Šajā vasarā daudz tiek runāts par ugunsdrošību. Mežs kļuvis par tādu kā pulvermucu, un pietiek ar vienu vismazāko dzirkstelīti, lai uzliesmotu ugunsgrēks. Tiek stāstīts, aicināts būt uzmanīgiem, bet ne visi to uzklausa.
Aizvadītajās dienās uzmanību piesaistījuši daži ieraksti sociālajā tīklā facebook, kur cilvēki raksta par gaismas laternu laišanu.
Dārta Grunte raksta: “Šis vakars Latvijā atkal varēja kļūt par katastrofu. Nu kā var būt tik stulbi un neapzinīgi šīs zemes iedzīvotāji! Latvijā deg meži platībās, ko nespējam dzēst, un daži intelektuāļi iedomājas laist gaisā uguns laternas! Un kas notiktu, ja vējš dzīvu uguni iepūstu sausajās kāpu priedēs?! Mēs bijām pārāk tālu, lai viņus sastaptu aci pret aci un apturētu no iespējamās ugunsgrēka izraisīšanas, bet cerams, ka ziņa sasniegs šos svētku svinētājus, kuri šodien izklaidējās Gaujas pludmalē, vai viņu paziņas! Viņu izpriecas varēja beigties ar kāda nelaimi. Domājiet taču ar galvu!”
Līdzīgas domas arī Paulai Lecītei: “Lai arī cik skaistas nebūtu šīs laternas, lūdzu, lūdzu, lūdzu, šajā karstumā padomā par postu, ko tās var nodarīt – nodedzināt mežus, labības laukus un pat mājas! Ārā sausums ir ilgāk par mēnesi un ārā ir +25..+33 grādi un, lai arī cik drošā vietā mēs tās aizdedzinātu, neviens no mums nav eksperts un nezina, uz kuru pusi pūtīs vējš, kas pūš augstāk par mūsu rokas stiepienu, un kur šī laterna var nokļūt.”
Vasara ir kāzu, svinību, korporatīvo pasākumu laiks, un tajos bieži tiek šauti salūti, laistas šādas laternas, bieži pat nepadomājot par sekām. Cilvēki atceras vien to, ka uguns ir viena no četriem pasaules pamatelementiem jeb četrām stihijām. Viesi tiek aicināti laist debesīs laternas, tā sūtot laba vēlējumus, taču šāds laba vēlējums var pārvērsties par lielu nelaimi.
Jāatceras, ka ikvienai no stihijām piemīt savs, individuāls spēks, kas var gan radīt, gan postīt, tomēr uguns un ūdens tiek uzskatītas par salīdzinoši spēcīgākām stihijām, tāpēc tās vienmēr ir jākontrolē. Bet izprast laternu ceļu debesīs ir diezgan grūti. Lai gan tiek stāstīts, ka tās ir, drošas, gadās visādi. Kāda īsti neiedegas, nepaceļas augstu un tiek iepūsta kokos vai pat ēku jumtos, balkonos.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa norāda, ka laternu laišana debesīs ir bīstama ikvienam sabiedrības loceklim: “Šīs laternas ir degšanas avots, kas nekontrolēti tiek palaists gaisā. Cilvēkam, kurš atrodas uz zemes un palaiž laternu, nav nekādas iespējas regulēt un ietekmēt to, kur laterna aizlidos, kur nokritīs. VUGD uzsver, ka atliek laternai nokrist uz konstrukcijām, materiāliem, iekrist mežā, izkaltušā zālē, labības laukā vai iekrist kādā balkona, kur ir degtspējīgi materiāli, un sāksies ugunsgrēks.”
VUGD informācija arī vēsta, ka daļā Eiropas valstu šādu laternu laišana ir aizliegta, taču pie mums tās brīvi pieejamas veikalu plauktos jebkuram interesentam. VUGD jau pirms aptuveni diviem gadiem rosināja arī Latvijā aizliegt tirgot un izmantot šīs laternas, tomēr pagaidām tas nav guvis atbalstu, un šobrīd iestrēdzis Ekonomikas ministrijā. Tur norāda, ka darbs pie šiem noteikumiem neturpinās, vien tad, ja būtu jauna informācija par negadījumiem, varētu vērtēt, vai tomēr nevajadzētu jautājumu aktualizēt. Taču VUGD atzīst, ka viņiem nav atsevišķu statistikas datu, cik un kādi ugunsgrēki izcēlušies no debesu laternām. Iemesls – to ļoti grūti pierādīt, jo šie objekti pēc ugunsgrēka neatstāj aiz sevis pēdas.
“Druva” sazinājās ar veikalu “Balonu pasaule”, kur nopērkamas šīs laternas, bet veikalā paskaidroja, ka pircējiem par tām neesot nekādas intereses, neviens tās neprasot. Vai nu tā mode beigsies, vai cilvēki saprot, ka šādā laikā ar to jokoties nevar.
Aptaujājām arī viesu namus, kur notiek kāzas, jubilejas, korporatīvie pasākumi, kuros tiek šauti salūti, laistas šīs gaismas laternas. Viesu namu pārstāvji stāsta, ka pasākumu rīkotāji tiek brīdināti par ugunsdrošības prasību ievērošanu, taču, kā saka viesu nama “Kunči” pārstāve: “Runāt un stāstīt ir viens, bet otrs – vai tas tiek ievērots. Klients, vienojoties par viesu nama īri, paraksta līgumu, kurā iekļauti visi noteikumi, arī par salūtiem, laternām, taču bieži vien līguma parakstītājs ir viens, bet kāds cits svētkus apmaksā, un grib, lai viss ir pēc viņa vēlmēm. Vai, teiksim, vecāki, vedēji, radi grib sarīkot pārsteigumu, dāvājot salūtu, laternu laišanu, un tas tiek arī darīts. Nevaram taču visu laiku stāvēt klāt un raudzīties, lai nekas tāds nenotiek, tāpēc notiek arī salūtu šaušana, laternu laišana. Viss tomēr atkarīgs no cilvēku godaprāta.”
Viesu namā “Briedīši” stāsta, ka viņi svinētājiem iesakot, ka ar šādām atrakcijām nevajadzētu nodarboties, un cilvēki to ievērojot: “Cerams saprot, ka visapkārt meži un šādā laikā ar uguni jokot nedrīkst.”
Var tikai klauvēt pie cilvēku godaprāta, aicinot aizdomāties par šī pasākuma bīstamību. Vai tiešām tie daži mirkļi, priecājoties par debesu laternām, ir noliekami uz vieniem svaru kausiem ar postu, ko šāda, bojāta vai neveiksmīgi palaista laterna var izraisīt.
Komentāri