Lai gan latviešu vidējā, bet it sevišķi vecākā paaudze ir piesardzīga savu mantu uzticēšanā svešām personām, viss liecina, ka jaunākās paaudzes latvieši dalīšanos ar privātīpašumu uztver citādi.
Latvijā tas jau notiek. Dalīšanās ekonomika pamazām vien izplatās. Cilvēkiem, kuri pieraduši pie sava privātīpašuma, dalīšanās ekonomiku būs grūti izprast, jo dalīšanās notiek ar savu mašīnu, savu māju, ar dažādām lietām vai pat savu suņuku.
Ja tagad pie mājām katram ģimenes loceklim stāv sava mašīna, tad, iespējams, arī Latvijā drīz vien neizmantotas mašīnas pie mājām nestāvēs. Moderni būs, ka pie mājas vispār nestāv neviena mašīna. Tas tāpēc, ka mašīnas braukšanai patapinās no citiem, to ātri var izdarīt jau tagad. Atliek izmantot attiecīgās aplikācijas savās mobilajās ierīcēs. Aplikācijas pastāsta par mājām un lietām, kas domātas izīrēšanai. Mobilajās aplikācijās var izlasīt arī atsauksmes no tiem, kas lietas jau no attiecīgā cilvēka izīrējuši.
Aplikācijas uzdevums ir potenciālajam mantas izīrētājam pavēstīt, kur un kādas mašīnas tuvākajā apkārtnē izīrē, ja, piemēram, jābrauc no Cēsīm uz Rīgu vai nākamajā dienā no Rīgas uz Valmieru. Ar vienu mašīnu brauc šodien, otru paņem un brauc rītdien. Vienam izdevīgi tā braukāt, bet tam, kura īpašumā ir mašīna, izdevīgi, jo var pelnīt. Līdzīgi iznomā arī mājas vai to istabas. Rietumeiropā privātā iznomāšana gājusi vēl tālāk. Var iznomāt saksofonu, lai ar to uzstātos vai mācītos. Var iznomāt arī sunīti, lai to izvestu pastaigā.
Pēc būtības privātpersona ar šādiem iznomāšanas pakalpojumiem ir individuālais uzņēmējs, bet bieži vien kā tāds nereģistrējas. Amerikā tādēļ pat sācies karš starp taksometru servisiem un neoficiāliem mašīnu iznomātājiem. Taksisti sūdz tiesā tos, kas noņem biznesu. Līdzīgi pieteikta cīņa pret plašumā gājušo istabu iznomāšanu privātmājās, kas veido konkurenci viesnīcām.
Mārtiņš ir jaunietis no Vecpiebalgas novada, kurš tagad dzīvo Rīgā. Viņa pieredze ir tāda – ja nevar atļauties ikdienā uzturēt mašīnu, tad braukšanai gribēto var izīrēt pēc interneta sludinājumiem. Mārtiņš šovasar tā darīja, kad nedēļas nogalē ar draudzeni uz vairākām dienām devās atpūtas braucienā apskatīt Ventspili. Tagad viņš saka: “Divatā izīrēt auto bija izdevīgi. Latvijā nu jau ir vairāki simti mašīnu, kuras piedāvā šādai nomai. Piedāvā, sākot no vienkāršākā golfiņa ar dienas maksu 15 – 20 eiro, ja uz vairākām dienām, tad vēl lētāk, un ir arī mašīnas naudīgākiem īrētājiem. Tie var pat izraudzīties labas klases “BMW””. Mārtiņš piebilst, ka drīz sāksies ziemas sezona, tad auto īrēšanā būs klusais laiks. “No draugiem, kas šajā jomā aktīvi darbojas, zinu, ka vasarā mašīnu izīrēšana notiek visai aktīvi. Manam labam paziņam izīrēšanai ir ap 30 mašīnām, tās pārsvarā izīrē, lai brauktu atpūsties. Tiesa, draugam tas nav personīgs pasākums, bet uzņēmējdarbība.”
Ietekmējies no mūsdienu tendencēm, arī Mārtiņš nopircis mašīnu, lai to izīrētu, bet tā ir specifiska – ar refrižeratoru. “Pirms tam man bija auto ikdienai, bet darba dēļ reti iznāca ar to braukt, es nolēmu mašīnu nomainīt. Tagad pats nomāju vieglo mašīnu. Mani uzmeklē tie, kuriem steidzami vajag pārvadāt pārtiku, bet pašiem auto nepietiek. Ar laiku pats to izmantošu, bet, kamēr pārtikas pārvadāšanas biznesā vēl neesmu iesaistījies, mašīnu izīrēju. Klienti mani atrod sociālajos tīklos. Ar to starpniecību sazināmies, vienojamies, kad mana mašīna būs brīva.”
Mārtiņš uzsver, ka izraudzījies specifisku mašīnu, lai to varētu izīrēt visu gadu. “Pie tam ar to varu braukt arī pats, ja ir vajadzība pārvietoties. Pirms kāds cits sēžas pie stūres, noslēdzam auto nomas līgumu. Līgums ir visai garš, jo tajā viss atrunāts, pat tas – ja mašīnu iznomā tīru, arī atdod nomazgātu. Ja mašīnu atdod ar kādu vainu, piemēram, skrāpējumu, tad es kā īpašnieks varu ieturēt daļu no iemaksātās drošības naudas. Ja ar manu refrižeratoru īrētājs brauc uz Rietumeiropas valstīm, tad prasu drošības naudu 100 – 150 eiro apmērā. Ja izmanto reisiem pa Latviju, tad reizēm mēs sarunājam pavisam lēti – par 15 eiro. Drošības nauda ir apmēram tāda, kāda būs īres nauda.”
Izīrējamā mašīna ir apdrošināta. Tas īpašniekam dod garantiju, ka auto īpašnieks dažādu negadījumu sakarā finansiāli nezaudēs. Jautāts, vai ir viegli uzticēt savu personīgo auto svešam, Mārtiņš atbild: “Nezināmu cilvēku jau nav! Latvija ir tik maza, ka atliek tikai painteresēties caur vienu vai otru paziņu, vai caur internetu, un viss kļūst zināms. Jauni klienti manu auto ņem tādos gadījumos, ja tradicionāli izmantotā mašīna saplīsusi, bet ceļā jādodas. Tad risinājums tiek sameklēts, izmantojot internetā piedāvātās iespējas.”
Komentāri