Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Pieturā gaida skolēni

Sarmīte Feldmane
15:14
20.01.2016
46
Img 3313 1

“Mums visiem viņš ir vienkārši -Vilnīts! Laipnākais, izpalīdzīgākais, saprotošākais, smaidīgākais, galantākais, draudzīgākais, sirsnīgākais šoferītis,” tā par “CATA” mikroautobusa šoferi Vilni Kārkliņu aptaujai “Gada cilvēks 2015” rakstīja raunēniete Māra Majore.

Ar Vilni Kārkliņu satiekamies pirms reisa, kad pēcpusdienā skolēni tiek vesti mājās. Autobusu pieturā bērni čalo, ierauga, ka busiņš piestāj pie baznīcas, kļūst tramīgi, tūlīt varēs braukt mājās, bet nekā. Viņu šoferītis neved vis, bet pļāpā ar svešu tanti. Ziņa ātri apskrien autobusa gaidītājus.

Vilnis Kārkliņš Raunā skolēnus vadā no 1986.gada, sāka kolhozā, tad pagastā, tagad ir “CATA” šoferis. Viņa reiss ir paredzēts skolēnu vajadzībām, bet var braukt arī pieaugušie.

“Bērni autobusā – tā ir dzīvība. Dzirdēti stāsti, ka bērni neklausa, trokšņo, griež sēdekļus, kaut ko nolauž. Man nekas tāds busiņā nav noticis. Ja pasaku, lai ir mierīgāki, tā arī ir,” stāsta šoferis un piebilst, ka pa šiem gadiem skolēni izauguši, nāk pretī, sveicina, pašiem bērni pie rokas, bet Vilnis atceras, kā kādreiz vedis uz bērnudārzu Jāņaskolā.

Mācību gada sākumā ir skaidrs, kur kurš skolēns būs. Šoferis zina, uz kuru pusi jāskatās, vai kāds neskrien, ja nestāv ceļagalā. Skolēniem un vecākiem ir šoferīša tālruņa numurs, ja kas gadās, tūlīt zvana. Ja kādu minūti kavējas, pagaida. “Nav kā pilsētā, kur pēc laika būs nākamais autobuss. Ja esi nokavējis, nekur netiksi. Kad izkāpj no autobusa, dažam vēl pusotrs kilometrs un vairāk jāiet kājām. Ja sliktāks laiks, pavedu vēl kādu gabalu,” bilst Vilnis. Uz Ķieģeļcepli vairs nav jābrauc, skolēnu nav, kādreiz bija vairāki, toties tagad maršruts ved uz Dzērbenes pusi. Vilnis atzīst, ka, protams, ja nebūtu skolēnu, šā autobusa maršruta arī nebūtu. Dienā, ja desmit pieaugušie kādu gabalu pabrauc, tas jau ir daudz. Bet arī viņiem kaut kur ir jātiek. Dienā busiņš nobrauc ap 140 kilometriem. Vilnis dzīvo Rozēs, tur no rīta beidzas maršruts, un pēcpusdienā atkal brauc uz Raunu. “Tas ir izdevīgi, nav jāsēž mašīnā un jāgaida,” uzsver šoferis un atgādina, ka ar katru gadu braukšana kļūst patīkamāka, jo mašīnas modernākas. Ziemā par to, ka varētu neiedarbināt auto, nav jāuztraucas. Ceļi vienmēr iztīrīti.

Kad nav skolas laiks, Vilnis Kārkliņš brauc ar mikroautobusu Cēsīs. “Tas ir pavisam cits darbs. Laukos arī cilvēki ir citādi,” bilst raunēnietis un uzsver, ka ir parasts šoferis un par katru kolēģi “CATA” var rakstīt labus vārdus.

Skolēnu autobusa šoferim ikdienā piedzīvojumu netrūkst. Turpat busiņā ir atrasto mantu birojs, jo kaut kas jau bērniem bieži aizmirstas. Māra Majore vēstulē stāstīja gadījumu, ka mazie pasažieri nekāpuši busiņā, ja pie stūres nav bijis Vilnis. “Tā esot bijis. Bērnus var saprast – cita mašīna, cits šoferis,” nosmej šoferis un atzīst, ka bērni pie viņa pieraduši. Viņi zina, ka šoferītis izpalīdzēs, sapratīs. Vilnis pastāsta gadījumu, kad puika iekāpis busiņā un raudājis. Izrādījies, citi zēni viņa somu uzmetuši uz autobusu pieturas jumta. “Gāju, meklēju kārtis, kādas kāpnes, makšķerēju zemē,” nosmej šoferis un piebilst, ka ikdienā situācijas ir ļoti dažādas. Tikpat dažādas kā bērni. Pēcpusdienā maršruts Vilnim beidzas Lisā. “Dzirdu, aizmugurē kāds knosās. Aizbraucis garām, bijis jāizkāpj Cimzā. Vedu mājās. Ir kautrīgi bērni, nodur galvu, kad jautāju, kāpēc nav kaut ko teicis. Tāds tas darbs ir. Ar bērniem gadās visādi,” domās dalās busiņa šoferis. Vilnis atzīst, ka tas ir labi, ka katram bērnam jāpērk biļete, tā mācās rēķināties, ka nedrīkst iztērēt visu naudu, jādomā, kā tiks mājās. Savu reizi kādam centi kaut kur izbiruši, bet neviens uz ceļa nav palicis, katrs ticis uz skolu un mājās. “Bērni mani pazīst, es viņus,” uzsver Vilnis Kārkliņš.
Pēdējos gados viņam iepatikusies makšķerēšana. Kaimiņš ir liels makšķernieks, kopā ar viņu labprāt gan ziemā, gan vasarā dodas uz ezeriem. “Kādreiz brīnījos, kā var ziemā sēdēt uz ledus un salt. Pirms gadiem desmit kaimiņš paņēma līdzi, iepatikās. Braucam uz apkārtējiem ezeriem, savu reizi arī uz Peipusu. Bieži jau neiznāk, arī tāpēc prieks, ka var izrauties,” brīvo brīžu aizraušanos atklāj šoferis Vilnis Kārkliņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi