Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Uguntiņa laba vēlējumam, atnes ugunsgrēku

Jānis Gabrāns
07:10
03.08.2018
75
Laternas Indarsfoto

Šajā vasarā daudz tiek runāts par ugunsdrošību. Mežs kļuvis par tādu kā pulvermucu, un pietiek ar vienu vismazāko dzirkstelīti, lai uzliesmotu ugunsgrēks. Tiek stāstīts, aicināts būt uzmanīgiem, bet ne visi to uzklausa.

Aizvadītajās dienās uzmanību piesaistījuši daži ieraksti sociālajā tīklā facebook, kur cilvēki raksta par gaismas laternu laišanu.
Dārta Grunte raksta: “Šis vakars Latvijā atkal varēja kļūt par katastrofu. Nu kā var būt tik stulbi un neapzinīgi šīs zemes iedzīvotāji! Latvijā deg meži platībās, ko nespējam dzēst, un daži intelektuāļi iedomājas laist gaisā uguns laternas! Un kas notiktu, ja vējš dzīvu uguni iepūstu sausajās kāpu priedēs?! Mēs bijām pārāk tālu, lai viņus sastaptu aci pret aci un apturētu no iespējamās ugunsgrēka izraisīšanas, bet cerams, ka ziņa sasniegs šos svētku svinētājus, kuri šodien izklaidējās Gaujas pludmalē, vai viņu paziņas! Viņu izpriecas varēja beigties ar kāda nelaimi. Domājiet taču ar galvu!”

Līdzīgas domas arī Paulai Lecītei: “Lai arī cik skaistas nebūtu šīs laternas, lūdzu, lūdzu, lūdzu, šajā karstumā padomā par postu, ko tās var nodarīt – nodedzināt mežus, labības laukus un pat mājas! Ārā sausums ir ilgāk par mēnesi un ārā ir +25..+33 grādi un, lai arī cik drošā vietā mēs tās aizdedzinātu, neviens no mums nav eksperts un nezina, uz kuru pusi pūtīs vējš, kas pūš augstāk par mūsu rokas stiepienu, un kur šī laterna var nokļūt.”

Vasara ir kāzu, svinību, korporatīvo pasākumu laiks, un tajos bieži tiek šauti salūti, laistas šādas laternas, bieži pat nepadomājot par sekām. Cilvēki atceras vien to, ka uguns ir viena no četriem pasaules pamatelementiem jeb četrām stihijām. Viesi tiek aicināti laist debesīs laternas, tā sūtot laba vēlējumus, taču šāds laba vēlējums var pārvērsties par lielu nelaimi.

Jāatceras, ka ikvienai no stihijām piemīt savs, individuāls spēks, kas var gan radīt, gan postīt, tomēr uguns un ūdens tiek uzskatītas par salīdzinoši spēcīgākām stihijām, tāpēc tās vienmēr ir jākontrolē. Bet izprast laternu ceļu debesīs ir diezgan grūti. Lai gan tiek stāstīts, ka tās ir, drošas, gadās visādi. Kāda īsti neiedegas, nepaceļas augstu un tiek iepūsta kokos vai pat ēku jumtos, balkonos.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa norāda, ka laternu laišana debesīs ir bīstama ikvienam sabiedrības loceklim: “Šīs laternas ir degšanas avots, kas nekontrolēti tiek palaists gaisā. Cilvēkam, kurš atrodas uz zemes un palaiž laternu, nav nekādas iespējas regulēt un ietekmēt to, kur laterna aizlidos, kur nokritīs. VUGD uzsver, ka atliek laternai nokrist uz konstrukcijām, materiāliem, iekrist mežā, izkaltušā zālē, labības laukā vai iekrist kādā balkona, kur ir degtspējīgi materiāli, un sāksies ugunsgrēks.”

VUGD informācija arī vēsta, ka daļā Eiropas valstu šādu laternu laišana ir aizliegta, taču pie mums tās brīvi pieejamas veikalu plauktos jebkuram interesentam. VUGD jau pirms aptuveni diviem gadiem rosināja arī Latvijā aizliegt tirgot un izmantot šīs laternas, tomēr pagaidām tas nav guvis atbalstu, un šobrīd iestrēdzis Ekonomikas ministrijā. Tur norāda, ka darbs pie šiem noteikumiem neturpinās, vien tad, ja būtu jauna informācija par negadījumiem, varētu vērtēt, vai tomēr nevajadzētu jautājumu aktualizēt. Taču VUGD atzīst, ka viņiem nav atsevišķu statistikas datu, cik un kādi ugunsgrēki izcēlušies no debesu laternām. Iemesls – to ļoti grūti pierādīt, jo šie objekti pēc ugunsgrēka neatstāj aiz sevis pēdas.

“Druva” sazinājās ar veikalu “Balonu pasaule”, kur nopērkamas šīs laternas, bet veikalā paskaidroja, ka pircējiem par tām neesot nekādas intereses, neviens tās neprasot. Vai nu tā mode beigsies, vai cilvēki saprot, ka šādā laikā ar to jokoties nevar.
Aptaujājām arī viesu namus, kur notiek kāzas, jubilejas, korporatīvie pasākumi, kuros tiek šauti salūti, laistas šīs gaismas laternas. Viesu namu pārstāvji stāsta, ka pasākumu rīkotāji tiek brīdināti par ugunsdrošības prasību ievērošanu, taču, kā saka viesu nama “Kunči” pārstāve: “Runāt un stāstīt ir viens, bet otrs – vai tas tiek ievērots. Klients, vienojoties par viesu nama īri, paraksta līgumu, kurā iekļauti visi noteikumi, arī par salūtiem, laternām, taču bieži vien līguma parakstītājs ir viens, bet kāds cits svētkus apmaksā, un grib, lai viss ir pēc viņa vēlmēm. Vai, teiksim, vecāki, vedēji, radi grib sarīkot pārsteigumu, dāvājot salūtu, laternu laišanu, un tas tiek arī darīts. Nevaram taču visu laiku stāvēt klāt un raudzīties, lai nekas tāds nenotiek, tāpēc notiek arī salūtu šaušana, laternu laišana. Viss tomēr atkarīgs no cilvēku godaprāta.”

Viesu namā “Briedīši” stāsta, ka viņi svinētājiem iesakot, ka ar šādām atrakcijām nevajadzētu nodarboties, un cilvēki to ievērojot: “Cerams saprot, ka visapkārt meži un šādā laikā ar uguni jokot nedrīkst.”

Var tikai klauvēt pie cilvēku godaprāta, aicinot aizdomāties par šī pasākuma bīstamību. Vai tiešām tie daži mirkļi, priecājoties par debesu laternām, ir noliekami uz vieniem svaru kausiem ar postu, ko šāda, bojāta vai neveiksmīgi palaista laterna var izraisīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
285

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
35
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi