Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Viens stūrītis paradīzes

Madara Ozoliņa
14:07
29.10.2018
17
Madara Celo 1

Septiņas dienas – piepildītas ar sauli, pasakaini skaistiem skatiem -, tāds bija mans ceļojums uz Krētu. Viss tik neikdienišķs, tik citāds, bet tik interesants un aizraujošs.

Uz Krētu kopā ar vīru devāmies oktobra sākumā. Jau pats lidojums ir atsevišķa stāsta vērts, jo nolaišanās salas galvaspilsētas Heraklionas lidostā notiek samērā strauji. Tas rada sajūtas, ka tūliņ piezemēsimies ūdenī. Mūsu viesnīca atradās aptuveni 20 minūšu attālumā no galvaspilsētas, pašā jūras krastā – gluži kā filmās! Šo septiņu dienu mērķis bija vienkāršs – atpūsties. Un tas izdevās lieliski, jo paguvām gan doties aizraujošās ekskursijās, gan sauļoties pludmalē.

Santorini sala, ko apmeklējām, daudziem zināma balto namu un zilo jumtu dēļ. Turp devāmies ar kuģi, bet pa salu pārvietojāmies autobusā. Braucot pa serpentīna ceļiem, acīm pavērās iespaidīgas ainavas. Salas vēsture ir cieši sais­tīta ar tās vulkānisko pagātni. Gide stāstīja, ka sala cieš no ūdens trūkuma, turklāt uz tās tikpat kā nav koku. Tomēr tas nav šķērslis vīnogulāju iekopšanai un vīna ražošanai. Iespējams, tieši tādēļ vairākkārt redzējām aicinājumu – dzeriet vīnu, nevis ūdeni! Salas ekonomika balstīta uz tūrismu, to var ļoti labi redzēt – mazajos ciematos ir daudz, ko apskatīt, un arī tūristu ir tiešām daudz. Bet tas neliedz izbaudīt dabas krāšņumu. Stāvot uz klints malas ar Vidusjūru pie kājām, var piekrist apgalvojumam – Santorini sala jāredz katram.

Arī uz Krisi salu devāmies kuģītī. Sala ir ļoti maza, uz tās nav ne viesnīcu, ne veikalu, ne restorānu. Krisi ir neapdzīvota, tieši tas piešķir īpašu burvību. Tur var baudīt mieru un atpūtu brīnišķīgajās pludmalēs ar kristāltīru ūdeni un zeltītas krāsas smiltīm, varbūt tādēļ tā tiek saukta arī par zelta salu.

Uz hipiju iecienīto ciematiņu turpat Krētā – Matalu – devāmies ar auto, vīrs bija pie stūres. Jāsaka gan, grieķu braukšanas stils ir kaut kas unikāls, straujš un ātrs, tas raksturo grieķu temperamentu. Matalas ciematiņu un pludmali mums ieteica nejauši satikta un iepazīta ceļojumu aģentūras darbiniece no Liepājas, kura Grieķijā strādā jau desmito sezonu. Bijām priecīgi, ka klausījām ieteikumam. Pie pludmales stāvajās, smilšainajās nogāzēs ir dziļas alas. Pagājušā gadsimta 60. gados tajās dzīvojuši hipiji. Bet, kā zināja stāstīt mūsu iepazītā tūrisma aģentūras darbiniece, tad joprojām reizi gadā Matalā joprojām ierodas hipiji no visas pasaules. Klints vienā pusē baudījām atpūtu baltajā pludmalē, bet otrpus klintij acis priecēja sarkano smilšu pludmale. Matalas ciematā bija iespējams arī iepazīt vietējo iedzīvotāju ikdienu.

Krētā septiņas dienas – tas ir laiks ne tikai ekskursijām, bet arī laiskai atpūtai. Izbaudījām arī ko līdz šim neizmēģinātu – lidošanu ar paraseilingu. Ekstrēmas sajūtas tika noķertas.

Ieturot maltītes restorānos un kafejnīcās, salīdzinot ar Latviju, neparasti šķita, ka apkalpojošais personāls ir galvenokārt vīrieši, viņi to dara atbildīgi un kvalitatīvi – ja reiz ieaicinās restorānā kādu, tad parūpēsies, lai cilvēks maltītes laikā justos ar visu apmierināts. Vēl bijām pārsteigti arī par moderno tehnoloģiju plašo izmantošanu, jo daļā restorānu ēdienkartes tika piedāvātas elektroniski – planšetēs. Turklāt katram ēdiena nosaukumam klāt bija arī fotoattēls, kas palīdz izdarīt izvēli, jo ēdienu piedāvājums ir bagātīgs. Īpaši apmierināti ar to būs jūras velšu cienītāji.

Grieķijā, protams, tiek īpaši domāts par tūrisma attīstīšanu. Tomēr ceru, ka, orientējoties uz tūristiem, grieķi nepazaudēs savu šarmu un pievilcību it visā, ko ikdienā dara. Galu galā tieši tādēļ mēs dodamies ceļojumos – lai redzētu, kā cilvēki dzīvo cituviet.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
284

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
34
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi