Pircējiem ērtības, tirgotājiem – jauns pienākums

Kad pie tirgotājiem interesējāmies, kā viņiem sokas ar jaunās depozīta sistēmas ieviešanu, kas prasa arī zināmas pārmaiņas no veikalniekiem, viņi uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir prioritāte. Tomēr par peļņu te neesot runa, drīzāk par ērtību nodrošināšanu pircējiem. Turklāt nav noslēpums, ka citās valstīs pierādījies – iedzīvotāji iztērē par taru saņemto naudu tieši turpat veikalā.

Palīdz Baltijas kaimiņu pieredze

Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam lielākais izaicinājums esot atrast un iekārtot vietu taromāta vai manuālās pieņemšanas punkta izveidei, kā arī sagatavoties iepakojuma uzglabāšanai un sakārtot citus praktiskus jautājumus, mums pastāsta “Rimi Baltic Group” projektu vadītājs Pēteris Sidorenko. “Mums jāsagatavo vairāk nekā 100 veikalu,” par izaicinājumiem stāsta P. Sidorenko. “Daļu telpu nomājam – tas nozīmē, ka taromāta novietošana jāsaskaņo ar izīrētāju; jāsaņem būvvaldes atzinums, ka vieta izvēlēta tehniski korekti, – šajā ziņā ceram uz pašvaldību būvvalžu izpratni un raitu dokumentu izskatīšanu. Turklāt jāpatur prātā galvenais – lai depozīta nodošana patērētājiem būtu ērta un parocīga. Ja tirdzniecības telpas nav lielas, brīžiem nepieciešama pat būtiska to pārkārtošana. Dažviet papildus īrēsim telpas pieņemtā iepakojuma uzglabāšanai. Pie lieliem veikaliem tiks uzstādīti konteinertipa kioski.”

Manuāla pieņemšana “Rimi” veikalos nav paredzēta. Vietās, kur divi veikali atrodas tuvāk par 500 metriem, drīkst ierīkot vienu depozīta iepakojuma pieņemšanas punktu; tāds risinājums paredzēts, piemēram, Saldū.

Depozītu sistēmas apkalpošanā SIA “Rimi Baltic” ir desmit gadu pieredze Igaunijas veikalos un piecu gadu – Lietuvā. Abās valstīs lielveikalu tīkls nodrošina ne tikai taromātu izdrukāto kuponu atprečošanu iepērkoties, bet arī skaidras naudas izmaksu – tas nozīmē, ka klients, nodevis tukšo iepakojumu, pie kases var saņemt naudu pret kuponu. Ja atļaus Valsts ieņēmumu dienests, tāda pati kārtība būs arī Latvijā.

“Vēl “Rimi” izskata iespēju piedāvāt klientiem ieskaitīt kupona naudu lojalitātes kontā, taču jāanalizē šāda pakalpojuma juridiskie un praktiskie aspekti,” turpina P. Sidorenko.

Pircēji jau gaida

Pamatojoties uz abu pārējo Baltijas valstu pieredzi, P. Sidorenko paredz, ka depozīta sistēma kļūs populāra un dos ieguldījumu vides aizsardzībā, – Lietuvā un Igaunijā patlaban otrreizējā pārstrādē nonāk pat vairāk nekā 90% veikalos nododamo iepakojumu veidu.

Arī SIA “ELVI Latvija” sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Grigāne-Drande uzsver: “Atbalstām sistēmas ieviešanu, jo acīm redzams – ar brīvprātīgu atkritumu šķirošanu nepietiek, lai otrreiz izmantojami materiāli nonāktu pārstrādē. Daudzu valstu pieredze apliecinājusi depozītu sistēmas efektivitāti. Turklāt jūtams, ka arī pircēji to gaida, jo jau tagad, redzot veikalos uzstādām taromātus, viņi interesējas par iepakojuma nodošanas iespējām.”

SIA “ELVI Latvija” veikalos depozītu sistēmas ieviešana sagādā daudz izaicinājumu, jo tirdzniecības uzņēmumi, kas apvienojušies franšīzē, ir ļoti dažādi izmēru ziņā un pieder dažādiem īpašniekiem. Arī šī tirdzniecības tīkla veikali lielākoties izvēlējušies ierīkot taromātus vai kioskus, manuāla pieņemšana paredzēta vienā veikalā. Mazāks par 60 kvadrātmetriem ir tikai viens “ELVI” veikals, tas nolēmis brīvprātīgi neiesaistīties depozīta sistēmā; tāpat rīkosies arī tie valstspilsētu veikali, kuru tirdzniecības zāles mazākas par 300 kvadrātmetriem. Varbūt izlems pievienoties depozīta sistēmai vēlāk.

“Kad tapa depozītu sistēmas ieviešanas normatīvie akti, cerējām, ka sadzirdēs mūsu ierosinājumu dažos gadījumos iesaistīt arī pašvaldības,” stāsta V. Grigāne-Drande. “Piemēram, nelielās apdzīvotās vietās, kur netālu viens no otra ir divi dažādu īpašnieku veikali. Ņemot vērā pircēju skaitu, pietiktu ar vienu iepakojuma pieņemšanas punktu, bet visbiežāk veikali nespēj vienoties, jo, protams, iespēja par maksu nodot tukšo taru ir vērā ņemams pakalpojums. Būtu bijis labi, ja šādos gadījumos pašvaldība sadarbotos ar depozīta sistēmas operatoru un ierīkotu taromātu vai pieņemšanas punktu ārpus šiem veikaliem, tādējādi ietaupot investīcijas. Tāpat pašvaldību iesaiste, mūsuprāt, būtu bijusi izdevīga, nodrošinot depozīta iepakojuma pieņemšanu vietās, kur tirdzniecības uzņēmumi ir nelieli. 60 kvadrātmetru tirdzniecības zāle ir ļoti maza, lauku veikaliem un degvielas uzpildes stacijām tā vēl jāsamazina, lai ierīkotu taromātu.”

Vienkārši būs jāpierod

Vietas atrašana taromātiem un to uzstādīšana ir tikai daļa darbu, lai veikali būtu gatavi pieņemt iepakojumu. Informācijas tehnoloģiju speciālisti pielāgo kases aparātus, lai tie atpazītu kuponus; ļoti sarežģīts veikalos būs depozīta sistēmas ieviešanas sākuma periods, kad pārdošanā vienlaikus būs dzērienu iepakojums gan ar speciālo atpazīstamības zīmi, gan bez tās; pirmajiem būs jānorāda preces nosaukums un atsevišķi – depozīta maksa. Un droši vien nāksies skaidrot pircējiem, kāpēc vienu pudeli pieņem atpakaļ par maksu, bet citu – ne.

V. Grigāne-Drande neslēpj, ka tirdzniecības darbinieki 1. februāri gaida ar bažām: “Mēs skaidrojam, kādēļ nepieciešamas šīs pārmaiņas un ka arī tirdzniecības uzņēmumiem jāuzņemas lielāka atbildība par maizes un desu pārdošanu. Palaikam jūtam pretestību kā pret jebkuru jaunumu, taču, visticamāk, tad, kad depozītu sistēma sāks darboties un iekļausies ikdienas darba ritmā, cilvēki pieradīs un ar līdzdalības izjūtu uztvers papildu pienākumus.”
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.