Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Uzkāpt līdz mākoņiem

Anda Dzenža
12:13
21.10.2015
126
Benlomondaa 1 1

Nav māksla iesēsties mašīnā un doties ekskursijā uz kādu tuvāku vai tālāku vietu. Jaunpiebaldzēns Mārtiņš Grīvāns kopā ar draugiem septembrī ceļošanai piešķīra “smeķi” – saviem spēkiem uzkāpa vienā no augstākajām Skotijas virsotnēm.

Mārtiņš Grīvāns brīvajā laikā labprāt apceļo zemi, ko patlaban sauc par mājām. Skotija priecē ar gleznaino dabu un skaistajiem kalniem. Pretoties tiem nākas grūti, tāpēc jau iekarots ne viens vien kalns, tostarp Lielbritānijas augstākā virsotne Neviss (Ben Nevis, 1344 m.v.j.l.). Tiesa, līdz šim kalnos nokļūts ar pacēlāju.

Palūkoties uz leju no mākoņiem aizvadītajā mēnesī Mārtiņš devās uz Benlomonda (Ben Lomond), dēvēta arī par Maģisko kalnu, virsotni. Uzkāpt 974 metrus virs jūras līmeņa sākotnēji neesot šķitis nekas grūts, tādēļ Mārtiņš ar ceļabiedriem apņēmušies virsotni sasniegt un lejā nokāpt nieka četrās stundās. Taču nokļūt līdz iecerētajai virsotnei nav nācies viegli. Pēc septiņām stundām nokāpuši lejā, pārgājienā kopumā veicot 20 kilometrus, ceļotāji guvuši pārliecību, ka Benlomonds ir varenāks, nekā izskatās no malas. Tomēr vietējos ceļvežos šis kalnu maršruts godināts par vienu no populārākajiem Skotijā – piebaldzēns zina teikt, ka ik dienu pārbaudīt spēkus un baudīt pasakaini skaistās dabas ainavas tajā dodas aptuveni 200 tūristu.

Benlomonda kalns atrodas Skotijas kalnu grēdā, līdzās Lohlomonda (Loch Lomond) ezeram. Iespaidi ceļā uz kalna virsotni bijuši dažādi – apbrīna par brīnišķīgajiem dabas skatiem mijusies ar neticību saviem spēkiem tikt līdz galam. Mārtiņš neslēpj, ka kāpšana bijusi grūta un drīz vien pārņēmušas šaubas, vai distanci pieveiks. Turklāt bijis jāņem vērā, ka kompānijas vidū bijuši arī bērni. Mārtiņš atzinīgi teic, ka jaunākie kāpēji bijuši braši ceļotāji. Par neparasto pārgājienu bijuši sajūsmā, nevienu brīdi nav kurnējuši un, augšup ejot, sešgadīgā Evelīna pat turējusies visiem priekšgalā.

“Taka, pa kuru gājām, bija veidota no akmeņu krāvumiem, turklāt tā bija gana stāva. Kāpšanu apgrūtināja peļķes un dubļi. Ik ar soli, dodoties augšup, jūtami mainījās klimats – kāpienu sākām aptuveni + 15 grādos, bet kalna virsotnē bija ap nulli, sala rokas un deguni. Taka sākumā veda caur mežu, bija silti. Kad izgājām ārpus tā, kļuva vēsāks, pūta spirdzinošs vējš. Šķita, kāpt ir vieglāk, taču virzoties augšup, taka kļuva stāvāka, bez vairākām nelielām atelpām to nebija iespējams pievarēt,” stāsta Mārtiņš un atklāj, ka, vēl krietni pirms sasnieguši virsotni, redzējuši, ka to klāj biezs mākonis. Tuvojoties tam, laikapstākļi bijuši arvien neomulīgāki – kļuvis aukstāks un vējaināks.

Stimulu doties uz priekšu devuši pretim nākošie tūristi. Viņi informējuši, cik ilgs gājiens vēl priekšā, un iedrošinājuši sasniegt virsotni. Sastapta arī kāda sieviete no Latvijas, kura, sveicinot tautiešus, labprāt pastāstījusi par atlikušo distanci. Skats, kas ik pa brīdim pavēries caur mākoņiem, licis aizrauties elpai un uz brīdi aizmirst par grūto kāpienu. Mārtiņa draudzene Laura Klibiķe atzina, ka skatienam pavērušās ainavas, kas savulaik redzētas Rozamundes Pilčeres – romantiskā kino karalienes – filmās. Tas bijis pūliņu vērts.

Mārtiņš Grīvāns novērojis, ka dažus soļus pirms virsotnes Benlomonda iekarotāji cits citu uzteikuši, atzinīgi nosakot: “Labs darbiņš!” No svešiem dzirdēts, uz īsu brīdi tas pat licis sajusties kā varoņiem. Jo īpaši šādas sajūtas ceļotājus pārņēmušas, kad Mārtiņš ar ceļabiedriem uzkāpuši augstākajā punktā, pavērušies apkārt un sapratuši – 360 grādu panorāmā nekā augstāka par viņiem nav. Prieks un gandarījums par paveikto bijis lasāms visu ceļabiedru acu skatienos, tomēr nepametusi apziņa, ka no kalna vēl arī jānokāpj lejā.

“Laikapstākļi augšā nebija diez ko patīkami, tādēļ, ieturējuši pusdienas un atjaunojuši enerģiju, sasildījušies ar kādu stiprāku dzērienu, posāmies lejup. Te jāsaka – tas nebija vieglāk par augšupceļu. Reizēm man šķita, ka kāpt lejup ir grūtāk, jo nogurums, ko guvām, uzkāpjot kalnā, lika par sevi manīt. Pamatīgi noguruši, bet gandarīti un laimīgi kalna pakāji sasniedzām līdz ar saulrietu,” atklāj Mārtiņš, atminoties, ka dienas izskaņā lepni viens otram situši uz pleca – Benlomonda kalns bijis vērtīgs un neaizmirstams ceļojums mākoņos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
42

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
53

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1001
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
505
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi