Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Sajust svētku garšu

Madara Ozoliņa
14:02
23.12.2018
36
Zeem Ozolaa 1

Lai iedvesmotos, ko likt uz Ziemassvētku galda, devāmies uz kafejnīcu “Zem ozola”, kas darbojas Pārgaujas novada Straupes pagastā.

Inta Ekerte ir uzņēmuma “Real Bread” vadītaja. Viņas pārraudzībā ir “Rožkalnu” mājas maizes cepšana un konditorejas izstrādājumu ražošana, vieējo preču veikals un konditorejas cehs “Senā Hanza”, nu arī kafejnīcas “Zem ozola” darbība. Soli pa solim, virzoties uz priekšu, Inta ar uzņēmību un mīlestību pret darbu ik dienu iepriecina arvien vairāk klientu – cilvēkus, kuri novērtē vietējo ražotāju dabīgo produkciju. “Attīstību sākām pirms desmit gadiem – ar dažām miltu pakām un mājas virtuves elektrisko plītiņu. Esam auguši, pateicoties mūsu klientiem un tam, ka protam uzklausīt viņu vēlmes. Ražojam un piedāvājam to, ko pieprasa klienti,” par uzņēmējdarbības uzsākšanu stāsta I. Ekerte.

Iesākumā maize cepta mājās, bet vēlāk izveidota neliela maizes ceptuve. “Cilvēkiem bija interese, bet daudzi maizītei pakaļ negribēja braukt garo gabalu pa zemes ceļu, kas ved pie mums. Tad radās iespēja atvērt veikalu. Tajā galvenokārt tirgojam vietējo ražotāju produkciju, tostarp arī mūsu maizi un ļoti plašu mūsu gatavoto konditorejas izstrādājumu klāstu.”

Tādi paši akcenti likti kafejnīcas darbības pamatos. “Zem ozola” atklāšanas svētki tika svinēti nesen – septembrī. “Klienti reizi pa reizei jautāja, vai pie mums ir iespējams baudīt uz vietas gatavotus siltos ēdienus. Mums vienmēr bijusi vēlme atvērt savu kafejnīcu, tieši uzticamie klienti bija pamudinājums beidzot ķerties pie šīs idejas īstenošanas. Kafejnīcas durvis vērām aktīvās tūrisma sezonas noslēgumā, bet uztveram šo laiku līdz pavasarim kā mācīšanās un pilnveidošanās posmu, kas dots, lai attīstītos,” norāda I. Ekerte.

Klientus “Zem ozola” darbinieki iepriecina ar mājas virtuvi, ēdienu gatavošanā lielākoties tiek izmantoti vietējo ražotāju produkti. Kafejnīcas vadītāja norāda, ka viņas lielākais atbalsts ir ģimene un uzticamie darbinieki.

Inta stāsta par savām Ziemassvētku sajūtām: “Kādreiz man Ziemassvētki saistījās ar dažādiem gardumiem. Mājās cepām piparkūkas, mandeļu cepumus, gaļas pīrādziņus un smalkmaizītes, vēlām ruma bumbiņas, to smarža piepildīja māju, kas bija neatņemama svētku sastāvdaļa. Tagad tas viss ir ikdiena, ar to iepriecinām pircējus, ceram viņiem radīt šo svētku sajūtu. Ziemassvētki mūsu mājās ir neiedomājami bez pelēkajiem zirņiem, kūpinātās gaļas, sinepju un saldās krējuma mērcītes, kārtīga cepeša un sautētajiem kāpostiem, kādus prot pagatavot tikai kārtīgas latviešu saimnieces. Ziemassvētki ir ģimenes svētki – tas ir brīdis, kad tiek noliktas malā ikdienas rūpes un steiga, visa ģimene ir kopā, eglītē deg svecītes, ir tik mājīgi un silti.”

Ir tādi ēdieni bez kuriem latvieši Ziemassvētku galdu nespēj iedomāties. Skābi kāposti, zirņi, cūkas šņukurs un vēl citi seši ēdieni, jo kopā uz galda jābūt vismaz deviņiem. Kafejnīcas vecākais pavārs Atis Gailītis savā profesijā strādā sešus gadus. “Man patīk eksperimentēt, izmēģināt jaunas garšas. Tomēr ir klasiski ēdieni, kuri gadu no gada tiek likti arī mūsu ģimenes Ziemassvētku galdā. Tie ir skābēti kāposti, zirņi ar speķi un marinēti ķirbji. Manas vecmāmiņas marinētie ķirbji ir izcili gardi, un tos novērtē visi mūsu radinieki,” stāsta Atis, pieminot, ka Ziemassvētkos viņš labprāt galdā ceļ arī no paša gatavotas mīklas ceptas piparkūkas.

Kafejnīcas “Zem ozola” pavārs Atis Gailītis ar “Druvas” lasītājiem dalās receptēs, kas var noderēt, gatavojot maltīti Ziemassvētkiem

Cepta Braslas forele ar ķirbju – kartupeļu biezeni

un lazdu riekstu sviesta mērci

Pagatavošanas ilgums – 30 minūtes

Nepieciešams:

  • Braslas forele (400 g)
  • kartupeļi (200 g)
  • ķirbis (100 g)
  • svaigas salātlapas (100 g)
  • četri redīsi
  • burkāni (250 g)
  • lazdu rieksti (40 g)
  • sviests (50 g)
  • viens sīpols
  • ķiploki (2 daivas)
  • citrons (50 g)
  • zaļumi (15 g)

Pagatavošana:

Foreli pilda ar sviestu un garšaugiem: ķiploku, rozmarīnu, sīpoliem. Liek cepties cepeškrāsnī 200 grādu temperatūrā aptuveni 15 minūtes. Tikmēr no kartupeļiem un ķirbja pagatavo biezeni. Salātu pagatavošanai izmanto salātlapas, burkānus un iepriekš bietēs iemarinētus redīsus. Sviestā apcep ķiplokus un riekstus, pievieno zaļumus. Visu kārto uz šķīvja, forelei pāri lej riekstu – sviesta mērci.

Mērces pagatavošana: sviestā apcep ķiplokus un sasmalcinātus lazdu riekstus, pievieno zaļumus.

Dekorēšanai – citrona daiviņas.

Krāsnī cepta cūkas fileja, marinēta balzamiko mērcē, ar ceptiem kāļu

un burkānu salmiņiem un ceptām, marinētām bietēm

Pagatavošanas ilgums – 30 minūtes

Nepieciešams:

  • cūkas fileja (200 g)
  • balzamiko mērce (30 g)
  • bietes (30 g)
  • trīs redīsi
  • burkāni (250 g)
  • kāļi (100 g)
  • sīpoli (50 g)
  • skābais krējums (100 g)
  • pētersīļi (10 g)
  • dilles (5 g)
  • ķiploks (3 daivas)
  • garšvielas (melnie pipari u.c. pēc vēlēšanās)
  • puse citrona

Pagatavošana:

Gaļu iemarinē iepriekšējā vakarā – balzamiko mērces un citronu sulas marinādē. Ceptas bietes iepriekšējā vakarā iemarinē garšaugu marinādē.

Sāk gatavošanu ar dārzeņiem.Kāli un burkānus sagriež salmiņos, liek uz cepešpannas, pārlej eļļu un pārber garšvielas. Liek cepties cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā. Pēc aptuveni septiņām minūtēm pievieno marinēto fileju. Pēc tam 180 grādu temperatūrā cep vēl aptuveni astoņas minūtes.

Kamēr gaļa cepas, sagriež pētersīļus, dilles, iemaisa skābajā krējumā, ja vēlas, pievieno sāli un citas garšvielas. Mērci gaļai un dārzeņiem pārlej pirms pasniegšanas.

Ziemassvētku kūka ar piparkūkām un mandarīniem

Pagatavošanas ilgums – 1 stunda

Nepieciešams:

  • piparkūkas (200 g)
  • medus (3 ēd. k.)
  • olas (3 gb.)
  • milti (400 g)
  • cukurs (400 g)
  • mandarīni (5 gb.)
  • skābais krējums (600 g)
  • soda (1 tēj.k.)
  • brūklenes dekorēšanai
  • šokolādes mērce dekorēšanai

Pagatavošana:

Biskvīta pagatavošana: medum pievieno sodu un bļodu liek karstā ūdens peldē (tik ilgi, kamēr masa paliek gaiša un kļūst aptuveni desmit reizes lielāka) – masa karamelizējas un soda neitralizējas.

Atsevišķā trauka izkausē sviestu. Vēl citā traukā – saputo olas ar cukuru.

Ņem lielāku bļodu – tajā ielej medus masu, pievieno izkausēto sviestu un samaisa. Tad klāt pievieno saputoto olu un visu samaisa viendabīgā masā. Pievieno miltus un visu kopā samīca. Ar cepamo papīru izklātā veidnē cep četras biskvīta kārtas. Cep cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā aptuveni 10 – 15 minūtes. Pēc tam biskvīta kārtas atdzesē.

Kārtās liek – biskvītu, mandarīnus un saputotu skābo krējumu ar cukuru, kurā tiek iecilātas mūsu pašu ceptās – sadrupinātas piparkūkas. Virsū kārto mandarīnu šķēlītes, piparkūkas, dzērvenes un pāri pārlej šokolādes mērci.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi