Braukājot pa lauku sētām, nereti vien jāpabrīnās par cilvēku izdomu un fantāziju, izvēloties puķu stādīšanas vietu – vecas ķerras, zirgu ratus, gumijas zābakus, pat vecas tējkannas un lietussargus. „Druva” mēģināja noskaidrot, kādi augi šādam acis priecējošam skaistumam būtu vispiemērotākie. Galvenais – nebaidīties eksperimentēt
Jaunraunas stādaudzētavas SIA “Stādu banka” īpašniece Inese Tīce ir ilggadēja dārzkope. Ar “Druvu” viņa dalās savā pieredzē par to, kādus augus var audzēt podos, balkona kastēs vai citās līdzīgās vietās.
I.Tīcei arvien patīk eksperimentēt ar to, kādus augus izvēlēties pagalma izdaiļošanai vai novietošanai pie lieveņa, taču katrs to varot izvēlēties pats. “Pierasts, ka klasikas cienītāji turas pie tradicionālajām puķēm – petūnijām, begonijām vai atraitnītēm. Lai ierasto ainavu dažādotu, stādīt podos var visas viengadīgās puķes. Interesantākam variantam vienā vietā var miksēt vairākus augus, neaizmirstot arī par garšaugiem un dekoratīviem stādiņiem,” saka Inese.
Arī daudzgadīgais augs heihēra, ko pierasts redzēt dobē, ne mazāk skaisti izskatās arī podā. To Inese iestādījusi kopā ar salviju un dzelteniem zvanveida ziediem ziedošo forsītiju – to nu gan nevar nepamanīt. Tas ir neparastais košumkrūms, kam ziedi zaros saplaukst vēl pirms lapām, spītējot pat agra pavasara sabiedrotajām – salnām. Interesanti, ka forsītijas zari ir izmantojami līdzīgi grieztajiem ziediem.
“Latvietis ir praktiķis. Garšaugi ne tikai veiksmīgi papildina kompozīciju, bet vajadzības gadījumā lietojami arī uzturā,” papildina dārzniece un saka, ka podos labi izskatīsies skābenītes, runkuļu lapiņas un līdzīgi augi.
Kopā ar viengadīgo begoniju var stādīt, piemēram, salviju un krustaines. Citā versijā Inese rāda dekoratīvo krūmu – bārbeli, kas vienā podā veiksmīgi sadzīvo ar anemoniju un parasto laimiņu. Turpat vieta atradusies arī bazilikam. Inese gan piekodina, ka jāseko līdzi, kā augi uzvedas. Būs tādi, kas saņemsies un gribēs izvērsties, līdz ar to tie būs jāretina vai jāpārstāda citur. Dārzniece turpina: “Variāciju ir bezgala daudz. Ja mēs zinām, ka vasaras puķes zied no salnām līdz salnām, tad daudzgadīgo augu burvība ir tā, ka, tās kombinējot ar viengadīgajām, iegūstam dažādību. Man vienmēr patīk meklēt ko citu. Piemēram, anemonija drīzumā noziedēs, tad tās vietā var iestādīt citu augu, kas vēl tikai uz priekšdienām priecēs ar savu skaistumu,” zina stāstīt Inese.
Dārzkope uzsver, ka pie kompozīcijas veidošanas pats svarīgākais tomēr ir filozofija, ko dārzkopis vēlējies pateikt, kā garastāvoklis un sirds likusi stādīt augus, tādēļ strikti pie vispārpieņemtām klišejām šajā jomā turēties nav vērts. Tāpat arī par ziedu krāsu salikumiem taujāt īsti nav pareizi, jo, cik cilvēku, tik viedokļu arī par dārza estētiskās vides veidošanu. Kādu “podiņu” izvēlēties
Novietojot podus dārzā, uz terases, balkona vai iekšpagalmā, mēs varam radīt dekoratīvus akcentus, kā arī atdzīvināt dažādas zonas dārzā un pagalmā. Pirms stādīšanas svarīgi ir piemeklēt atbilstoša lieluma puķu podus vai kastes, lai augiem būtu vieta, kur augt, un tas atbilstu auga augšanas īpatnībām. Podiem jāiekļaujas ainavā un jābūt vienotā stilā ar ēku arhitektūru.
Inese saka, lai kur arī puķes netiktu stādītas, ir jānovērtē poda vai cita trauka lielums, tā atbilstība auga vajadzībām. Ja vien viņa būtu pie teikšanas, tad ar likumu aizliegtu plastmasas podus, kas nopērkami līdz ar stādiem veikalos. Viņa labāk iesaka augus turēt dabīgā materiāla podos. “Protams, plastmasas trauki ir lētāki, taču tas nav labākais variants. Ja nopērk kādu puķi plastmasas traukā, tā jāpārstāda. Nedrīkst ļaut augam mocīties – tam jāpiemeklē augšanai atbilstošāks trauks, lai sakņu sistēma var atdzīvoties, lai augs var justies brīvi,” viņa saka un uzsver, ka daudzgadīgie augi var pārziemot arī podos, taču vislabāk tomēr rudenī tos stādīt dobē un pavasarī atkal meklēt piemērotu vietu izstādīšanai.
Nevajadzētu stādus podos sablīvēt, labāk tos stādīt retāk, piekodina dārzkope. Viņa arī min – lai kopbilde būtu estētiskāka, vēlams visu nesaraibināt. Ieteicams augus stādīt grupās. Piemēram, ja tās ir samtenes, tad tās jāstāda vienkopus. Ilze Fedotova
Komentāri