Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Roķīgais dabas bērns

Arita lejiņa
11:52
12.08.2019
33
20190626 141255 1

Šovasar Latvijas pilsētu estrādes ieskandina krāšņs lielkoncerts “Vienā elpā”. Roķīgākās dziesmas arī koncertā Cēsu Pils parka estrādē izpildīs ogrēnietis, dziedātājs un, kā pats sevi raksturo – dabas bērns Atis Ieviņš.

-Kas ir “Vienā elpā” ?
– Koncerta programma ir ļoti krāšņa – no klasikas līdz pat rokam. Būs dzirdamas gan solodziesmas, gan kopdziesmas. Lielākā daļa dziesmu publikai ir labi zināmas, un ikviens varēs dziedāt līdzi. Pats dziedāšu grupas “Līvi” dziesmu “Es karājos tavā bizē”, kā arī nedaudz humoristisku Mārtiņa Brauna komponēto dziesmu “Bitīt’ matos, traļi vaļi”. Koncertā piedalīsies tādi dziedātāji kā Aija Andrejeva, Ieva Kerēvica, Agnese Rakovska, Ingus Pētersons, Igo un es – Atis Ieviņš. Kopā ar dziedātājiem uz skatuves muzicēs arī Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā. Koncertā tiks svinēta dziedātāja Ingus Pētersona 60 gadu jubileja.

– Kā aizsākās Jūsu mūziķa karjera?
– Stāsts ir ļoti interesants. Viss sākās bērnībā, kad ar stikliem sagriezu roku. Tā uz kādu laiku bija paralizēta, un, lai to sāktu “atdzīvināt”, dakteris ieteica spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Tā sāku spēlēt ģitāru, gāju pie privātskolotāja. Viss pavisam dabiski notika. Sāku dziedāt, tad kādam citam māksliniekam spēlēju pavadījumu, tad darbs ierakstu studijās, kā arī dažādi piedāvājumi un uzaicinājumi. Piemēram, atveidot Dīteriha lomu rokoperā “Lāčplēsis” vai dalība telekanāla TV3 muzikālajā šovā “Izklausies redzēts”. Piedaloties šovā, es izaicināju sevi un pārkāpu pāri savām robežām. Tas man bija liels piedzīvojums, un šādus mērķus ir vērts sev uzstādīt! Pats priecājos, ka nekad neatsaku piedāvājumiem.

– Nesen klausītājiem nodevāt savu pirmo solo debijas singlu “Dejo ar ēnu”. Kur radās iniciatīva kam tādam?
– Jau diezgan sen esmu gribējis būt solo mākslinieks. Vēlos pārējiem parādīt, ka rakstu arī dziesmas, un tas vēl ir lielisks iemesls, lai kaut ko pēc sevis atstātu citiem. Šai dziesmai esmu gan vārdu, gan mūzikas autors. Diemžēl koncerta “Vienā elpā” programmā tā vēl nebūs dzirdama.

– Kā radās iedvesma sacerēt šo dziesmu?
– Mana sieva ir tautisko deju dejotāja. Dziesmu un deju svētkos deju lieluzveduma “Māras zeme” laikā bija ļoti jauka un patīkama atmosfēra. Tajā laikā pats atminējos laikus, kad dziedāju korī, un arī pašam gribējās piedalīties šajos svētkos. No manis gan nekāds dejotājs nesanāk, bet tobrīd ļoti bieži dzīvoju līdzi dejotājiem un biju visā procesā iekšā, jo sievas kolektīvam vajadzēja izpalīdzēt, kaut vai palīdzēt transportēt dažādas lietas. Un tā, vērojot daudzos tūkstošus apkārt, šo emociju virpulī radās dziesma “Dejo ar ēnu”.

– Par ko dziesmā ir stāsts?
– Dziesma “Dejo ar ēnu” ir par ikdienišķu situāciju. Vecrīgā kautrīgs puisis uzrunā kautrīgu meiteni, caur biklām sarunām abi iepazīstas. Puisis aicina meiteni uz pirmo deju, un abi ļaujas nakts valdzinājumam.

– Cik noprotu, šī noteikti nebūs jūsu pēdējā oriģināldziesma. Ko vēl mēs varam sagaidīt?
– Noteikti ne. Ar šo viss tikai sākas! Nākamgad vēlos braukt solo koncertos pa Latviju – uzstāties gan pilsētu svētkos, gan dažādos festivālos un koncertos ar savām solodziesmām. Noteikti gribētos arī atbraukt ciemos un uzstāties Cēsīs.

– Kas dziesmās rodas pirmais – mūzika vai teksts?
– Viss sākas ar iedvesmu, jo iekšējais dzinulis visu laiku liek sevi attīstīt un kaut ko jaunu radīt, darīt un rādīt citiem. Tad nāk melodija, kuru vairākkārt dungoju pie sevis, bet pēc tam ķepinu klāt tekstu – vārdu pa vārdam. Varētu teikt, ka manī mīt dzejnieks, kurš attīstās un pilnveidojas.

– Un no kurienes rodas tā radīšanas enerģija?
– Varētu teikt, ka esmu dabas bērns. Man patīk daba, atpūta klusumā un mierā. Patīk staigāt pa mežu un sajust dabas smaržu. Arī ceļojot ārpus Latvijas, neizvēlos ierastos tūrisma objektus un maršrutus. Patīk doties kalnos, garos pārgājienos, kāpt klintīs. Daba ir varena, un tā dod enerģiju! Uzskatu, ka viss pie cilvēka atnāk pareizajā laikā un brīdī, kad sakrustojas dažādas enerģijas un notiek apstākļu sakritības. Tas viss atnāk, tikai jāprot saskatīt pareizais mirklis.

– Vai ir kāds fakts vai lieta, ko citi līdz šim par jums nezina?
– Hmmm…Man ir pīrsingi intīmās vietās.

– Kā jūs sevi raksturotu vienā teikumā?
– Īsi un lakoniski – dzīvespriecīgs cilvēks! Kā savulaik Edgars Liepiņš teicis – atvērts visiem – gan idejām, gan cilvēkiem, un mīlu visus.
– Spilgtākais skatuves notikums vai atgadījums?
– Apmēram pirms astoņiem gadiem Lielvārdē notika koncerts, kur korim svinēja apaļu jubileju. Bija uzaicināts arī pats Maestro Raimonds Pauls, un pavadošajam sastāvam meklēja vietējos mūziķus. Saņēmu uzaicinājumu piedalīties koncertā un nedomājot piekritu. Pirms koncerta bija gods būt svinīgās vakariņās ar visiem dalībniekiem un pašu Maestro. Sākas koncerts, visi jau uz skatuves, bet es vēl pirms sava uznāciena domāju ātri aiziet uz tualeti. Ieeju tualetē, bet klausos, ka kāds aizslēdz durvis! Izrādās apkopēja nav pamanījusi, ka es ieeju, aizslēdza un aizgāja. Klauvējos un kliedzu, līdz mani sadzirdēja tā pati apkopēja, kas vēl turpat netālu “šiverēja”. Ļoti paveicās, un skriedams un elsdams paspēju uz savu uznācienu.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
269

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
24
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
10
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi