Cēsnieci Ilzi Bistrovu dzīvokļa un arī dārza kaimiņi uzskata par ļoti punktuālu cilvēku. Pēc tā, kā viņa ved pastaigā ģimenes mīluļus – divus Jorkšīras šķirnes suņukus -, varot pulksteni regulēt.
Pats pirmais suns
“Pirmo reizi dzīvē man ir suns, bet tādus esmu gribējusi sen,” stāsta Ilze. “Lielu suni dzīvoklī nevar turēt, tā ir dzīvnieka mocīšana, bet šie ir maziņi, viņiem pietiek ar dzīvokli. Trīs reizes dienā viņus vedu laukā. Tas ļoti disciplinē. Trijos dienā abi ir klāt un rej, tātad jāiet pastaigāt. Deviņos vakarā – tas pats!” stāsta saimniece.
Mēs runājam, satikušās mazdārziņā. Saimniece visu laiku vēro, kur mazie sunīši skraidelē. “Zafira, ko tu tur ēd?” saimniece no attāluma vaicā. “Redziet, uzreiz izspļāva zobos paņemto! Tūlīt meklēs, ko atkal paņemt.”
Fēlikss un Zafira
Nezinātājam sākumā var jukt, kurš ir kurš. It kā jau suņu meitenei piestāvētu spalvu pušķītis uz galvas, bet, izrādās, tas ir Fēlikss. Suņu meitenei ir alerģija pret matu gumijām, frizūru veidojot tikai īpašos gadījumos. Zafira esot ašā, bet astoņus gadus vecais Fēlikss džentlmenis, ļoti ieturēts. “Mana māsīca teica – vieds suns. Zafira ir svilpaste. Arī mājās viņa visu laiku skrien, kaut ko meklējot. Fēlikss ir draudzīgāks pret svešiniekiem. Viņam vienalga, kura klēpī sēdēt. Zafira ne tikai svešam klēpī nesēdēs, pat man ne. Atnāk tikai īpašos brīžos, kad grib samīļoties,” stāsta Ilze.
Sarunājamies vakara pastaigas laikā, tāpēc iedomājos, ka pēc tās abi kustīgie, mīlīgie suņuki dosies uz dusu, bet saimniece groza galvu. “Nē, viņi neies gulēt, gaidīs, kamēr es sataisīšos un teikšu: “Ejam gulēt!” Abi, hops, un gultā iekšā. Sēž un mani iemidzina. Kad tas noticis, Zafira pārceļas uz kājgali, bet Fēlikss uz skapi.
Fēliksam bija garlaicīgi
Fēliksam ļoti patīkot braukt arī ar mašīnu: “Attaisi tik durvis, un viņš būs iekšā. Ja vēl atver logu, tad izbāž galvu ārā, lai braucot ausis plīvo. Zafirai nepatīk automašīnā,” stāsta Ilze Bistrova. Jautāta, kā nolēmuši paņemt otru suņuku, Ilze atceras. “Fēliksam vienam bija garlaicīgi. Pirms izvēlējāmies suni, daudz lasījām par Jorkšīras šķirni. Uzzinājām, ka bez cilvēka viņi nevar. Augstākais četras stundas var atstāt vienus pašus. Tā kā vīram darbs ir mājās, varējām izvēlēties šīs šķirnes dzīvnieku. Ja braucam prom uz vairākām dienām, suņus ņemam līdzi.”
Ilze Bistrova zina teikt, ka Latvijā ir ļoti daudz Jorkšīras terjeru. “Jorku biedru ir vairāk nekā tūkstotis. Cēsīs ir maz, bet biedru grupā tikai trīs. Zafira ir Bīveres jorks,” stāsta Ilze un piebilst, ka Jorkšīras suņu izcelsme rodama Lielbritānijā karalienes Viktorijas laikā. Selekcijas rezultātā tie kļuvuši mazāki. “Patiesībā suņi nākuši no Jorkšīras grāfistes un izmantoti Londonas tuneļos, lai ķertu žurkas. Protams, tad šie suņi bija lielāki,” saka Ilze Bistrova.
Laimīgais pāris
Par mīluļiem ir vēl kāds stāsts. Decembrī pasaulē nāca divi Zafiras kucēni – abas meitenes. Noteikti izaugs par suņiem, kuros būs redzama abu vecāku dižciltība, ko apliecina terjeru pilnie vārdi -Fēlikss Kiss of Caprice un Zafira JoJo Mitau.
Kā jau kopdzīvē, Zafirai un Fēliksam katram savs statuss. “Mājās esot, Zafira dominē un Fēlikss viņai pakļaujas, kā jau vīrietis. Starp abiem notiek cīņa par vietu pie saimnieka, par vietu saimnieces gultā. Zafira
aiztriec Fēliksu, reizēm iekož. Taču, ja ar Fēliksu vienu kaut kur aizbraukšu, tad Zafira sēž pie loga un gaudo. Tiklīdz esam klāt, viņa Fēliksu bužina, samīļo un vaicā, kur bijis tik ilgi. Viens bez otra nevar.”
Ne tikai pelēm garšo siers
Ilze pastāsta, ka saviem mīluļiem drīkst dot tikai speciālu pārtiku. Vienīgais kārums, ko var piedāvāt no saimnieku galda, esot siers. Izdzirdot vārdu “siers”, abi mīluļi tūlīt pievērš uzmanību, skatās, kas nu būs. Zafira pat iedziedas un palecas. Mums nākas pārtraukt sarunu un atvainoties suņukiem, ka tikai parunājām, siera mums nav.
Ilze teic, ka mazie mīluļi ir ar lielu sirdi un nemaz neapzinās savu mazo augumu. “Viņus sauc arī par mazajiem lauvām, pat no lieliem suņiem nebaidās, var arī tiem uzbrukt,” saka Ilze un pievēršas sunim: “Vai ne, Zapiņ, tev pašai liekas, ka esi liela meitene?”
Nepatīk fotografēties
Pasaulē pienākuši tādi laiki, ka visiem jāuzmanās no vīrusa, kas izraisa bīstamu plaušu karsoni. Jorkšīras terjeriem plaušu veselība ir jāuzmana visu mūžu. Tāpēc, no āra pārnākot, nevar ļaut suņukiem staigāt slapjām ķepām. Tās jāslauka vai pat jāžāvē. “Suņuki no saimniekiem prasa ļoti lielu aprūpi,” piebilst Ilze Bistrova.
Sarunas beigās jautāju, vai drīkstu nofotografēt dzīvniekus. “Zafiru var, bet Fēliksu ne, viņam nepatīk fotografēties, ne mirkli nav gatavs pozēt,” saka saimniece un nosauc komandu: “Sēdi!” Mazā ūdenszāle Zafira to izpilda, kā pieradusi darīt konkursos, viņa ir titulēta čempione.
“Par viņu izstādē jūsmoja visi – ļoti skaists suns! Turklāt ir arī ļoti tikumīga jaunkundze – nepārojas, nelaiž klāt. Tādēļ abus vedām pie kinologa, kas salika abus kopā.
Komentāri