Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Saglabājot veco, veido jauno

Sarmīte Feldmane
12:28
02.08.2017
36
Darzs

Cauri mežam, kur ik pa laikam redzami nelieli tīrumi, parādās neliels ceļš, kura malās aleja ved uz mājām kalniņā. Taurenes pagasta “Lejas Bērziņus” noslēpj koki, bet ceļā pie pagalma kā sargi sagaida divas tūjas. “Vecā māja bijusi lejā, tāpēc arī tāds nosaukums. Arī jaunā kalnā ir sirmgalve,” stāsta saimniece Diāna Ligere. “Lejas Bēr­ziņi” ir Diānas drauga Jāņa Grīn­berga mātesmātes māja. Pēdējos trijos gados viņi apkārtni pārvērtuši līdz nepazīšanai, te viss tiek veidots tā, kā pašiem patīk.

“Pagalmā kādreiz bija bijusi rožu dobe, tās auga arī otrpus mājai. Izveidoju apaļu dobi, sastādīju vēl citas šķirnes, bet goda vietā ir vecās saimnieces Elziņas roze. Prieks, ka visas pārziemoja. Ta­gad tikai čubinu, mēsloju ar zirga mēsliem, bet rozes grib saulīti, kuras trūkst. Pārstādīju arī vecās peonijas, kopā ar īrisiem tās veido skaistu dobi, “ stāsta Diāna un uzsver, ka vēl tikai praksē mācās un savu reizi kaut kas arī neizdodas, kā gribētos.

Plašo pagalmu no vējiem pasargā Jāņa mammas stādītais egļu dzīvžogs, jaunie saimnieki iestādījuši priedes. “Man patīk skujeņi. Gribu iemācīties tos pavairot,” saka Diāna un ved rādīt skaisto dobi, kas iekārtota pie jaunceļamā staļļa. Divi milzeņi izauguši pie mājas, pārāk tuvu ēkai, un viņa mēģinās pārstādīt. “Stādām dekoratīvos kokus, krūmus, jaunus augļu kokus. Vecās ābeles pēc apzāģēšanas ir ļoti skaistas. Tās pagalmā dod tādu īpašu noskaņu. Kad zied, ir tik gleznaini,” stāsta saimniece un atklāj, ka katrs koks tiek iestādīts ar kādu nākotnes domu, ko abi ar Jāni grib īstenot. Viena no tām – lai apkārt būtu skaisti un te būtu laimīgi dzīvot.

“Katram augam svarīgākais – atrast īsto vietu. Ja redzu, ka kaut kas nepatīk, pačubinu, vēlāk pārstādu,” saka Diāna.

Pagalmā vairākas puķu kompozīcijas, kuras saimniece sauc par laivām – izgrebtos koka bluķos stādītas dažādas puķes. Tās priecē ar krāsām. Vienā, piemēram, mīļi sadzīvo begonijas, mazās rozītes un studentu neļķes. Studen­tu neļķu gadu gaitā saaudzis pagalmā daudz, dažviet tās zied kā paklājs.

“Man dobēm patīk dažādas formas, ne kvadrāti. Pavasarī iztēlojos, ko gribu. Tagad redzu, kas iznācis, kur vajadzēja kādu košāku augu, kur garāku. Jo tālāk no mājas, jo stādu kaut ko garāku, lai pa gabalu redzams krāsains akcents,” pieredzē dalās taureniete.

Lielu daļu vasaras puķu stādu Diāna audzējusi pati. “Ledus­puķes pati pārziemināju istabā pie loga, kur gaišs, nedaudz palaistīju, un jau ziemā uzziedēja. Lobēlijas labāk pirkt, nevis audzēt stādus, jo tomēr pārāk vēlu zied. Ar petūnijām var gadīties visādi. Samtenēm trūkst saules, tās ēd gliemeži, balzamīnes gan ne. Sasēju saulespuķes, tikai divas uzdīga. Bieži vien iznācis, ka lētākās sēklas un lētākie krūmi labāk aug,” ar smaidu stāsta saimniece un atklāj, ka ar istabas puķēm īsti nesaprotas, iespējams, tām telpās trūkst gaismas.

Pie mājas lejiņā ir dīķis. Nākamvasar Diāna un Jānis ķersies klāt tā sakopšanai. Un noteikti iestādīs arī kādu ūdensrozi.

“Darām tā, kā pašiem patīk, lai te justos labi,” saka Diāna un pārlaiž skatienu pagalmam. Aiz tā nelielas pļavas un visapkārt mežs. Lielie koki aiztur vējus. “Man vienmēr patikušas alejas. Katrā dārzā var iestādīt rozes, dažādus košumkrūmus, bet ne tādus kokus,” ar lepnumu stāsta saimniece. Iebraucamā ceļa alejā, vēl arī pagalmā, veci oši, kļavas, gobas, ozoli. “Puķes, kas zied, dod prieku, bet vecajiem kokiem ir cita vērtība, tādu nav pie katras mājas. Cik daudz šie varenie oši varētu pastāstīt, ko pieredzējuši! Uztrau­cos par ošu slimību, dzirdēju, ka arī Piebalgā vairāki gājuši bojā,” pārdomās dalās taureniete un lietišķi piebilst, ka starp ošiem vēlas iekārt šūpuļtīklu. Karstās dienās tā būtu ļoti jauka atpūtas vieta.

Ar smaidu Diāna pastāsta, ka daudzi brīnās, vai viņai laukos nav garlaicīgi. Diāna tikai atsmej: “Te visu dienu ir ko darīt. Un man patīk!” Viņa ir rīdziniece, kura jau bērnībā zinājusi, ka reiz dzīvos laukos. Netālu, tepat Taure­nes pagastā, dzīvo vecvecāki. Jānis katru dienu brauc uz darbu Valmierā. Diānas aizraušanās ir zirgi. Patlaban viņai ir ķēve un kumeliņš, līdz rudenim “Lejas Bērziņos” tiks uzcelts stallis. “Mums vakaros patīk doties izjādēs un pastaigās. Ap saulrietu noskaņa dabā ir neizstāstāma,” bilst taureniete un atzīst, ka abi ar draugu domā par kādu nodarbošanos laukos.

“Te redzams padarītā rezultāts, to īpaši pamana tie, kuri kādu laiku nav bijuši ciemos. Māja veca, uzturam, remontējam, kopjam. Apkārtnē gribam saglabāt vērtīgo un veidot ko jaunu. Esam jauni, viss vēl priekšā, plāni lieli, tikai jāīsteno,” saka taureniete Diāna Ligere “Lejas Bērziņos”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi