Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pieturā gaida skolēni

Sarmīte Feldmane
15:14
20.01.2016
11
Img 3313 1

“Mums visiem viņš ir vienkārši -Vilnīts! Laipnākais, izpalīdzīgākais, saprotošākais, smaidīgākais, galantākais, draudzīgākais, sirsnīgākais šoferītis,” tā par “CATA” mikroautobusa šoferi Vilni Kārkliņu aptaujai “Gada cilvēks 2015” rakstīja raunēniete Māra Majore.

Ar Vilni Kārkliņu satiekamies pirms reisa, kad pēcpusdienā skolēni tiek vesti mājās. Autobusu pieturā bērni čalo, ierauga, ka busiņš piestāj pie baznīcas, kļūst tramīgi, tūlīt varēs braukt mājās, bet nekā. Viņu šoferītis neved vis, bet pļāpā ar svešu tanti. Ziņa ātri apskrien autobusa gaidītājus.

Vilnis Kārkliņš Raunā skolēnus vadā no 1986.gada, sāka kolhozā, tad pagastā, tagad ir “CATA” šoferis. Viņa reiss ir paredzēts skolēnu vajadzībām, bet var braukt arī pieaugušie.

“Bērni autobusā – tā ir dzīvība. Dzirdēti stāsti, ka bērni neklausa, trokšņo, griež sēdekļus, kaut ko nolauž. Man nekas tāds busiņā nav noticis. Ja pasaku, lai ir mierīgāki, tā arī ir,” stāsta šoferis un piebilst, ka pa šiem gadiem skolēni izauguši, nāk pretī, sveicina, pašiem bērni pie rokas, bet Vilnis atceras, kā kādreiz vedis uz bērnudārzu Jāņaskolā.

Mācību gada sākumā ir skaidrs, kur kurš skolēns būs. Šoferis zina, uz kuru pusi jāskatās, vai kāds neskrien, ja nestāv ceļagalā. Skolēniem un vecākiem ir šoferīša tālruņa numurs, ja kas gadās, tūlīt zvana. Ja kādu minūti kavējas, pagaida. “Nav kā pilsētā, kur pēc laika būs nākamais autobuss. Ja esi nokavējis, nekur netiksi. Kad izkāpj no autobusa, dažam vēl pusotrs kilometrs un vairāk jāiet kājām. Ja sliktāks laiks, pavedu vēl kādu gabalu,” bilst Vilnis. Uz Ķieģeļcepli vairs nav jābrauc, skolēnu nav, kādreiz bija vairāki, toties tagad maršruts ved uz Dzērbenes pusi. Vilnis atzīst, ka, protams, ja nebūtu skolēnu, šā autobusa maršruta arī nebūtu. Dienā, ja desmit pieaugušie kādu gabalu pabrauc, tas jau ir daudz. Bet arī viņiem kaut kur ir jātiek. Dienā busiņš nobrauc ap 140 kilometriem. Vilnis dzīvo Rozēs, tur no rīta beidzas maršruts, un pēcpusdienā atkal brauc uz Raunu. “Tas ir izdevīgi, nav jāsēž mašīnā un jāgaida,” uzsver šoferis un atgādina, ka ar katru gadu braukšana kļūst patīkamāka, jo mašīnas modernākas. Ziemā par to, ka varētu neiedarbināt auto, nav jāuztraucas. Ceļi vienmēr iztīrīti.

Kad nav skolas laiks, Vilnis Kārkliņš brauc ar mikroautobusu Cēsīs. “Tas ir pavisam cits darbs. Laukos arī cilvēki ir citādi,” bilst raunēnietis un uzsver, ka ir parasts šoferis un par katru kolēģi “CATA” var rakstīt labus vārdus.

Skolēnu autobusa šoferim ikdienā piedzīvojumu netrūkst. Turpat busiņā ir atrasto mantu birojs, jo kaut kas jau bērniem bieži aizmirstas. Māra Majore vēstulē stāstīja gadījumu, ka mazie pasažieri nekāpuši busiņā, ja pie stūres nav bijis Vilnis. “Tā esot bijis. Bērnus var saprast – cita mašīna, cits šoferis,” nosmej šoferis un atzīst, ka bērni pie viņa pieraduši. Viņi zina, ka šoferītis izpalīdzēs, sapratīs. Vilnis pastāsta gadījumu, kad puika iekāpis busiņā un raudājis. Izrādījies, citi zēni viņa somu uzmetuši uz autobusu pieturas jumta. “Gāju, meklēju kārtis, kādas kāpnes, makšķerēju zemē,” nosmej šoferis un piebilst, ka ikdienā situācijas ir ļoti dažādas. Tikpat dažādas kā bērni. Pēcpusdienā maršruts Vilnim beidzas Lisā. “Dzirdu, aizmugurē kāds knosās. Aizbraucis garām, bijis jāizkāpj Cimzā. Vedu mājās. Ir kautrīgi bērni, nodur galvu, kad jautāju, kāpēc nav kaut ko teicis. Tāds tas darbs ir. Ar bērniem gadās visādi,” domās dalās busiņa šoferis. Vilnis atzīst, ka tas ir labi, ka katram bērnam jāpērk biļete, tā mācās rēķināties, ka nedrīkst iztērēt visu naudu, jādomā, kā tiks mājās. Savu reizi kādam centi kaut kur izbiruši, bet neviens uz ceļa nav palicis, katrs ticis uz skolu un mājās. “Bērni mani pazīst, es viņus,” uzsver Vilnis Kārkliņš.
Pēdējos gados viņam iepatikusies makšķerēšana. Kaimiņš ir liels makšķernieks, kopā ar viņu labprāt gan ziemā, gan vasarā dodas uz ezeriem. “Kādreiz brīnījos, kā var ziemā sēdēt uz ledus un salt. Pirms gadiem desmit kaimiņš paņēma līdzi, iepatikās. Braucam uz apkārtējiem ezeriem, savu reizi arī uz Peipusu. Bieži jau neiznāk, arī tāpēc prieks, ka var izrauties,” brīvo brīžu aizraušanos atklāj šoferis Vilnis Kārkliņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi