Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Uzticēšanās – sarunu festivāla LAMPA veltījums Latvijas simtgadē

Druva
17:55
30.01.2018
23

Kā liecina SKDS pētījuma dati, 52% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku nevar uzticēties, kamēr gatavi pilnībā uzticēties ir vien 5%. Lielāko neuzticību izjūt kurzemnieki, savukārt visvairāk uzticas Rīgā dzīvojošie. “Uzticēšanās ir viens no  pamatnosacījumiem veidojot stipru un demokrātisku valsti,” ir pārliecināta festivāla “Lampa” direktore Ieva Morica, tieši tāpēc šī gada LAMPĀ kā centrālā vērtība ir uzticēšanās. Vēl mēnesi, līdz 28.februārim, ikviens var pieteikt savu pasākumu un palīdzēt kopā vairot uzticēšanos cits citam un Latvijai kopumā.

“Kā rāda pētījumi, uzticēšanās problēmas ir teju mums katram, taču gribētu aicināt, kritiski domājot un vērtējot, tomēr atrast iespēju vairot šo uzticību. Ikviens no mums ir daļa no valsts un tikai kopā mēs spējam veidot stipru, demokrātisku un labklājīgu Latviju, kuru varam saukt par mājām jau simts gadus. Mēs dzīvotu daudz labāk, ja spētu izteikt viedokli bez pārmešanas, spētu uzklausīt bez aizspriedumiem un mācētu vairāk uzticēties kā draugam, tā ģimenei un valstij kopumā. Šis festivāls dod iespēju sarunāties, pierādīt sevi un kopīgi valstī iedegt to gaišo, kas nepieciešams, lai radītu augsni vēl labākiem nākamajiem simts gadiem,” sacīja LAMPA direktore.

Festivāls un tā dalībnieki būs kā dāvana Latvijas simtgadei, tāpēc ikviens līdz 28.februārim tiek aicināts pielikt savu roku un pieteikt savu pasākumu uz jau esošajām LAMPA skatuvēm.Tēmu izvēlē un pasākumu formātā ierobežojumu nav,  tās var būt gan nopietnas sarunas, gan izzinošas darbnīcas un spraigas diskusijas, kā arī teātra spēles un domu rosinošas instalācijas.

Pieteikumi tiks vērtēti konkursa kārtībā, atbilstoši festivāla manifestam un pasākuma kritērijiem. Pieteikt savu pasākumu programmu un uzzināt vairāk iespējams LAMPAS mājaslapā www.festivalslampa.lv/lv/pieteikumi, rezultāti tiks paziņoti individuāli ne vēlāk kā 2. aprīlī.

Festivāls norisināsies jau ceturto gadu un interesentu skaits ar katru gadu strauji pieaug. Gan apmeklētāji, gan dalībnieki novērtē to, ka šajā pasākumā ir iespēja apspriest valstī notiekošo, kā arī uzklausīt to cilvēku viedokli, kuriem ir iespēja to ietekmēt, tāpat LAMPA dod iespēju izaicināt uz sarunu savu tiešo mērķauditoriju ārpus ierastās vides, lai izglītotu un veidotu dialogu par organizācijai, uzņēmumam vai valsts iestādei svarīgajām tēmām.

Sarunu festivāls ir nekomerciāls, un tā apmeklētājiem ieeja ir bez maksas. Festivāla izmaksas tiek segtas no ziedojumiem, grantiem un pasākumu rīkotāju līdzmaksājumiem. Šogad fonds atvērtai sabiedrībai DOTS piedāvā divas stipendijas līdzmaksājuma segšanai (bezmaksas dalība) divu dienu programmas pieteicējiem – indivīdiem vai nevalstiskajām organizācijām.

Sarunu festivālu LAMPA rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, komunikācijas vadības aģentūra “Deep White”, reklāmas aģentūra “Armadillo”, Cēsu novada pašvaldība un Britu Padome Latvijā. Festivāla norisi finansiāli atbalsta Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, Open Society Foundations, Britu Padome, Borisa un Ināras Teterevu fonds un uzņēmums “Enefit”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
140

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
247

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi