Pirmdiena, 23. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Vienu dienu pirms kara

Druva
12:15
04.03.2014
9
Ukraina Gleznotajs

Pirms neilga laika “Druva” publicēja cēsnieka Renāra Sproģa redzēto Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Latvijā viņš atgriezās, īsi pirms nemieri uzliesmoja no jauna. Aicināju Renāru uz sarunu, lai uzzinātu, vai izdevies uz šo valsti paraudzīties arī ar ceļotāja acīm. Saruna ik pa brīdim gan nonāca pie nemieriem un iespējamo iznākumu, taču dažus iespaidus no brauciena tomēr izdevās uzzināt. Kā diena pret nakti

Renārs nemitīgi akcentē milzīgo kontrastu starp Rietumukrainu un pārējo valsts daļu: “Iebraucot Ukrainā, pirmais iespaids bija – esmu nonācis Indijā. Nevienā valstī neesmu tā juties, bet šajā – sajutos. Ceļi drausmīgi, netīrība baisa. Par Kijevu biju dzirdējis labus vārdus, bet kopumā pilsēta pelēka, nemīlīga. Pieļauju, ka iespaidu atstājuši arī nemieri, bet man tur nepatika. Ielu reklāmās šausmīgs haoss, uz simts metriem pāris simti reklāmu, viena pie otras, pamatīgs bardaks.”

Pavisam cits iespaids radies, nonākot Rietumukrainas galvaspilsētā Ļvovā, kas tiek dēvēta arī par Ukrainas kultūras galvaspilsētu. Renārs atzīst, ka Ļvova ir kā diena pret nakti, salīdzinot ar Kijevu. Vislabākā šoseja valstī esot tikai viena: Kijeva – Ļvova.

“Mazliet nesaprotami, ka valstī, kas bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, auglīgu zemi, viss tik nolaists. Izņemot rietumu apgabalus, kur jūtams rietumnieciskums. Jau pa ceļam uz Ļvovu, ieejot ceļmalas krodziņos, degvielas uzpildes stacijās, sastopami laipni, smaidoši cilvēki, kuros jūtama tik raksturīgā slāviskā sirsnība. Kijevā vai ceļā uz to no Baltkrievijas puses neko tādu nemanīju.

Vietējie pastāstīja, ka Ļvovas mērs esot ļoti progresīvs cilvēks, kurš uzrauga savu pilsētu, tā tiešām ir skaista, eiropeiska. Kaut kas starp Zalcburgu un Berlīni. Ļvovā ir sava kafijas fabrika, tāpēc tur ik uz stūra tirgo kafiju un vasarā visa pilsēta smaržojot pēc tās. Runājot ar vietējiem, sapratu, ka viņi ir uz Eiropu orientēti un citu risinājumu pat nepieņem. Kā teica kāds satiktais, no diviem ļaunumiem labāk izvēlēties Eiropu,” saka Renārs.

Pēc Rietumukrainas apskates viņš teicis Ukrainas paziņām, ka labprāt apskatītu arī valsts austrumu daļu, lai labāk varētu salīdzināt. Nebijis neviena, kurš teiktu – laipni lūgts! Visi centušies atrunāt, jo tur esot ļoti drūmi. It īpaši teritorijās, kur notiek ogļu ieguve. Tur pārsvarā dzīvojot krievu tautības pilsoņi, kuri lepojoties ar to, ka esot proletārieši, un tur joprojām valdot īsti padomiska gaisotne. Stāstīts par pamestām ogļraču pilsētiņām, jo, ogļu krājumiem beidzoties, pilsēta tiekot pamesta un visi pārceļoties uz jaunām ieguves vietām.

“Pēc dzirdētā man īsti nebija vēlmes turp doties, taču redzētais un dzirdētais ļauj prognozēt, ka abas valsts daļas – rietumi un austrumi – nekad nespēs vienoties par kopīgu virzienu. Vieni ir kategoriski pret Eiropu, izvēloties palikt Krievijas ietekmē, bet Rietumukraina un daļēji arī centrālie rajoni ir kategoriski pret to, vēloties būt Eiropā. Rezultātā ir strupceļš,” saka R. Sproģis.

Maidans kā simbols

Lielāko daļu Ukrainas vizītes laikā viņš nodzīvojis Kijevas centrā, teritorijā, ko kontrolē nemiernieki, tā sauktajā Maidanā. Tā esot apmēram Vecrīgas lielumā, kuras centrālā vieta – Neatkarības laukums jeb Maidan Nezaleznosci.

Vārds “maidans” nozīmē laukums, turklāt ne ukraiņu, bet kādā senākā valodā. 80. gadu beigās, kad ukraiņi sāka atminēties savu valodu, viņi centās atjaunot dažus maz lietotus vārdus, lai tikai tie neskanētu krieviski. 1990. gada septembrī Oktobra revolūcijas laukumā pašā Kijevas centrā apmēram simts Ļvovas, Kijevas un Dņepropetrovskas studentu pieteica bada streiku. Rezultātā laukums ieguva – sākumā neoficiālu, bet ar laiku likumīgu – Neatkarības maidana nosaukumu. Kopš tā laika šī vieta un arī vārds “maidans” kļuvis par īpašu simbolu, ukraiņi turp dodas, ja sakrājies pārāk daudz un nepieciešams protestēt. Līdz šim lielākā protesta akcija bija 2004.gada gada maidans, kas vairāk pazīstams kā “Oranžā revolūcija”.

Renārs maidana zonā pavadīja vairākas dienas. Jautāju, vai nebija bail.

“Tobrīd barikādēs bija droši,” viņš atceras. “Pašreiz ko tādu vairs nevar teikt. Es paspēju pēdējā brīdī. Ja ar dēlu Gruzijā bijām septiņas dienas pirms kara, Kijevā es biju vienu dienu pirms kara, jo to, kas tur notiek, citādi kā par pilsoņu karu nenosauksi. Tie vairs nav vienkārši protesti.

Pirmajā dienā, kad ierados nemiernieku zonā, nedaudz neomulīgi bija no tā, ka apkārt bija ļoti daudz cilvēku maskās. Ja redzi visu seju, lasi mīmiku un saproti, cilvēks ir draudzīgs vai agresīvi noskaņots, bet, redzot tikai acis, pārņem savāda sajūta, taču pie tā pierod.

Dienas laikā biju arī ārpus maidana zonas, bet jāievēro zināmi noteikumi. Nav ieteicams iet tur, kur ielas bloķē “Berkut” kaujinieki. It kā jau varētu iet, bet kā mums teica – labāk neriskēt, nekad nevar zināt, kas viņiem būs padomā. Var apcietināt uz kādu laiku apstākļu noskaidrošanai, var vienkārši sasist.

Vakarā ārpus laukuma teritorijas negāju un, pat izejot ārpus barikādēm, noņēmām dzeltenzilās lentītes, lai neizaicinātu likteni. Patiesībā bija neomulīgi.”

Pēdas paliks

Renārs pabijis arī Baltkrievijā un Krievijā, apmeklējot Maskavu, kur saskāries ar nepatīkamiem starpgadījumiem. Salīdzinot šīs valstis, viņš norāda, ka patīkamākās atmiņas esot par Baltkrieviju, bet gluži pretējas par Krieviju. Ukraina esot kaut kur pa vidu, bet arī tajā krieviskā, varētu teikt padomiskā domāšana un dzīvesveids joprojām esot ļoti uzskatāmi.

“Piemēram, braucām no Ļvovas uz Kijevu. Ārā plusos, šoseja sausa kā vasarā, bet pa ceļu brauc kaisītājs un kaisa sāli. Acīmredzot viņam ir instrukcija, ka jākaisa, un viņš to dara, neņemot vērā nekādus apstākļus.

Arī viesnīcā izbaudīju šo padomisko darba stilu, lai samainītu naudu un samaksātu par istabiņu, vajadzēja apmēram pusstundu, staigājot no vienas darbinieces pie otrās, no otrās – pie trešās. Goda vārds, sajutos kā senajos padomju laikos,” atzīst R. Sproģis.

Protesti jūtami ietekmējuši Kijevas ekonomiku un pilsētas centra izskatu. Ugunskuri un riepu dedzināšana nokvēpinājusi mājas, pelni spiežoties iekšā visur. Grīdas kafejnīcās, viesnīcās, kas atrodas pie Neatkarības laukuma, esot melnas no pelniem, lai arī apkopējas nemitīgi rosoties.

“No šiem nemieriem pēdas paliks ilgi, un būs jāpieliek lielas pūles, lai visu novāktu, sakoptu. Mājas būs jākrāso, tās pamatīgi nokvēpušas. Daudzviet augšējos stāvos pie logiem plakāti – “Te dzīvo cilvēki!” Varu iedomāties, kā viņi tur jūtas, ja apakšā kūpina riepu simtus, tūkstošus, un šie dūmi taču iespiežas pa visām spraudziņām. Dzīves tur nav, un tur bez remonta un, iespējams, pat mēbeļu maiņas neiztikt. Ir skaidrs, ka pilsētas atdzimšana pēc tam, kad izdosies situāciju noregulēt, ja izdosies, nebūs viegla,” atzīst R. Sproģis. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
347

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
73

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
26
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi

Pārdod

15:17
22.12.2024
8

Nepieciešams tīrs un mīksts ūdens mājās vai uzņēmumam? Balstoties pēc ūdens analīzēm, piedāvājam ūdens filtrus gan privātajiem klientiem, gan juridiskajām personām. Veicam arī esošo sistēmu apkalpošanu, remontus un apkopes. Tālrunis +37128020512 Epasts filtru.darbnica@inbox.lv

Pārdod

23:57
24.11.2024
33

Mēs tīram dīzeļfiltrus visiem automobiļu, kravas transporta, traktoru, harvestera, kombaina un iekrāvēju modeļiem. Neatkarīgi no jūsu transportlīdzekļa veida, piedāvājam profesionālu un efektīvu tīrīšanu. Šī dīzeļfiltru tīrīšanas tehnoloģija ar augstu tvaika temperatūru neietver ķīmisku līdzekļu izmantošanu procesa atvieglošanai, kas nozīmē, ka process ir pilnībā ekoloģisks. Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu vai zvaniet.

Pārdod

23:57
24.11.2024
35

Piedāvājam kvalitatīvas rekuperācijas un ventilācijas sistēmas Jūsu mājām un birojam. Nodrošinām svaigu gaisu un energoefektivitāti, samazinot siltuma zudumus un uzlabojot iekštelpu mikroklimatu. Piedāvājam pilnu servisu – sākot no konsultācijas līdz uzstādīšanai. Uzlabojiet gaisa kvalitāti un ietaupiet enerģiju ar mūsu uzticamajiem risinājumiem. Sazinieties ar mums, lai izvēlētos piemērotāko sistēmu Jūsu vajadzībām! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu […]

Pārdod

23:56
24.11.2024
30

Piedāvājam dažādus apkures risinājumus Jūsu mājām un/vai biznesam. Mūsu klāstā atradīsiet grīdas apsildes sistēmas, infrasarkanos paneļus, gāzes sildītājus un citus energoefektīvus risinājumus, kas nodrošinās komfortu un ietaupīs Jūsu izdevumus. Nodrošinām profesionālu konsultāciju un uzstādīšanu, lai Jūs varētu izvēlēties piemērotāko variantu savām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien un uzziniet, kā varam uzlabot Jūsu apkures sistēmu! […]