Atbildīgs saimnieks rūpējas par dzīvnieku veselību un, neraugoties uz pakalpojuma izmaksām, veic kaķu sterilizāciju. Veterinārārste Baiba Priedniece no Priekuļiem apliecina, ka kaķu aktīvākajā meklēšanās laikā – pavasara sezonā – cilvēki daudz vairāk interesējas par dzīvnieku sterilizāciju.
Kā zināms, kaķenēm meklēšanās vairāk pamanāma pēc izmaiņām uzvedībā – pārmērīga mīlināšanās, tieksme pieglausties, skaļa un īpaša ņaudēšana, tāpat kaķenes meklēšanās laikā izdala “īpašas” smaržvielas, kas pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus.
Sterilizācija pasargā no dažādām infekcijas slimībām. Sterilizējot kaķenes, ir iespēja izvairīties ne tikai no nevēlamas meklēšanās pazīmju parādīšanās un grūsnības, bet arī no dzemdes infekcijām, kā arī samazināt risku saslimt ar piena dziedzeru audzējiem. Piometras (strutu sakrāšanās dzemdē) ir ļoti sastopamas, un gandrīz vienmēr vienīgā ārstēšanas metode ir steidzama ķirurģiska operācija. Piena dziedzeru audzēji bez ārstēšanas ātri aug un rada metastāzes. Savukārt kastrēts vīriešu kārtas dzīvnieks ir mierīgāks, uzticamāks, vairāk laika pavada mājās.
“Kaķu skaita pieauguma ierobežošana ir tikai viens no iemesliem šādas operācijas veikšanai, vēl būtiskāka ir mīluļa veselība. Ir jāapzinās, ka, sterilizējot dzīvnieku, problēmas uz visu dzīvi tiek atrisinātas gan kaķim, tāpat arī saimniekam turpmāk ir mazāk raižu par savu kaķi. Ir nepareizs aizspriedums, ka kaķenei veselības labad noteikti vajag piedzīvot pirmos kaķēnus. Tas tā nav. Ja cilvēks zina, ka kaķēniem nebūs saimnieku, tad labāk problēmu risināt laikus. Turklāt patversmes pavasarī ir pilnas ar maziem kaķēniem. Nereti cilvēki tos atstāj arī pie veterināro klīniku durvīm,” ar situāciju iepazīstina B.Priedniece, uzsverot, ka sterilizāciju var veikt visa gada garumā, taču mazāk vēlama tā ir meklēšanās laikā. Kā min veterinārārste, runči nomierinās nedēļas, divu laikā pēc kastrēšanas, bet kaķenēm problēma tiek atrisināta uzreiz. Pēc operācijas nemeklēsies un nevarēs apaugļoties.
Veterinārārste gan neiesaka kaķenēm dot hormonālos pretmeklēšanās līdzekļus. Ja tos lieto, tad rūpīgi jāapsver visi iespējamie riski, jo nereti tie var veicināt dzīvnieka veselības problēmas. “To var darīt tad, ja nav citas izejas, ja dzīvnieks ir vecs un saimnieks nevēlas to operēt. Ja runa ir par naudu, pirmajā brīdī var šķist, ka tas ir lētāk, taču droši varu teikt, ka vienreizēja dzīvnieka izoperēšana atmaksāsies pāris gadu laikā.”
Pēc labturības prasībām mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja ir sterilizēts. Veterinārārste uzsver, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu (ar sterilizēta kaķa apzīmēšanu saprotama kaķim aplikta kaklasiksna). “Sterilizētiem dzīvniekiem būtu jābūt “apzīmētiem”, jo uz ielas jau neviens nevar pateikt, kaķis ir sterilizēts vai nav. Tiesa, ar gadiem novērojams, ka dzīvnieku saimnieki kļūst arvien apzinīgāki un kaķu sterilizāciju izmanto aizvien biežāk,” min B.Priedniece un piebilst, ka pilsētās netrūkst arī klaiņojošo dzīvnieku, un vienīgais veids, kā to ierobežot, ir dzīvnieku sterilizācija.
B.Priedniece piebilst, ja cilvēkam ir vēlme turēt kaķi, ir vērts iegriezties patversmē, jo tur visi dzīvnieki pirms nonākšanas pie jaunā saimnieka tiek sterilizēti un saimniekam vairs nav par to jābēdā. Turklāt dzīvnieku patversmē nereti nonāk arī šķirnes kaķi un miermīlīgi istabas mīluļi.
Jāmin, ka vidēji kaķeņu sterilizācijas pakalpojums maksās 36 eiro, savukārt runču kastrācija – 22 eiro. Ilze Fedotova
Komentāri