Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Skaistās vietas pazudušas nav, infrastruktūra gan

Druva
10:58
06.05.2015
79
Atp Vietas Img 3748

Grilēšanas sezona latvietim ir svarīga. Tiklīdz nokūst sniegs, parādās pirmie siltākie saules stari, tā instinkts velk uz mežmalu, lai atklātu grila sezonu.

Laikraksts “Druva” pavasarīgās noskaņās devās uz atpūtas vietām Cēsu apkaimē, lai pārbaudītu, cik gatavas, sakoptas un labiekārtotas ir publiskās atpūtas vietas grilētājiem.

Viena no iecienītākajām un pilsētai tuvākajām atpūtas vietām ir Gaujas tilta kreisajā pusē, braucot no Cēsīm uz Pārgauju. Tur no četriem galdiņiem palikuši trīs. Līdzās iekārtotas ugunskura vietas, arī atkrituma urnas ir, kas nozīmē, ka atkritumi zemē nebūs jāmet. Tas, kas šajā vietā ļoti nepatika – milzīgais daudzums cigarešu izsmēķu, kas mētājas zemē pie galdiņiem. Tas nozīmē, ka grilēšana daudziem iet roku rokā ar smēķēšanu, bet diemžēl izsmēķi netiek izmesti atkritumu tvertnē, bet turpat zemē. Iedomājos, ka te negribētu pavadīt pēcpusdienu kopā ar bērnu. Citādi šī ir vieta, kas vienlaikus var uzņemt trīs kompānijas, ceturtajai gan nebūtu iespēja atsēsties pie galda, bet uzcept ugunskurā desiņas varētu. Tomēr jāatceras, ka šī ir ļoti iecienīta vieta un klusa pabūšana pie dabas vieniem ar ģimeni nesanāks.

Tālāk dodamies uz Romulas pusi, uz Lenču atpūtas vietu Gaujas labajā krastā. Te nu skats bēdīgs. Ja vēl pagājušā gada augustā ar ģimeni šeit sēdējām pie galdiņa un cepām desiņas, tad šogad galda vairs nav un radās sajūta, ka tas ir nodedzināts ugunskurā. Patiešām žēl, jo šī bija viena no jaukākajām atpūtas vietām pie Gaujas. Palicis tālāk vēl viens pussapuvis soliņš, bet izskatās, ka tā drīz vairs nebūs. Tādēļ, ja kādam rodas vēlēšanās tur vēl pasēdēt un pabaudīt Gauju, ir jābrauc drīz. Var teikt, ka no šīs atpūtas vietas pāri palicis tikai nosaukums.

Ar bažām jau dodos tālāk uz atpūtas vietu “Lenči”, kas atrodas Gaujas kreisajā pusē. Uz to jādodas, braucot gar Cēsu Meža kapiem. Arī “Lenčos” paveras bēdīgs skats. No vairākām savulaik iekoptām atpūtas vietām pāri palikusi viena. Pērējās vai nu pazudušas, vai par tām liecina kāds pussabrucis galdiņš. Apkārt mētājas atkritumi, un vienīgais, kas te priecē, ir skaistās putnu dziesmas. Ko lai saka? Atliek nopūsties un atkal pateikt, ka ir žēl!

Tālāk no Cēsīm ir atpūtas vietas pie Gaujas netālu no Kvēpenes ozola. Šeit laikam tik bieži atpūtnieki neatbrauc, tādēļ kādu galdiņu un iekoptu vietu var atrast. Šeit dabas valdzinājumam un klusumam nododas makšķernieki. Vīri, ķerot zivis, turpat ugunskurā kaut ko nokūpina, viņi nav tie, kas demolētu vai atstātu atkritumus.

Amatas upes krastā ir iekārtotas atpūtas vietas pie Zvārtes ieža. Kamēr darbojās apskates objekta informācijas centrs un bija jāiegādājas ieejas biļetes, atpūta pie galdiņiem sanāca tā kā par maksu. Pašreiz Zvārtes ieža informācijas centrs ir slēgts, tāpat kā apskates vieta, lai gan tas nenozīmē, ka šeit nedēļas nogalē neiebrauktu pa kādam interesentam. Šīs atpūtas vietas – soliņi, galdi, ugunskura vietas – ir vislabākās no redzētajām, tās ir tīras un koptas. Turklāt ugunskura vietas aprīkotas ar metāla stieņiem, kur var ne tikai cept desas, bet vārīt zupu, iekarot stieņos katlu. Te ir pierādījums tam, ja par kaut ko maksājam naudu, tad tā vieta tiek uzturēta kārtībā.

Vēl kaut nedaudz sakopta ir atpūtas vieta Pie Gaujas, Ķūķu klintīm. Te ērti ir vienai grupai, ir galds un ugunskura vieta. Kompānija var būt liela, jo soliņu ir daudz un arī galds gana liels, lai pie tā vietas pietiktu visiem.

Prasās vien pēc kārtīga Eiropas projekta vai jebkāda cita veida finansējuma, kas dotu iespēju visas šīs atpūtas vietas sakopt. Un laikam jau jāatzīst, ka Gaujas nacionālais parks, kas tā kā ir turējis rūpi par šīm atpūtas vietām un kur vēl daudzviet parādās viņu simbolika, nav spējis tikt galā ar saviem pienākumiem. Tas nozīmē, ka ir jāmeklē alternatīva un risinājums, lai šādas vietas tiktu koptas. Un nav jau jāatjauno katra atpūtas vieta ik pavasari. Šobrīd skats ir tāds, ka nekas nav darīts piecus vai pat vairāk gadu.

Secinājums?! Ja ģimenei ir pietiekami liela automašīna, līdzi ņemami krēsli, galds un nepieciešamais iekuram, tad labas atpūtas vietas Cēsu apkārtnē atrast var. Skaistās atpūtas vietas pazudušas nav, tikai infrastruktūra ir izkūpējusi gaisā. Ja vēl ģimene līdzi paņemtu grābeklīti, tad katrs aiz sevis atstātu vienu sakoptu vietu. Bet kopumā ir redzams, ka trūkst pārraugošās institūcijas, kuras turētu rūpi par šo jomu. Trūkst arī kulturālu atpūtnieku, kuri aiz sevis neatstātu izsmēķus un nenodedzinātu galdus vai krēslus, kas atrodas atpūtas vietā. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
77

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi