Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Vides inspektora piedzīvojumi

Līga Eglīte
16:57
10.05.2017
5

Pa Gaujas senieleju un mežonīgajām pieteku sāngravām staigājot, gadās atrast gan pagātnes liecības, gan visai bīstamas lietas. Skatīsimies arī uz zemi! Lūk, ko atminējās kādreizējais Gaujas nacionālā parka vides inspektors Māris Mitrevics:

– Pirms kādiem 20 gadiem, kad režisore Sabīne Stāle veidoja televīzijas sižetus par Gaujas nacionālo parku, arī es piedalījos raidījumu tapšanā. Tepat, Sigul­das teritorijā, dziļi iekšā mežā aiz “Dainām” ir interesants ģeoloģisks objekts – Iežu grāvis. Pa­tiesībā grava ar smilšakmens atsegumiem, kurai ir dažādi nosaukumi. Filmēšanas procesā, priecājoties par ainavas mežonīgumu, pēkšņi zemē pamanām kaulus. Es jau skaidri redzu – tie ir dzīvnieku kauli, bet raidījumā tas izskanēja tā miglaini un aptuveni. Varbūt te kāds ir palicis… Varbūt kāds tūrists… Nu, tāds nedaudz karātavu jeb angļu melnais humors sanāca.

Citā reizē filmēšanas nolūkos gājām pa Jodupītes kanjonu. Tas ir līdzīgs kā Daudas upītei, arī ar ūdenskritumiem. Skatos, upītes gultnē starp akmeņiem kaut kas dīvains un dabai nepiedienīgs guļ. Dzelzs gabals. Protams, paceļu, un tajā brīdī pēkšņi apjaušu, kas tas ir – rokas granāta. Ko darīt? Mest zemē, turēt rokā? Bail taču! Andris Pavlovskis, viens no filmētājiem, paņem granātu un slaidi pārlidina pāri plecam aiz kanjona sienām. Kad bīstamais objekts mežā ar klusu būkšķi nokrita, ierāvām galvas plecos. Nekas nenotika, protams. Viena iespēja no tūkstoša, ka granāta būtu eksplodējusi.

Gaujas nacionālā parka darbiniekiem tas bija labi zināms – kā ekskursijā atbraukušie skolēni tiek laukā no autobusa, tā prom “kokos”. Skolotāja knapi izkāpusi, kad bērnus jau vairs nemana. Kādu reizi, kad dežurēju pie Velnalas, atbrauca skolēnu grupa un visi reizē metās pa taku lejā. Pa vidu viens tāds druknāks arī. Paskrēja garām brīdinājuma uzrakstiem un piktogrammām ar aizliegumu kāpt pāri barjerām virs klints. Skolotājs tajā barā bija pirmais, kas fizkultūrieša veiklībā šķērsoja barjeru, sekoja vēl kādi pāris puiši un dažas meitenes. Tur tālāk ir tikai daži soļi līdz klints sienai, kas ietiecas Gaujā, un diemžēl ir zināmi gadījumi, kad šāda pārgalvība beigusies letāli. Viss beidzās laimīgi, bez upuriem. Vēlāk precizēju savus novērojumus. Jā, tiešām fizkultūras skolotājs ar saviem audzēkņiem…

Jā, esmu arī pats skrāpējis smilš­akmens klintis. Tas notika tā. Reiz kolēģi man rāda klints fotogrāfiju, klintī starp seniem un nosūnojušiem uzrakstiem rēgojas viens pavisam “svaigs” – ar lieliem burtiem smilšakmenī ieskrāpēts “MITRAIS”. Esmu pārsteigts. Kur? Izrādās, Gūtmaņalas sānā, ļoti redzamā vietā, apmēram acu augstumā ieskrāpēta mana visiem kolēģiem, dabas draugiem un nedraugiem, žuļikiem un maliķiem labi zināmā iesauka. Pie vella… Visi plaši un tālu zina, ka esmu tas par daudz bargais inspektors, kas reizēm dežūrē arī pie Gūtmaņalas. Norunājām, ka šis uzraksts ir jānodzēš jeb jāizskrāpē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
17

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
297

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
23

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
41
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi