Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Uguntiņa laba vēlējumam, atnes ugunsgrēku

Jānis Gabrāns
07:10
03.08.2018
146
Laternas Indarsfoto

Šajā vasarā daudz tiek runāts par ugunsdrošību. Mežs kļuvis par tādu kā pulvermucu, un pietiek ar vienu vismazāko dzirkstelīti, lai uzliesmotu ugunsgrēks. Tiek stāstīts, aicināts būt uzmanīgiem, bet ne visi to uzklausa.

Aizvadītajās dienās uzmanību piesaistījuši daži ieraksti sociālajā tīklā facebook, kur cilvēki raksta par gaismas laternu laišanu.
Dārta Grunte raksta: “Šis vakars Latvijā atkal varēja kļūt par katastrofu. Nu kā var būt tik stulbi un neapzinīgi šīs zemes iedzīvotāji! Latvijā deg meži platībās, ko nespējam dzēst, un daži intelektuāļi iedomājas laist gaisā uguns laternas! Un kas notiktu, ja vējš dzīvu uguni iepūstu sausajās kāpu priedēs?! Mēs bijām pārāk tālu, lai viņus sastaptu aci pret aci un apturētu no iespējamās ugunsgrēka izraisīšanas, bet cerams, ka ziņa sasniegs šos svētku svinētājus, kuri šodien izklaidējās Gaujas pludmalē, vai viņu paziņas! Viņu izpriecas varēja beigties ar kāda nelaimi. Domājiet taču ar galvu!”

Līdzīgas domas arī Paulai Lecītei: “Lai arī cik skaistas nebūtu šīs laternas, lūdzu, lūdzu, lūdzu, šajā karstumā padomā par postu, ko tās var nodarīt – nodedzināt mežus, labības laukus un pat mājas! Ārā sausums ir ilgāk par mēnesi un ārā ir +25..+33 grādi un, lai arī cik drošā vietā mēs tās aizdedzinātu, neviens no mums nav eksperts un nezina, uz kuru pusi pūtīs vējš, kas pūš augstāk par mūsu rokas stiepienu, un kur šī laterna var nokļūt.”

Vasara ir kāzu, svinību, korporatīvo pasākumu laiks, un tajos bieži tiek šauti salūti, laistas šādas laternas, bieži pat nepadomājot par sekām. Cilvēki atceras vien to, ka uguns ir viena no četriem pasaules pamatelementiem jeb četrām stihijām. Viesi tiek aicināti laist debesīs laternas, tā sūtot laba vēlējumus, taču šāds laba vēlējums var pārvērsties par lielu nelaimi.

Jāatceras, ka ikvienai no stihijām piemīt savs, individuāls spēks, kas var gan radīt, gan postīt, tomēr uguns un ūdens tiek uzskatītas par salīdzinoši spēcīgākām stihijām, tāpēc tās vienmēr ir jākontrolē. Bet izprast laternu ceļu debesīs ir diezgan grūti. Lai gan tiek stāstīts, ka tās ir, drošas, gadās visādi. Kāda īsti neiedegas, nepaceļas augstu un tiek iepūsta kokos vai pat ēku jumtos, balkonos.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa norāda, ka laternu laišana debesīs ir bīstama ikvienam sabiedrības loceklim: “Šīs laternas ir degšanas avots, kas nekontrolēti tiek palaists gaisā. Cilvēkam, kurš atrodas uz zemes un palaiž laternu, nav nekādas iespējas regulēt un ietekmēt to, kur laterna aizlidos, kur nokritīs. VUGD uzsver, ka atliek laternai nokrist uz konstrukcijām, materiāliem, iekrist mežā, izkaltušā zālē, labības laukā vai iekrist kādā balkona, kur ir degtspējīgi materiāli, un sāksies ugunsgrēks.”

VUGD informācija arī vēsta, ka daļā Eiropas valstu šādu laternu laišana ir aizliegta, taču pie mums tās brīvi pieejamas veikalu plauktos jebkuram interesentam. VUGD jau pirms aptuveni diviem gadiem rosināja arī Latvijā aizliegt tirgot un izmantot šīs laternas, tomēr pagaidām tas nav guvis atbalstu, un šobrīd iestrēdzis Ekonomikas ministrijā. Tur norāda, ka darbs pie šiem noteikumiem neturpinās, vien tad, ja būtu jauna informācija par negadījumiem, varētu vērtēt, vai tomēr nevajadzētu jautājumu aktualizēt. Taču VUGD atzīst, ka viņiem nav atsevišķu statistikas datu, cik un kādi ugunsgrēki izcēlušies no debesu laternām. Iemesls – to ļoti grūti pierādīt, jo šie objekti pēc ugunsgrēka neatstāj aiz sevis pēdas.

“Druva” sazinājās ar veikalu “Balonu pasaule”, kur nopērkamas šīs laternas, bet veikalā paskaidroja, ka pircējiem par tām neesot nekādas intereses, neviens tās neprasot. Vai nu tā mode beigsies, vai cilvēki saprot, ka šādā laikā ar to jokoties nevar.
Aptaujājām arī viesu namus, kur notiek kāzas, jubilejas, korporatīvie pasākumi, kuros tiek šauti salūti, laistas šīs gaismas laternas. Viesu namu pārstāvji stāsta, ka pasākumu rīkotāji tiek brīdināti par ugunsdrošības prasību ievērošanu, taču, kā saka viesu nama “Kunči” pārstāve: “Runāt un stāstīt ir viens, bet otrs – vai tas tiek ievērots. Klients, vienojoties par viesu nama īri, paraksta līgumu, kurā iekļauti visi noteikumi, arī par salūtiem, laternām, taču bieži vien līguma parakstītājs ir viens, bet kāds cits svētkus apmaksā, un grib, lai viss ir pēc viņa vēlmēm. Vai, teiksim, vecāki, vedēji, radi grib sarīkot pārsteigumu, dāvājot salūtu, laternu laišanu, un tas tiek arī darīts. Nevaram taču visu laiku stāvēt klāt un raudzīties, lai nekas tāds nenotiek, tāpēc notiek arī salūtu šaušana, laternu laišana. Viss tomēr atkarīgs no cilvēku godaprāta.”

Viesu namā “Briedīši” stāsta, ka viņi svinētājiem iesakot, ka ar šādām atrakcijām nevajadzētu nodarboties, un cilvēki to ievērojot: “Cerams saprot, ka visapkārt meži un šādā laikā ar uguni jokot nedrīkst.”

Var tikai klauvēt pie cilvēku godaprāta, aicinot aizdomāties par šī pasākuma bīstamību. Vai tiešām tie daži mirkļi, priecājoties par debesu laternām, ir noliekami uz vieniem svaru kausiem ar postu, ko šāda, bojāta vai neveiksmīgi palaista laterna var izraisīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi