Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Uzkāpt līdz mākoņiem

Anda Dzenža
12:13
21.10.2015
73
Benlomondaa 1 1

Nav māksla iesēsties mašīnā un doties ekskursijā uz kādu tuvāku vai tālāku vietu. Jaunpiebaldzēns Mārtiņš Grīvāns kopā ar draugiem septembrī ceļošanai piešķīra “smeķi” – saviem spēkiem uzkāpa vienā no augstākajām Skotijas virsotnēm.

Mārtiņš Grīvāns brīvajā laikā labprāt apceļo zemi, ko patlaban sauc par mājām. Skotija priecē ar gleznaino dabu un skaistajiem kalniem. Pretoties tiem nākas grūti, tāpēc jau iekarots ne viens vien kalns, tostarp Lielbritānijas augstākā virsotne Neviss (Ben Nevis, 1344 m.v.j.l.). Tiesa, līdz šim kalnos nokļūts ar pacēlāju.

Palūkoties uz leju no mākoņiem aizvadītajā mēnesī Mārtiņš devās uz Benlomonda (Ben Lomond), dēvēta arī par Maģisko kalnu, virsotni. Uzkāpt 974 metrus virs jūras līmeņa sākotnēji neesot šķitis nekas grūts, tādēļ Mārtiņš ar ceļabiedriem apņēmušies virsotni sasniegt un lejā nokāpt nieka četrās stundās. Taču nokļūt līdz iecerētajai virsotnei nav nācies viegli. Pēc septiņām stundām nokāpuši lejā, pārgājienā kopumā veicot 20 kilometrus, ceļotāji guvuši pārliecību, ka Benlomonds ir varenāks, nekā izskatās no malas. Tomēr vietējos ceļvežos šis kalnu maršruts godināts par vienu no populārākajiem Skotijā – piebaldzēns zina teikt, ka ik dienu pārbaudīt spēkus un baudīt pasakaini skaistās dabas ainavas tajā dodas aptuveni 200 tūristu.

Benlomonda kalns atrodas Skotijas kalnu grēdā, līdzās Lohlomonda (Loch Lomond) ezeram. Iespaidi ceļā uz kalna virsotni bijuši dažādi – apbrīna par brīnišķīgajiem dabas skatiem mijusies ar neticību saviem spēkiem tikt līdz galam. Mārtiņš neslēpj, ka kāpšana bijusi grūta un drīz vien pārņēmušas šaubas, vai distanci pieveiks. Turklāt bijis jāņem vērā, ka kompānijas vidū bijuši arī bērni. Mārtiņš atzinīgi teic, ka jaunākie kāpēji bijuši braši ceļotāji. Par neparasto pārgājienu bijuši sajūsmā, nevienu brīdi nav kurnējuši un, augšup ejot, sešgadīgā Evelīna pat turējusies visiem priekšgalā.

“Taka, pa kuru gājām, bija veidota no akmeņu krāvumiem, turklāt tā bija gana stāva. Kāpšanu apgrūtināja peļķes un dubļi. Ik ar soli, dodoties augšup, jūtami mainījās klimats – kāpienu sākām aptuveni + 15 grādos, bet kalna virsotnē bija ap nulli, sala rokas un deguni. Taka sākumā veda caur mežu, bija silti. Kad izgājām ārpus tā, kļuva vēsāks, pūta spirdzinošs vējš. Šķita, kāpt ir vieglāk, taču virzoties augšup, taka kļuva stāvāka, bez vairākām nelielām atelpām to nebija iespējams pievarēt,” stāsta Mārtiņš un atklāj, ka, vēl krietni pirms sasnieguši virsotni, redzējuši, ka to klāj biezs mākonis. Tuvojoties tam, laikapstākļi bijuši arvien neomulīgāki – kļuvis aukstāks un vējaināks.

Stimulu doties uz priekšu devuši pretim nākošie tūristi. Viņi informējuši, cik ilgs gājiens vēl priekšā, un iedrošinājuši sasniegt virsotni. Sastapta arī kāda sieviete no Latvijas, kura, sveicinot tautiešus, labprāt pastāstījusi par atlikušo distanci. Skats, kas ik pa brīdim pavēries caur mākoņiem, licis aizrauties elpai un uz brīdi aizmirst par grūto kāpienu. Mārtiņa draudzene Laura Klibiķe atzina, ka skatienam pavērušās ainavas, kas savulaik redzētas Rozamundes Pilčeres – romantiskā kino karalienes – filmās. Tas bijis pūliņu vērts.

Mārtiņš Grīvāns novērojis, ka dažus soļus pirms virsotnes Benlomonda iekarotāji cits citu uzteikuši, atzinīgi nosakot: “Labs darbiņš!” No svešiem dzirdēts, uz īsu brīdi tas pat licis sajusties kā varoņiem. Jo īpaši šādas sajūtas ceļotājus pārņēmušas, kad Mārtiņš ar ceļabiedriem uzkāpuši augstākajā punktā, pavērušies apkārt un sapratuši – 360 grādu panorāmā nekā augstāka par viņiem nav. Prieks un gandarījums par paveikto bijis lasāms visu ceļabiedru acu skatienos, tomēr nepametusi apziņa, ka no kalna vēl arī jānokāpj lejā.

“Laikapstākļi augšā nebija diez ko patīkami, tādēļ, ieturējuši pusdienas un atjaunojuši enerģiju, sasildījušies ar kādu stiprāku dzērienu, posāmies lejup. Te jāsaka – tas nebija vieglāk par augšupceļu. Reizēm man šķita, ka kāpt lejup ir grūtāk, jo nogurums, ko guvām, uzkāpjot kalnā, lika par sevi manīt. Pamatīgi noguruši, bet gandarīti un laimīgi kalna pakāji sasniedzām līdz ar saulrietu,” atklāj Mārtiņš, atminoties, ka dienas izskaņā lepni viens otram situši uz pleca – Benlomonda kalns bijis vērtīgs un neaizmirstams ceļojums mākoņos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
315

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi