“Mums visiem viņš ir vienkārši -Vilnīts! Laipnākais, izpalīdzīgākais, saprotošākais, smaidīgākais, galantākais, draudzīgākais, sirsnīgākais šoferītis,” tā par “CATA” mikroautobusa šoferi Vilni Kārkliņu aptaujai “Gada cilvēks 2015” rakstīja raunēniete Māra Majore.
Ar Vilni Kārkliņu satiekamies pirms reisa, kad pēcpusdienā skolēni tiek vesti mājās. Autobusu pieturā bērni čalo, ierauga, ka busiņš piestāj pie baznīcas, kļūst tramīgi, tūlīt varēs braukt mājās, bet nekā. Viņu šoferītis neved vis, bet pļāpā ar svešu tanti. Ziņa ātri apskrien autobusa gaidītājus.
Vilnis Kārkliņš Raunā skolēnus vadā no 1986.gada, sāka kolhozā, tad pagastā, tagad ir “CATA” šoferis. Viņa reiss ir paredzēts skolēnu vajadzībām, bet var braukt arī pieaugušie.
“Bērni autobusā – tā ir dzīvība. Dzirdēti stāsti, ka bērni neklausa, trokšņo, griež sēdekļus, kaut ko nolauž. Man nekas tāds busiņā nav noticis. Ja pasaku, lai ir mierīgāki, tā arī ir,” stāsta šoferis un piebilst, ka pa šiem gadiem skolēni izauguši, nāk pretī, sveicina, pašiem bērni pie rokas, bet Vilnis atceras, kā kādreiz vedis uz bērnudārzu Jāņaskolā.
Mācību gada sākumā ir skaidrs, kur kurš skolēns būs. Šoferis zina, uz kuru pusi jāskatās, vai kāds neskrien, ja nestāv ceļagalā. Skolēniem un vecākiem ir šoferīša tālruņa numurs, ja kas gadās, tūlīt zvana. Ja kādu minūti kavējas, pagaida. “Nav kā pilsētā, kur pēc laika būs nākamais autobuss. Ja esi nokavējis, nekur netiksi. Kad izkāpj no autobusa, dažam vēl pusotrs kilometrs un vairāk jāiet kājām. Ja sliktāks laiks, pavedu vēl kādu gabalu,” bilst Vilnis. Uz Ķieģeļcepli vairs nav jābrauc, skolēnu nav, kādreiz bija vairāki, toties tagad maršruts ved uz Dzērbenes pusi. Vilnis atzīst, ka, protams, ja nebūtu skolēnu, šā autobusa maršruta arī nebūtu. Dienā, ja desmit pieaugušie kādu gabalu pabrauc, tas jau ir daudz. Bet arī viņiem kaut kur ir jātiek. Dienā busiņš nobrauc ap 140 kilometriem. Vilnis dzīvo Rozēs, tur no rīta beidzas maršruts, un pēcpusdienā atkal brauc uz Raunu. “Tas ir izdevīgi, nav jāsēž mašīnā un jāgaida,” uzsver šoferis un atgādina, ka ar katru gadu braukšana kļūst patīkamāka, jo mašīnas modernākas. Ziemā par to, ka varētu neiedarbināt auto, nav jāuztraucas. Ceļi vienmēr iztīrīti.
Kad nav skolas laiks, Vilnis Kārkliņš brauc ar mikroautobusu Cēsīs. “Tas ir pavisam cits darbs. Laukos arī cilvēki ir citādi,” bilst raunēnietis un uzsver, ka ir parasts šoferis un par katru kolēģi “CATA” var rakstīt labus vārdus.
Skolēnu autobusa šoferim ikdienā piedzīvojumu netrūkst. Turpat busiņā ir atrasto mantu birojs, jo kaut kas jau bērniem bieži aizmirstas. Māra Majore vēstulē stāstīja gadījumu, ka mazie pasažieri nekāpuši busiņā, ja pie stūres nav bijis Vilnis. “Tā esot bijis. Bērnus var saprast – cita mašīna, cits šoferis,” nosmej šoferis un atzīst, ka bērni pie viņa pieraduši. Viņi zina, ka šoferītis izpalīdzēs, sapratīs. Vilnis pastāsta gadījumu, kad puika iekāpis busiņā un raudājis. Izrādījies, citi zēni viņa somu uzmetuši uz autobusu pieturas jumta. “Gāju, meklēju kārtis, kādas kāpnes, makšķerēju zemē,” nosmej šoferis un piebilst, ka ikdienā situācijas ir ļoti dažādas. Tikpat dažādas kā bērni. Pēcpusdienā maršruts Vilnim beidzas Lisā. “Dzirdu, aizmugurē kāds knosās. Aizbraucis garām, bijis jāizkāpj Cimzā. Vedu mājās. Ir kautrīgi bērni, nodur galvu, kad jautāju, kāpēc nav kaut ko teicis. Tāds tas darbs ir. Ar bērniem gadās visādi,” domās dalās busiņa šoferis. Vilnis atzīst, ka tas ir labi, ka katram bērnam jāpērk biļete, tā mācās rēķināties, ka nedrīkst iztērēt visu naudu, jādomā, kā tiks mājās. Savu reizi kādam centi kaut kur izbiruši, bet neviens uz ceļa nav palicis, katrs ticis uz skolu un mājās. “Bērni mani pazīst, es viņus,” uzsver Vilnis Kārkliņš.
Pēdējos gados viņam iepatikusies makšķerēšana. Kaimiņš ir liels makšķernieks, kopā ar viņu labprāt gan ziemā, gan vasarā dodas uz ezeriem. “Kādreiz brīnījos, kā var ziemā sēdēt uz ledus un salt. Pirms gadiem desmit kaimiņš paņēma līdzi, iepatikās. Braucam uz apkārtējiem ezeriem, savu reizi arī uz Peipusu. Bieži jau neiznāk, arī tāpēc prieks, ka var izrauties,” brīvo brīžu aizraušanos atklāj šoferis Vilnis Kārkliņš.
Komentāri