Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vieta kafijai un sarunām

Madara Ozoliņa
13:55
25.02.2019
31
Kuumins Madaras Bilde 1

Cēsīs nupat durvis vērusi vieta, uz kuru aicināts ikviens labas kafijas cienītājs.

Kafejnīcas “Kūmiņš coffee” vadītājs un īpašnieks ir cēsnieks Andris Lapsiņš. Pašmācības ceļā Andris ir ieguvis programmētāja iemaņas, tomēr, kaut arī šīs jomas pārstāvji Latvijas darba tirgū ir ļoti pieprasīti, Andris izvēlējās sekot savām idejām un vēlmēm – mazāk laika pavadīt pie datora, kļūstot par uzņēmēju kafejnīcu biznesā.

Andris stāsta par kafejnīcas konceptu: “Šobrīd ļoti daudzi cilvēki strādā attālināti, viņiem nav obligāti jāatrodas birojā, pie­nākumus var veikt no teju jeb­kuras vietas, vajag tikai bezvada interneta pieslēgumu. Arī pats savulaik labprāt strādāt un mā­cīties devos uz kādu kafejnīcu, jo mājās to darīt ir grūtāk. Sapratu, ka šāda vieta nepieciešama arī Cēsīs. Domāju arī par studentiem un skolēniem, lai viņi varētu to finansiāli atļauties. Kafejnīcā, kur piedāvājumā ir plaša ēdienkarte, cilvēks jūtas tā, it kā viņam noteikti būtu jāpasūta kas ēdams, tikai tad viņš kafejnīcā drīkst uzkavēties ilgāk. “Kūmiņa” ka­fejnīcā šādas sajūtas nav. Ir pie­ejams internets, kafija, ērti dīvāni un krēsli – viss, kas nepie­cie­šams, lai strādātu vai mācītos.”

“Kūmiņa” kafejnīcā, kas atrodas Lenču ielas sākumā, iepretī Maija parkam, var nobaudīt dažāda veida kafiju un kūciņas. Piedāvā­jumā ir arī sildoši dzērieni, pie­mēram, ar ingveru. Jautājot, kā saprast, vai kafija, kas pagata­vota, ir kvalitatīva un garšīga, Andris atbild: “Pats esmu liels kafijas cienītājs. Esmu pārlie­cināts, ja pagatavotā kafija garšos man, tā garšos arī citiem. Esmu mācījies kafijas pagatavošanas kursos, par šo tēmu daudz in­teresējies. Kafijas pupiņu raša­nās, dzēriena pagatavošana un pasniegšana ir interesants pro­cess. Lai pagatavotu kvalitatīvu kafiju, jāzina, kādas pupiņas vislabāk izvēlēties, kā tās pareizi samalt, jāzina, no kādām niansēm atkarīga kafijas smarža un garša. Būtiski izvēlēties pareizo pagatavošanas metodi, piemērotu malumu un pupiņu daudzumu. Mēs kafejnīcā izmantojam Lat­vijā grauzdētas pupiņas.”

Andris atzīst, ka pirms savas kafejnīcas atvēršanas, lai izprastu dažādas garšas nianses, ir izdzēris ļoti daudz kafijas gan Cēsīs, gan Rīgā. Šobrīd jaunais uzņēmējs visus pienākumus kafejnīcā veic pats – tas esot labākais veids, kā saprast klientus. Kafejnīcas at­vēršana Andrim prasījusi aptuveni mēnesi, tomēr viņš zina, ka grūtākais ir nevis ideju īstenot, bet gan uzturēt. “Man patīk visu darīt pašam, patīk klientiem pastāstīt, ko kafejnīcā piedāvāju, gribu redzēt, kā cilvēki šeit jūtas. Tagad testēju kafejnīcas darbalaiku, lai noskaidrotu, kurās dienās un laikos cēsniekiem un pilsētas viesiem vislabāk gribētos baudīt kafiju uz vietas vai līdz­ņemšanai. Tāpat zinu, ka veik­smīga uzņēmuma izaugsmē būtiska loma ir reklāmai. Tādēļ aktīvi strādāju, lai ar sociālo tīklu palīdzību par piedāvājumu in­formētu pēc iespējas vairāk po­tenciālo klientu. Plānoju arī padarīt telpas redzamākas no ārpuses, lai cilvēkiem būtu vieg­lāk kafejnīcu atrast,” norāda Andris Lapsiņš, atklājot, ka par uzņēmējdarbības uzsākšanu do­mā­jis jau sen. Ņemot vērā savu uzvārdu, vienmēr zinājis – ja izdosies īstenot kādu ideju, tad uzņēmuma nosaukumā noteikti tiks iekļauts vārds “kūmiņš”. Andris aicina ciemos ikvienu, kuram garšo kvalitatīvi pagatavota kafija, un ikvienu, kurš meklē vietu, kur nodoties netraucētām sarunām, darbam vai mācībām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi