Šovasar Latvijas pilsētu estrādes ieskandina krāšņs lielkoncerts “Vienā elpā”. Roķīgākās dziesmas arī koncertā Cēsu Pils parka estrādē izpildīs ogrēnietis, dziedātājs un, kā pats sevi raksturo – dabas bērns Atis Ieviņš.
-Kas ir “Vienā elpā” ?
– Koncerta programma ir ļoti krāšņa – no klasikas līdz pat rokam. Būs dzirdamas gan solodziesmas, gan kopdziesmas. Lielākā daļa dziesmu publikai ir labi zināmas, un ikviens varēs dziedāt līdzi. Pats dziedāšu grupas “Līvi” dziesmu “Es karājos tavā bizē”, kā arī nedaudz humoristisku Mārtiņa Brauna komponēto dziesmu “Bitīt’ matos, traļi vaļi”. Koncertā piedalīsies tādi dziedātāji kā Aija Andrejeva, Ieva Kerēvica, Agnese Rakovska, Ingus Pētersons, Igo un es – Atis Ieviņš. Kopā ar dziedātājiem uz skatuves muzicēs arī Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā. Koncertā tiks svinēta dziedātāja Ingus Pētersona 60 gadu jubileja.
– Kā aizsākās Jūsu mūziķa karjera?
– Stāsts ir ļoti interesants. Viss sākās bērnībā, kad ar stikliem sagriezu roku. Tā uz kādu laiku bija paralizēta, un, lai to sāktu “atdzīvināt”, dakteris ieteica spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Tā sāku spēlēt ģitāru, gāju pie privātskolotāja. Viss pavisam dabiski notika. Sāku dziedāt, tad kādam citam māksliniekam spēlēju pavadījumu, tad darbs ierakstu studijās, kā arī dažādi piedāvājumi un uzaicinājumi. Piemēram, atveidot Dīteriha lomu rokoperā “Lāčplēsis” vai dalība telekanāla TV3 muzikālajā šovā “Izklausies redzēts”. Piedaloties šovā, es izaicināju sevi un pārkāpu pāri savām robežām. Tas man bija liels piedzīvojums, un šādus mērķus ir vērts sev uzstādīt! Pats priecājos, ka nekad neatsaku piedāvājumiem.
– Nesen klausītājiem nodevāt savu pirmo solo debijas singlu “Dejo ar ēnu”. Kur radās iniciatīva kam tādam?
– Jau diezgan sen esmu gribējis būt solo mākslinieks. Vēlos pārējiem parādīt, ka rakstu arī dziesmas, un tas vēl ir lielisks iemesls, lai kaut ko pēc sevis atstātu citiem. Šai dziesmai esmu gan vārdu, gan mūzikas autors. Diemžēl koncerta “Vienā elpā” programmā tā vēl nebūs dzirdama.
– Kā radās iedvesma sacerēt šo dziesmu?
– Mana sieva ir tautisko deju dejotāja. Dziesmu un deju svētkos deju lieluzveduma “Māras zeme” laikā bija ļoti jauka un patīkama atmosfēra. Tajā laikā pats atminējos laikus, kad dziedāju korī, un arī pašam gribējās piedalīties šajos svētkos. No manis gan nekāds dejotājs nesanāk, bet tobrīd ļoti bieži dzīvoju līdzi dejotājiem un biju visā procesā iekšā, jo sievas kolektīvam vajadzēja izpalīdzēt, kaut vai palīdzēt transportēt dažādas lietas. Un tā, vērojot daudzos tūkstošus apkārt, šo emociju virpulī radās dziesma “Dejo ar ēnu”.
– Par ko dziesmā ir stāsts?
– Dziesma “Dejo ar ēnu” ir par ikdienišķu situāciju. Vecrīgā kautrīgs puisis uzrunā kautrīgu meiteni, caur biklām sarunām abi iepazīstas. Puisis aicina meiteni uz pirmo deju, un abi ļaujas nakts valdzinājumam.
– Cik noprotu, šī noteikti nebūs jūsu pēdējā oriģināldziesma. Ko vēl mēs varam sagaidīt?
– Noteikti ne. Ar šo viss tikai sākas! Nākamgad vēlos braukt solo koncertos pa Latviju – uzstāties gan pilsētu svētkos, gan dažādos festivālos un koncertos ar savām solodziesmām. Noteikti gribētos arī atbraukt ciemos un uzstāties Cēsīs.
– Kas dziesmās rodas pirmais – mūzika vai teksts?
– Viss sākas ar iedvesmu, jo iekšējais dzinulis visu laiku liek sevi attīstīt un kaut ko jaunu radīt, darīt un rādīt citiem. Tad nāk melodija, kuru vairākkārt dungoju pie sevis, bet pēc tam ķepinu klāt tekstu – vārdu pa vārdam. Varētu teikt, ka manī mīt dzejnieks, kurš attīstās un pilnveidojas.
– Un no kurienes rodas tā radīšanas enerģija?
– Varētu teikt, ka esmu dabas bērns. Man patīk daba, atpūta klusumā un mierā. Patīk staigāt pa mežu un sajust dabas smaržu. Arī ceļojot ārpus Latvijas, neizvēlos ierastos tūrisma objektus un maršrutus. Patīk doties kalnos, garos pārgājienos, kāpt klintīs. Daba ir varena, un tā dod enerģiju! Uzskatu, ka viss pie cilvēka atnāk pareizajā laikā un brīdī, kad sakrustojas dažādas enerģijas un notiek apstākļu sakritības. Tas viss atnāk, tikai jāprot saskatīt pareizais mirklis.
– Vai ir kāds fakts vai lieta, ko citi līdz šim par jums nezina?
– Hmmm…Man ir pīrsingi intīmās vietās.
– Kā jūs sevi raksturotu vienā teikumā?
– Īsi un lakoniski – dzīvespriecīgs cilvēks! Kā savulaik Edgars Liepiņš teicis – atvērts visiem – gan idejām, gan cilvēkiem, un mīlu visus.
– Spilgtākais skatuves notikums vai atgadījums?
– Apmēram pirms astoņiem gadiem Lielvārdē notika koncerts, kur korim svinēja apaļu jubileju. Bija uzaicināts arī pats Maestro Raimonds Pauls, un pavadošajam sastāvam meklēja vietējos mūziķus. Saņēmu uzaicinājumu piedalīties koncertā un nedomājot piekritu. Pirms koncerta bija gods būt svinīgās vakariņās ar visiem dalībniekiem un pašu Maestro. Sākas koncerts, visi jau uz skatuves, bet es vēl pirms sava uznāciena domāju ātri aiziet uz tualeti. Ieeju tualetē, bet klausos, ka kāds aizslēdz durvis! Izrādās apkopēja nav pamanījusi, ka es ieeju, aizslēdza un aizgāja. Klauvējos un kliedzu, līdz mani sadzirdēja tā pati apkopēja, kas vēl turpat netālu “šiverēja”. Ļoti paveicās, un skriedams un elsdams paspēju uz savu uznācienu.
Komentāri