Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Puišu vidū tagad arī meitiņa peciņa

Kristīne Lāce
22:54
26.11.2020
67
Darta Celmina1 1

Dārtas un Aleksandra dzīvē sācies jauns posms – septembrī kopīgi sagaidījuši savu otro bērnu – meitiņu Odriju. Kaut gan Aleksandram darba nolūkos bieži jābrauc ārzemju komandējumos, viņš izbauda ikvienu mirkli kopā ar savām ģimenes sievietēm.

Dārta Celmiņa ar savu dzīvesbiedru iepazinusies pirms četriem gadiem caur kopīgiem draugiem un paziņām. Protams, sākotnēji bijis randiņu laiks, Dārta atceroties pasmaida: “Kad Alek­sandrs brauca ciemos, vienmēr veda manu iecienītāko gardumu – siera kūku.” Baudot viens otra sabiedrību tikšanās reizēs, laikam ritot, nolēmuši dzīvot kopā. Dārtas dzimtā vieta ir Cēsis, bet Aleksandrs, mīlestības vadīts, pārcēlies uz Cēsīm no Jēkabpils. Dārtai no citām attiecībām ir divi dēli – Markuss (10) un Hugo (5), kurus Aleksandrs pieņem kā savējos, un Dārta viņam par to ir ļoti pateicīga. Vēl ģimenē dzīvo abu kopīgais jaunākais dēls Kār­lis (2,5 gadi).

“Kādam tur augšā bija savi plāni, un viņš deva man iespēju būt par meitenītes māmiņu,” ar smaidu sejā teic Dārta. Par savu ceturto grūtniecību māmiņa papildina: “Tas laiks ritēja ļoti labi. Bija, protams, nelabumi, jūtams nogurums un muguras sāpes, bet šādas organisma izpausmes ir raksturīgas. Mēs, sievietes, esam īpašas, jo spējam ar savu ķermeni pielāgoties jauniem apstākļiem. At­zīšos, kamēr gaidīju Odriju, ļoti izjutu vēlmi pēc kaut kā salda. Kūkas varēju ēst katru dienu, pat nedomāju par to, cik pieņemšos svarā.”

Par bērniņa dzimumu Dārta uzzinājusi pēdējā brīdī. “Bērniņš vēderā bija sagriezies, gulēja tā, ka dzimumu slēpa līdz pēdējam brīdim. Esmu triju puišu mamma, saprotams, ka klusībā cerēju uz meitiņu. Tā kā skaidras atbildes nebija, līdz bērniņa nākšanai pasaulē drēbītes un visu citu nepieciešamo iegādājos neitrālos toņos,” teic Dārta.

Ceturtdienas, 10.septembra, rītā, dažas dienas pirms pašas Dārtas dzimšanas dienas, sākusi just sāpes, teikusi Aleksandram, lai ved viņu uz slimnīcu. “Kad devāmies Valmieras virzienā, atminos, ka sāpes kļuva aizvien spēcīgākas. Bet Vidzemes slimnīcā kopā ar dakteriem secinājām, ka tā bija viltus trauksme un par bērniņa nākšanu pasaulē nekas neliecināja. Ja jau bijām Val­mierā, ar dzīvesdraugu izdomājām pastaigāties un apskatīt pilsētas rudens ainavas. Staigājot pa Valmieru, sāpes kļuva aizvien stiprākas, pastiprinājās velkošā sajūta vēderā. Devāmies atkal uz slimnīcu, šoreiz viss bija pa īstam un nopietni. Visi mani bērni pasaulē nākuši dabiskā ceļā, arī Odrija. Dzemdības noritēja bez starpgadījumiem, un 54 cm mazo peciņu visai ātri sagaidījām sev blakus,” atminas Dārta. Papil­dinot sacīto, Odrijas māmiņa bilst: “Aleksandrs piedalījās dzemdībās, bija man blakus. Abi bijām satraukušies, bet priecājos par dzīvesbiedra klātesamību un atbalstu šajā vīrusa laikā.”

Par pirmajām sajūtām, turot rokās bērniņu, Dārta teic: “Nespēju noticēt, ka turu rokās savu meitiņu. Sajūtas bija neaprakstāmas. Vispirms Odriju rokās turēju es, pēc tam Aleksandrs. Arī dzīvesdraugs bija priecīgs un gandarīts, ka piedzimis mazais lolojums – meitiņa peciņa,” ar smaidu sejā atminas Dārta.

Nu jau Dārta varēja iegādāties arī rozā krāsas drēbītes, lai izbaudītu prieku tērpt meitiņu. Odrijas māmiņa atklāj, ka dienas un naktis ar mazulīti aizrit dažādi, bet visnotaļ mierīgi. “Šobrīd grūtākais ir tikt galā ar visiem darbiem, kad Aleksandrs ir prom. Prie­cājos, ka vecākais dēls Markuss palīdz.” Papildinot sacīto, viņa teic: “Liels prieks, ka savā starpā visi bērni sadzīvo labi. Brāļi mazo māsu ļoti mīļo, velta daudz uzmanības, reizēm pat šķiet, ka pārāk daudz. Markus cenšas man palīdzēt un izklaidē mazākos brāļus otrā istabā. Tā kā Aleksan­dram bieži jābrauc komandējumos uz ārzemēm, ļoti palīdz mana mamma, tētis un brālis. Tagad esmu pieradusi pie situācijas, vēlos savai ģimenei pateikt lielu paldies, ka darbadienu rītos paauklē Odriju, kamēr es aizvedu lielākos bērnus uz skolu un bērnudārzu. Ģimene ir ļoti liels atbalsts, un brīžos, kad nepieciešams laiks, varu lūgt pieskatīt bērnus un viņi nekad man neatsaka.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Katram cilvēkam jāplūst pa dzīvi atbilstoši pašam sev

08:15
24.11.2024
40

Saruna ar astroloģi, taro speciālisti KRISTĪNI CĪMANI. -Cilvēki jūs pazīst interesantās nodarbošanās dēļ – esat astroloģe. Vai jau bērnībā iezīmējās šis ceļš? -Nāku no Vidzemes, mazas pilsētas Alojas, taču jau pēc pamatskolas skolojoties pārcēlos uz dzīvi Rīgā, kur aizvadīju 16 gadus. Tagad dzīve mani atvedusi uz Preiļiem, kur esmu trīs gadus un sāku iedzīvoties uz […]

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
36

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
339

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
43

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
22

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
31

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi