldes struktūras atbilstību jaunajām prasībām.
Lielas pārmaiņas gaidāmas teritorijās, tāpēc pašvaldībām izvērtēšanai un reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādei dots gana ilgs laiks – līdz nākamā gada beigām, nevis šogad. Skaidrs, ka jaunajām pašvaldībām savā teritorijā būs jāapzina sava saimniecība vispirms, tikai tad var sākt plānot. Bet atkritumu plāna kontekstā ņēmām vērā jaunās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radītās novadu robežas. Uz tā pamata izmantotas prognozes par iedzīvotāju skaitu, lai varētu paredzēt, cik liels atkritumu apjoms radīsies.
– Kas mainīsies?
– Ministrija ir rosinājusi līdzšinējo 10 reģionu vietā izveidot piecus spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus. Visu pašreizējo atkritumu poligonu ekspluatācija turpināsies, bet tiks diferencētas poligonos veicamās atkritumu apsaimniekošanas darbības. Piemēram, poligonu teritorijā varētu veikt šķirošanu, pāršķirošanu, no atkritumiem sagatavot kurināmo, atsevišķus atkritumu veidus pārstrādāt, varbūt kādas lietas remontēt. Saredzam, ka lielākajā daļā poligonu atkritumu apglabāšanu varētu arī turpināt, bet lēmums par to būs jāpieņem atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām.
Diskusijas ar pašvaldībām par reģionu robežām ir paredzētas šī gada pavasarī, un gala variants tiks apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu. Attiecīgi tad nofiksēsim atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, tālāk šo reģionu pašvaldībām ir jāizstrādā reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns.
Protams, ir jāskatās, kā ir ar esošajiem līgumiem, bet, mūsuprāt, ir svarīgi saprast, kādas ir kopējās investīciju vajadzības atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai, jo publiskais finansējums ir ierobežotā apmērā. Jādomā stratēģiski, kur kādu infrastruktūru izvietot, jo visos poligonos visas funkcijas nav iespējams nodrošināt.
– Kādas pārmaiņas redzēs iedzīvotāji?
– Nāk klāt jaunas lietas – līdz 2023. gada beigām visā Latvijā ir jāizveido sistēma, kā katrā atkritumu rašanās vietā, katrā mājsaimniecībā atsevišķi nodalīt bioloģiskos atkritumus no kopējās plūsmas. Būs vajadzīga praktiska rīcība, arī pārstrādes iekārtas, kam esam paredzējuši finansējumu.
No 2025. gada jāuzsāk tekstilatkritumu dalīta vākšana, arī to pārstrāde prasīs papildu izmaksas. Plāna ietvaros vērtēs, kur kādas atkritumu plūsmas rodas, kāda ir esošā infrastruktūra, kur kādas pārstrādes iekārtas vajag.
Tas, kurā no poligoniem kādas darbības var notikt, jāvērtē uz vietas pašvaldībām.
– Kā ar jau ieguldītajām investīcijām un finanšu saistībām?
– Investīcijas ir vēl viens no aktuālajiem jautājumiem, kas publiskajā telpā tiek divējādi atspoguļots. Plānā ir precīzi norādīts, ka VARAM līdz 2022. gada beigām sagatavos informatīvo ziņojumu par visu poligonu finanšu saistībām un iesniegs to valdībai izvērtēšanai. Informatīvais ziņojums ir atkarīgs no reģionu tālākās apsaimniekošanas plāniem, tādēļ tā izstrāde jāveic pēc diskusijām ar pašvaldībām.
Protams, finanšu aspekts (kurai pašvaldībai kādas kapitāla daļas pieder, kurš ko apsaimnieko) ir būtisks – kā finanšu saistības tiks pārņemtas vai nodotas.
Plāns iezīmē, ka reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus vajadzētu veidot uz poligonu bāzes, izvērtējot, kādas funkcijas poligoni varētu turpināt, kādas vajadzētu attīstīt. Piemēram, bioloģisko atkritumu pārstrādes jomā šobrīd ir tikai viena pārstrādes iekārta Getliņos. Lai būtu visos reģionos, investīciju nepietiek, un nav arī racionāli, jo apjomu nepietiek. Skaidrs, ka būs jāizvērtē, kur ko koncentrēt, cik daudz jaunu iekārtu vajag. Pavērtējot periodu līdz pat 2035. gadam, atkritumu plūsmai vajadzētu samazināties.
– Kā notiks pašvaldību pievienošanās kādam no pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem?
– Atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas tiks noteiktas ar MK rīkojumu.
Vēl nekas stingri nav izlemts, notiek diskusijas. Vēlos viest skaidrību un norādīt, ka atkritumu poligoni visos reģionos turpinās strādāt, vismaz vidējā termiņā. Pirms virzīt dokumentus uz MK apstiprināšanai, vēlreiz visu izrunāsim ar pašvaldību pārstāvjiem. Piemēram, Madonas novads līdz šim bija iekļauts Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Ja 10 līdzšinējo reģionu vietā veidojam piecus, tad Madonas novads varētu pievienoties Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam. Līdzšinējie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi turpinās darbu līdz 2022. gada beigām. Notiek sarunas arī citos reģionos, piemēram, Kurzemē Kuldīgas novada pašvaldība nevēlas, ka tās teritoriju dala divās daļās. Tuvākajā laikā mēs par to ar pašvaldību pārstāvjiem runāsim, nozīme būs arī atkritumu apjomiem.
Daibes poligonā pie Cēsīm, kas atrodas topošajā Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, plānota arī bioloģisko atkritumu pārstrāde, bet ir jāvērtē, cik tālu ir pamatoti vest atkritumus. Šajā jautājumā reģiona pašvaldībām ir jāsaka savs vārds. Nav obligāti visus atkritumus vest uz pārstrādes iekārtu, ir atkritumi, ko var kompostēt uz vietas, piemēram, dārzu un parku atkritumi. Situācija ir jāvērtē tieši pašvaldībās, tās arī labāk zina, kur kas rodas.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Komentāri