Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Vafeles – bērnības garša

Druva
14:39
02.12.2014
73
Vafeles3

Kafejnīcas “2 Locals” vadītāja Jolanta Sausiņa kopā ar pavāriem šoreiz iepazīstināja ar vairākām vafeles garšām, uzsverot, ka vafeles var būt ne tikai saldas, bet arī sāļas.

Talkā “Druvai” un pavāriem šoreiz nāca cēsniece, SIA “Latgales druka” vadītāja Ilona Kazaka, kura norādīja, ka viņai, kā daudziem no mums, vafeles saistās ar bērnības garšu.

“Kad bērni bija mazi, cepu vafeles, pankūkas, kēksus un visu ko citu. Laikam ejot un bērniem pieaugot, tas gan ir mainījies,” teic Ilona un piebilst, ka pēdējos gados vairāk gatavo dažādus salātus un arvien meklē interesantus veidus, kā pagatavot gaļu. Ilona domā, ka noteikti atgriezīsies pie vafeļu cepšanas, kad viņai būs mazbērni.

“Pēc izglītības esmu bioloģe, savulaik esmu bijusi veselības mācības skolotāja, tādēļ man ir arī savs viedoklis par pareizu uzturu. Tiesa gan, arī šajā jomā daudz kas mainās. Ja kādreiz sacīja, ka saldumi kaitē veselībai, tad šobrīd pamazām šis viedoklis mainās, un laikam jau jāpiekrīt teicienam, ka galvenais, lai viss būtu ar mēru,” teic Ilona.

Stāstot par savu ikdienu, viņa atklāj, ka laiks paiet starp Cēsīm, kur viņa dzīvo, un Rēzekni, kur atrodas viņas uzņēmums “Latgales druka”. Nedēļas pirmās četras dienas paejot Latgalē, bet piektdiena, sestdiena, svētdiena vairāk darba darīšanās Vidzemē un mājās Cēsīs.

“Sākumā šķita, ka būs traki un šāds dzīves ritms nebūs mans, taču nu jau esmu pieradusi. Esmu arī iemīļojusi Latgali un sirsnīgos latgaliešus, savukārt saprotu, ka bez vidzemniekiem un Cēsīm arī nevarētu iztikt. Tā nu mana dzīve ir iekārtojusies. Un kontrasts ir milzīgs. Esmu novērtējusi to, cik Cēsis ir skaista, tīra un droša pilsēta. Te valda miers. Taču esot Latgalē, man ir arī pietiekami liela saistība ar mājām. Mēs tipogrāfijā drukājam laikrakstu “Druva”, kā arī citus Vidzemes reģiona laikrakstus. Daudzi cēsnieki pie mums veic pasūtījumus. Tā kā visu laiku esmu cieši saistīta gan ar Cēsīm, gan cēsniekiem,” stāsta Ilona. Runājot par ikdienas ritmu, viņa teic, ka darba dienās īpašu ēdienu gatavošanai nepievēršas, bet brīvdienās gan, ja ir vēlme un laiks, labprāt paeksperimentē virtuvē, izdomājot ko jaunu un garšīgu.

“Ja vēl domāju par savām bērnības garšām, tad prātā nāk vecmāmiņas ceptās ābolu pankūkas un mammas gatavotais šokolādes krēms. Mūsdienās modē nākušas daudzas jaunas receptes. Man patīk gatavot arī medību gaļu,” atklāj Ilona.

Daloties pārdomās par Adventa laiku, Ilona bilst, ka šis laiks viņai tuvs. Viņas mīļākie svētki esot Ziemassvētki, kas, viņasprāt, ir ģimenes svētki.

“Svētkos latvieši vispār klāj bagātīgus galdus. Tas varbūt saistīts ar latviešu sīkstumu, darba tikumu un turību, un bagātīgi klāts galds vienmēr to apliecinājis. Interesanti, bet latgalieši ir ļoti viesmīlīgi cilvēki. Viņiem ledusskapī ir pat plaukts, kurā nolikti produkti gadījumam, ja ierodas negaidīti viesi, un tas ir fantastiski,” stāsta Ilona un bilst, ka Ziemassvētku laikā mājai noteikti jāsmaržo pēc piparkūkām un siltiem pīrādziņiem.

Kamēr runājam par latviešu galda tradīcijām, gatavas jau pirmās vafeles. J. Sausiņa teic, ka pirmās divas būs sāļo vafeļu receptes.

“Bieži mājās tiek ceptas pankūkas, bet tikpat gardas ir ar bērnības atmiņām saistītās vafeles. Pirmās ir timiāna – bazilika sāļās vafeles, kuras var pasniegt ar kausēto sieru un garnelītēm. Šādas mazas vafelītes var būt arī uzkoda, vakarā ģimenei kopā skatoties filmas vai ko citu darot,” iesaka J. Sausiņa, norādot uz vairākām niansēm, kas jāievēro, lai izdotos gardas vafeles.

“Pirmkārt, jābūt pareizi sagatavotai vafeļu mīklai. Ja kaut kā būs par daudz vai par maz, vafeles nebūs labas. Tāpat der atcerēties, ka, pērkot vafeļu pannu, jāraugās, vai tā ir paredzēta plānajām, kraukšķīgajām vafelēm, jo citviet ārzemēs ļoti populāras ir mīkstās, uzpūstās vafeles, ko ēd ar putukrējumu un ievārījumu. Biezo vafeļu pannās kraukšķīgas vafeles nevarēs izcept,” norāda kafejnīcas “2 Locals” vadītāja J. Sausiņa. Viņa bilst, ka vafeles cep daudzi, internetā varot sameklēt ap 500 dažādu vafeļu recepšu. Tā kā katram atliek vien izraudzīties sev piemērotāko.

Runājot par saldajām vafelēm, Jolanta iesaka tās pasniegt ar ievārījumu, šokolādi, iebiezināto pienu vai karameļu krēmu. Jau gatavs nopērkams tepat mūspusē, piensaimnieku sabiedrībā “Straupe”, ražotais karameļu krēms.

Degustējot gatavās vafeles, Ilona atzina, ka viņai lielākais pārsteigums ir tieši sāļās vafeles. “Patiešām tādas nebiju gatavojusi, un man tas ir kaut kas jauns. Noteikti šajos Ziemassvētkos bērniem uzcepšu sāļās vafelītes,” atzina šīs reizes viešņa. Sāļās timiāna un bazilika vafeles Nepieciešams 2 olas 250 g miltu 200 ml ūdens 2 ēdamkarotes cepamā pulvera ķiploka daiviņa tējkarote sāls šķipsniņa cukura tējkarote sausā bazilika tējkarote sausā timiāna

No izejvielām izveido viendabīgu masu. Uzkarsē vafeļu pannu un cep nelielas, apaļas vafelītes. Tās var ēst kā uzkodu vai servēt uz šķīvja ar piedevām.

Šoreiz vafeles pasniegtas ar kausēto sieru, garnelēm un zaļumiem. Taču šīs vafeles var pasniegt ar mazsālītu lasi vai apceptiem vistas filejas gabaliņiem.

Sāļās siera – ķimeņu vafeles Nepieciešams 150 g siera glāze krējuma 100 grami sviesta tējkarote ķimeņu 0,5 tējkarotes sodas 1,5 glāzes miltu Sarīvē sieru, pievieno izkausētu sviestu un pēc tam arī visas pārējās sastāvdaļas. Uzkarsētā vafeļu pannā cep apaļas vafelītes. Pasniedz ar mērci un piedevām pēc izvēles.

Mērce: sablenderētas svaigās zemenes ar baziliku, olīveļļu un nedaudz ķiploka. Sāls, pipari pēc garšas.

Bērnības saldās vafeles Nepieciešams 8 olas glāze miltu glāze cukura 200 grami sviesta šķipsniņa sāls šķipsniņa sodas glāze piena

Ja vēlas pagatavot šādu vafeļu groziņu, kurā iepildīt krēmu, vajag siltu vafelīti uzlikt uz glāzes apakšas, izveidot šādu formu un nedaudz paturēt.

Šoreiz vafeli pasniedzam ar mandarīnu krēmu, kurš pagatavots, samaisot putukrējumu ar Maskarpones sieru un pievienojot nedaudz mandarīnu su-lu un cukuru. Vafeles garnē ar mandarīnu daiviņām. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi