Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Pilsēta, kas aicina atgriezties

Jānis Gabrāns
11:06
29.08.2018
18
Muzejs1 1

Pērn Tartu atvēra Igaunijas Nacionālo muzeju. Jau ēkas arhitektūra pārsteidz ar varenību un savdabīgo risinājumu.

Tiesa, ar acīm to aptvert grūti, vislabāk tas redzams fotogrāfijās no putna lidojuma, bet plašums tiešām pārsteidz. Tikai divi skaitļi, kas to raksturo: ēkas garums 355,8 metri, iekšējā platība – 33 876 kvadrātmetri.

Var droši teikt, ka šis muzejs ir jauns līmenis, kā stāstīt par vēsturi. Te ik uz soļa redzams, ka igauņi modernās tehnoloģijas prot likt lielā. Var tikai brīnīties, kā to visu varēja izdomāt un salikt kopā.

Valsts vēsture no akmens laikmeta pirmajām liecībām līdz mūsdienām tiek izstāstīta vienā garā jo garā telpā, bet vērts ielūkoties arī visās blakus telpās, kur ekspozīcijas papildina centrālo telpu un kurās atklājas arvien jauni pārsteigumi. Nav jāsatraucas par valodu barjeru, arī te paldies modernajām tehnoloģijām. Apmeklētājam, kurš pērk biļeti, darbinieks pajautā, no kurienes viesis ieradies, un ārzemniekiem, tātad arī latviešiem, iedod plastikāta karti, kas līdzīga bankas kartei. Visa svarīgākā tekstuālā informācija rodama digitālajās planšetēs, pieliekot pie tām šo kartiņu, informācija pārtop latviskā tekstā.

Staigājot var pētīt vēsturi un sajūsmināties par risinājumiem, kā tas tiek darīts. Telpās, kur skatāmi senie saimniecības priekšmeti, iekārtas, ierīces, videoekrānos var vērot, kā strādā konkrētais amatnieks, kā top vilna no aitas cirpšanas līdz gatavam produktam. Var skatīties, kā pareizi uzvilkt tautastērpu un tamlīdzīgi. Citā telpā var ieklausīties igauņu valodas dažādajās izloksnēs, vēl kādā aplūkot Igaunijas valsts apbalvojumus un vēl, un vēl, un vēl. Jārēķinās ar divām stundām un ilgāk, tomēr beigās nepamet doma – vai visās telpās tika pabūts. Tie, kuri tur bijuši, var padomāt, vai “satikāt” fotogrāfu, kas jūs nofotografē, vai zīlnieci, kura izliek kārtis. Ja nē, tātad kaut kas palaists garām.

Pagrabstāvā ne mazāk interesanta ir somugrus un ziemeļu tautas atspoguļojošā pastāvīgā ekspozīcija “Urālu atbalss”, kas iepazīstina ar igauņu valodai radniecīgajām valodām un Eirāzijas ziemeļu daļas pamatiedzīvotājiem.

Ja piekūst kājas, var iestiprināties kafejnīcā vai restorānā, tad doties nākamajā muzeja izpētes aplī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
284

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
34
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi