To, ka izstrādātais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.–2028. gadam ir jauns izaicinājums pašvaldībām un ka tajā izvirzītos ambiciozos mērķus varēs sasniegt tikai kopīgiem spēkiem, sadarbojoties visām šajā procesā iesaistītajām pusēm, atzīst gan pašvaldību, gan atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji. Madonas novada pieredze ir tikai viens piemērs, tomēr tas labi raksturo situāciju.
Jāmaina domāšana
“Tik būtiski samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu īpatsvaru, kā to paredz jaunais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns, nebūs vienkārši. Vienīgās sviras, kā pašvaldība var to ietekmēt, ir sabiedrības informēšana un atbalsts dalīto atkritumu savākšanas pilnveidošanai. Madonas novada pašvaldība abos šajos virzienos arī strādā. Ļoti aktīvi informatīvo kampaņu izvērsām pirms vairākiem gadiem, kad maksa par atkritumiem tika piesaistīta nodotajam svaram poligonā, un katru mēnesi tā ir atšķirīga. Tā tiek aprēķināta, summējot maksu par sadzīves atkritumu savākšanu (pastāvīgā daļa) un to noglabāšanu (mainīgā daļa). Skaidrojām iedzīvotājiem, ka, jo aktīvāk viņi iesaistīsies atkritumu šķirošanas procesā, jo vairāk tas atspoguļosies maciņos. Visefektīvāk ieinteresēt iedzīvotājus iespējams tieši ar maksas samazināšanu, tāpat liela nozīme ir arī tam, kā šajā jomā darbojas pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, vai pietiekami izglīto jauno paaudzi un ieaudzina zaļo domāšanu,” uzskata Madonas novada pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītājs Āris Vilšķērsts.
“Šobrīd atkritumu šķirošana vēl ir bērna autiņos. Ir jāveic vesels pasākumu komplekss, katram jāmaina domāšana, un arī ražotājiem ir jāpaiet solītis pretī iedzīvotājiem, lai šķirošanas procesu padarītu ērtāku,” uzskata Madonas novada pašvaldības pārstāvis Āris Vilšķērsts.
Viņš uzsver, ka šajā ziņā ir vēl daudz darāmā, un iemet akmentiņu ražotāju dārziņā. “Diemžēl mūsu rūpniecība neiet līdzi laika prasībām un jaunākajām nostādnēm. Piemēram, aizbraucot ciemos uz Vāciju un ieejot virtuvē, var pārliecināties, ka zem izlietnes ir piestiprināts nodalījums ar vairākām kastēm katram atkritumu veidam. Pie mums virtuves mēbeles, kuras Latvijā tiek ievestas vairumā un ir nopērkamas, nav aprīkotas ar tādām lietām. Arī mūsu pašu mēbeļu ražotāji pie tā vēl nav piedomājuši. Šobrīd atkritumu šķirošana vēl ir bērna autiņos. Ir jāveic vesels pasākumu komplekss, jāmaina domāšana un ražotajiem jāpaiet solītis pretī iedzīvotājiem, jo šķirošana jau ir jāveic katram savā virtuvē. Neiesi taču ar vienu lielu maisu uz konteineru laukumu, lai tikai tur sāktu dalīt tā saturu pa labi un pa kreisi, liekot katru atkritumu veidu tam paredzētajā konteinerā. Katrā ziņā tas ir viens no jautājumiem, kas būtu Latvijā jārisina, lai cilvēki varētu iegādāties attiecīgas mēbeles vai pie esošajām mēbelēm pievienot bloku ar vairākiem nodalījumiem atkritumu šķirošanai. Tas cilvēkiem padarītu daudz ērtāku pašu šķirošanu. Varbūt valdība varētu piedāvāt kādu atbalsta mehānismu ražotājiem, kas to uzņemtos. Ja šādas iespējas nav, viss tiek salikts vienā maisā un izmests pie sadzīves atkritumiem. Tikai ļoti apzinīgi, zaļi domājoši iedzīvotāji pieliek papildu pūles un dzīvoklī tur vairākus maisus, lai atsevišķi nodalītu vismaz stiklu un jaukto iepakojumu,” akcentē Ā. Vilšķērsts.
Palielinājies par 234 tonnām
Atkritumu apsaimniekošanu Madonas novadā veic divi uzņēmumi: Madonas pilsētā un novada 10 pagastos – SIA “Madonas namsaimnieks”, bet četros pagastos – SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums”. Lai palielinātu iespēju atkritumus šķirot, pašvaldība abiem uzņēmumiem ir piešķīrusi līdzekļus jaunu dalīto konteineru iegādei, ņemot vērā aktīvo Madonas novada iedzīvotāju iesaistīšanos dalīto atkritumu šķirošanā un pieaugušo pieprasījumu no Madonas novada pārvalžu vadītājiem, kā arī juridisko personu ieinteresētību iesaistīties atkritumu šķirošanas procesā. Tie ir uzstādīti visos Madonas novada 14 pagastos, bet visvairāk – Madonas pilsētā.
Tieši ar dalīto konteineru skaita palielināšanu, vairāku jaunu laukumu izveidošanu, tāpat plašo informatīvo kampaņu SIA “Madonas namsaimnieks” valdes loceklis Oskars Janovičs skaidro, kāpēc beidzamajos trijos gados ievērojami pieaudzis šķiroto atkritumu apjoms.
Uzņēmumā veiktā analīze par SIA “Vidusdaugavas SPAAO” Madonas šķirošanas-pārkraušanas stacijā fiksētajiem rezultātiem rāda, ka 2018. gadā SIA “Madonas namsaimnieks” apkalpes zonā tika savāktas un nodotas 309 tonnas dalīto atkritumu (stikls kopā ar jaukto iepakojumu), 2019. gadā – 489 tonnas, bet 2020. gadā – 543 tonnas, tas nozīmē, ka trijos gados šķiroto atkritumu apjoms palielinājies par 234 tonnām jeb par vairāk nekā 40%.
Var tikai minēt, kas bija pirms tam
Pašvaldības piešķirtais finansējums divos gados 26 000 eiro uzņēmumam ir ļāvis gan iegādāties jaunus konteinerus, gan Madonas pilsētā ierīkot vairākus jaunus dalīto konteineru laukumus. Patlaban Madonas pilsētā ir izvietoti 174 dalītie konteineri, bet SIA “Madonas namsaimnieks” apkalpes zonā ietilpstošajos 10 pagastos – 95, tātad kopā 269 dalītie konteineri.
Tieši ar dalīto konteineru skaita palielināšanu, vairāku jaunu laukumu izveidošanu, tāpat plašo informatīvo kampaņu SIA “Madonas namsaimnieks” valdes loceklis Oskars Janovičs skaidro, kāpēc beidzamajos trijos gados ievērojami pieaudzis šķiroto atkritumu apjoms.
O. Janovičs uzskata, ka, jo vairāk būs vietu un konteineru, kur izmest dalītos atkritumus, jo aktīvāk iedzīvotāji tos šķiros.
Atkritumu šķirošanai tiek izmantoti divu veidu konteineri. Atsevišķi konteineri ir gan stikla iepakojumam, gan vieglajam jeb kartona, papīra, plastmasa un metāla iepakojumam, kurš tiek ievietots vienā konteinerā. Madonā ir iespējams bez maksas nodot arī elektropreces un vēl šo to, bet pie sadzīves atkritumiem tiek izmests arī daudz kas tāds, ko nākotnē noteikti vajadzētu šķirot.
Kaut gan beidzamajos trijos gados diezgan būtiski ir palielinājies dalīto atkritumu apjoms, nodoto sadzīves atkritumu daudzums ir mainījies minimāli. “Sadzīves atkritumu apjoms praktiski nav mainījies, neraugoties uz to, ka ir palielinājies dalīto atkritumu apjoms, un tam ir vairāki iemesli, bet galvenais – 2019. gadā un 2020. gada sākumā ļoti aktīvi darbojāmies, lai piesaistītu jaunus klientus, it īpaši lauku pagastos, kur daļa nemaz nebija noslēgusi līgumus par atkritumu apsaimniekošanu. Sadarbībā ar pagastu īpašumu uzturēšanas nodaļām šo visai bēdīgo tradīciju lielā mērā izdevās lauzt. Var tikai minēt, kur līdz tam – mežā vai kur citur – tika izmesti sadzīves atkritumi,” situāciju raksturo O. Janovičs.
Pēc viņa domām, iespējami ātri vajadzētu atrisināt apģērba un mājas tekstila savākšanu, kas tagad tiek izmests kopā ar sadzīves atkritumiem, turklāt visai lielā daudzumā.
Atduras pret pārstrādes iespējām
“Atkritumu šķirošanas procesā viss atduras pret to pārstrādes iespējām. Stikls tiek pieņemts bez problēmām, tāpat jauktais iepakojums, bet drēbes – vēl ne. Bija doma Madonas novadā sākt šķirot arī tekstila izstrādājumus, bet tad mums pašiem tie bija jāved uz Talsiem, turklāt vismaz divreiz mēnesī, lai nodotās drēbes nezaudētu kvalitāti. Parēķinājām, un sanāca, ka transporta izdevumi ir pārāk lieli. Tad jau šobrīd tos ir lētāk nodod SPAAO kopā ar sadzīves atkritumiem,” uzsver SIA “Madonas namsaimnieks” valdes loceklis.
Savukārt vaicāti par iecerēto piecu poligonu izveidi līdzšinējo desmit vietā, gan Madonas novada pašvaldības pārstāvis Ā. Villšķērsts, gan O. Janovicš atzīst, ka par to būšot vēl spraigas diskusijas. Katrā ziņā Madonas novada pašvaldība, ņemot vērā lielos kapitālieguldījumus poligona izveidē un to, ka ir viena no kredīta galvotājām, ir ieinteresēta saglabāt dalību SIA “Vidusdaugavas SPAAO”. Turklāt pievienojoties Vidzemes reģionam, SIA “ZAAO” sadzīves atkritumi būšot jāved divreiz tālāk.
Pagaidām šajā ziņā gan nekas nemainīsies. Arī pēc pašvaldību vēlēšanām šā gada 5. jūnijā jaunajā administratīvajā teritorijā, kad vienā Madonas novadā apvienosies tagadējie Madonas, Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novadi, sadzīves atkritumi tiks vesti uz dažādiem poligoniem.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Komentāri