Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vēsture košļeņu papīrīšos

Druva
12:51
28.10.2014
48
Koslenu Papirisu Kolekcionars

Valmierietim Mārim Miotlam, kurš bieži viesojas Raiskumā pie radiem, ir interesanta kolekcija. Viņam ir 2 600 košļājamo gumiju papīrīši, no kuriem vecākie ir no 20. gadsimta 70. gadu sākuma.

Šī aizraušanās sākusies bērnudārzā, taču arī tagad Māris ar interesi pārskata savu kolekciju un, ja rodas iespēja, to arī papildina.

“Pieļauju, ka tas bija piecu vai sešu gadu vecumā. Bijām trīs puiši, kuri nopietni nodarbojāmies ar košļeņu papīrīšu krāšanu. Bijām auklīšu mīluļi, un mums pat dažkārt ļāva pusdienlaikā negulēt, lai mēs varētu mainīties ar papīrīšiem, tos salīdzināt un apskatīt,” atceras Māris, kurš ikdienā ir bārmenis un kaislīgs badmintonists. Interese par košļeņu papīrīšiem turpinājusies arī skolas gados, un kolekciju papildināt pārstāts apmēram 20 gadu vecumā. Tomēr vēl salīdzinoši nesen noticis interesants gadījums. Māris stāsta: “Apmēram 15 gadu vecumā ļoti vēlējos iegūt savā īpašumā papīrīti ar multfilmu varoņa Donalda Daka komiksu – tāds bija vienam citam aktīvam šo papīrīšu krājējam. Es to ļoti vēlējos iegūt un biju gatavs pretī dot pat desmit citus, lai tik iegūtu šo. Taču puisis iespītējās un nepiekrita maiņai. Pirms kāda laika, apmēram 20 gadus pēc nenotikušās maiņas, šis puisis mani atrada un atdeva tik ļoti kāroto papīrīti, turklāt uzdāvināja arī visu savu tolaik savākto kolekciju.”

Māris saka, ka nekad nav pat pieļāvis doma par kolekcijas izmešanu, tomēr to papildināt ar jauniem košļeņu papīrīšiem būtu grūti, jo mūsdienās košļenes lielākoties ir vienkārši košļenes. Māris vērtē: “Tās vairs nav interesantas. Vismaz es neesmu pamanījis, ka tajās būtu kādi interesanti papīrīši ar bildītēm, stāstiņiem. Manā kolekcijā ir papīrīši ar skaistiem, uzjautrinošiem, pamācošiem komiksiem, bija sērijas ar multfilmu varoņu – Donalda Daka, Mikipeles, Toma un Džerija piedzīvojumiem. Katru var apskatīt ar interesi un baudu. Bija arī futbolistu, seriālu un filmu aktieru bildes. Bija bildes ar jaunākajām automašīnām, militāro tehniku, helihopteriem, motocikliem. Atceros košļenes “Turbo” – man aizvien ir saraksts, cik vispār sērijā bija šo košļeņu papīrīšu ar mašīnām, močiem, un man trūka tikai apmēram desmit no simts šiem papīrīšiem.”

Vaicāts, vai pāris tūkstoši košļeņu arī nobaudīts, Māris skaidro, ka viņa bērnībā košļenes dabūšana bija notikums: “Cik nu bija iespējams, košļenes baudījām, tomēr tas nebija kā tagad – ieej veikalā un vari izvēlēties vienu no daudzām, dažādām košļenēm, kurām ir dažnedažādas garšas. Tolaik bija maza izvēle, būtībā nopirkt varēja tikai košļenes no Igaunijas. Rietumvalstu, ASV un pārējās pasaules košļenes bija grūti dabūt.” Arī kolekcijas papildināšana nenāca viegli. Daļa papīrīši tika iegūti mainoties ar draugiem, bet daļa kolekcijas iegūta no citām valstīm. Māris atceras, ka viņa mammas brālēns krājis markas un sarakstījies ar daudziem marku kolekcionāriem no visiem kontinentiem: “Viņš man iedeva adresi mana vecuma puisim no Vācijas Demokrātiskās republikas, kurš krāja markas. Mums veidojās sarakste vairāku gadu garumā, es viņam sūtīju markas no Latvijas, bet viņš man – košļeņu papīrīšus.

Vēl atminos, cik liels prieks man bija, kad kaimiņu puika atbrauca no ciemošanās pie radiem Kanādā. Viņš pacienāja ar košļenēm, kas bija atvestas no Kanādas, un tad, protams, tiku arī pie papīrīšiem. Tas bija īpašs notikums.”

Veroties sarakstā, Māris secina, ka viņa kolekcijā ir košļājamo gumiju papīrīši no ļoti dažādām valstīm – ASV, Anglijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehoslovākijas, Dānijas, Vācijas Demokrātiskās un Federatīvās republikas, Dienvidslāvijas, Francijas, Grieķijas, Holandes, Irākas, Itālijas, Korejas, Ķīnas, Meksikas, Polijas, Spānijas un Japānas. Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi