Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Pensionārs dzīvoklī

Monika Sproģe
09:29
09.10.2015
19
Macins 1

Lai tiktu pie Baibas, jākāpj uz trešo stāvu. Durvis atver īsa auguma kundze gados. Viņas vienistabas dzīvoklis remontēts sen, to var redzēt pēc vecmodīgajām tapetēm, kas saules gaismā krietni pabalējušas.

Pensionāre ir tīrīga, cik spēka, māju cenšas uzkopt pati. Gulta pārklāta ar tautisko segu, bet pie sienas pielikts jaunas sievietes portrets. Skaista meitene, izrādās, tā ir Baiba jaunības gados. Vecmodīgā sekcijā saliktas mazbērnu bildes, daži trauki un pāris grāmatu. Galds apklāts ar galdautu, un vienā tā galā uz avīzes izklāti nenogatavojušies tomāti. Klusumu šķeļ sienas pulksteņa tikšķēšana un Baibas kāju šļūkāšana.

Baibai nesen palika 85 gadi. Viņas trīs bērni sarīkoja dzimšanas dienas pasākumu ģimenes lokā, jo par savu pensiju viņa jubilejas svinības nevarētu atļauties. Baiba uzskata, ka viņai vēl paveicies, jo pēc visiem aprēķiniem un indeksācijas esot tikusi pie labas pensijas. Baiba mēnesī saņem 283 eiro. Tiesa gan, dzīvot vienai un vienai maksāt visus maksājumus ir pagrūti: “Vinnētāji jebkurā gadījumā ir tie pensionāri, kas vienistabas dzīvoklī dzīvo divatā. Es gāju uz pašvaldību lūgt atbalstu, un man piešķīra kompensāciju vienas pensijas apmērā, to es noglabāju savam mūžības ceļam. Katru mēnesi atlieku kādu summu, jo par divām manām pensijām mūsdienās pieklājīgas atvadas cilvēkam nevar sarīkot. Manā vecumā vairs neko nevar zināt, tās lietas var notikt negaidot.”

Baiba tur kārtībā savu saimniecību, jo daudzie rēķini reģistrēti un iešūti sarkanā mapē: “Augustā, savelkot visus maksājumus, par vienistabas dzīvokli samaksāju 29,78 eiro. Vēl atsevišķi klāt jāpierēķina elektrība 10,31 eiro, tālrunis 5,22, vienīgais logs uz ārpasauli (kabeļtelevīzija) – 5 eiro un 15,13 “Swedbankai” par kredītu, kas ņemts visiem kopīgi par mājas remontu. Gāzi es maksāju vienā piegājienā uzreiz par visu gadu, tur man aiziet 25,12 eiro, bet nekustamā īpašuma nodoklis manam vienistabas dzīvoklim sanāk 21 eiro uz gadu.” Baibai pienākas atvieglojumi sabiedriskajam transportam, taču tos viņa tikpat kā neizmanto: “Ar katru gadu man kļūst arvien grūtāk pārvietoties, tāpēc kustos maz. Tik, cik dēls mani izvadā pa ārstiem. Kad saņemos, aizeju līdz tuvējam veikalam, bet piemājas mazajā bodē vairs neiepērkos, jo tur pārdod sastāvējušos pārtiku.”

Kundzes veselība nav vairs kā jaunai meitenei, viņai konstatēts cukura diabēts. Šāda slimība prasa rūpīgu ārstēšanos un regulāru zāļu lietošanu. Zāles kompensē valsts, tomēr par recepti un ārsta vizīti jāmaksā pašai: “Nezinu, kā būtu, ja viss jāsedz pašai. Man bija acu operācija, kuru pilnībā apmaksāju no savas kabatas. Ārsti atklāja glaukomu. Gulēju Rīgas slimnīcā, par operāciju samaksāju 231 eiro. Tagad man ik pa trim mēnešiem jāiet pie acu ārsta atrādīties, par vizīti jānoliek 5 eiro, bet mēnesī zālēm tērēju 25 eiro. Cenšos, cik iespējams, izvairīties gan no saslimšanām, gan pārmērīgas zāļu lietošanas,” stāsta kundze.

Viņai sen vairs nav sava dārza, toties dēlam esot paliela saimniecība, kurā audzējot dažādus dārzeņus, vedekla katru gadu taisot dažādus konservus ziemai. “Kad dēls brauc pie manis ciemos, vedekla vienmēr saliek kaut ko no saviem pagraba krājumiem – ziemā tie ir ievārījumi un kompoti, bet vasarā viss, kas aug dārzā. Tā pārtikai izdodas nedaudz ietaupīt, bet lopu gan dēlam nav, tāpēc pēc gaļas, zivju konserviem, piena un maizes jāiet uz tuvējo veikalu, tur katru reizi iztērēju 12 eiro. Cik parēķināju, tad mēnesī pārtikā tērēju 140 eiro,” pastāsta Baiba.
Baiba atzīst, ka sen nav apmeklējusi nevienu publisku pasākumu. Pēdējo reizi bijusi cilvēkos, kad mazmeita beigusi augstskolu, tomēr nav arī tā, ka kundze itin nemaz netiek laukā no četrām sienām. “Dēls mani izvadā pa mazbērnu un mazmazbērnu jubilejām, braucam arī pie tālākiem radiem Latgales pusē. Joprojām cenšos apkopt tuvinieku kapu kopiņas Litenes kapos, kur guļ mans vīrs,” atmiņās dalās sirmā kundze.

Baiba ir ārkārtīgi pateicīga Dievam, ka viņas cienījamā vecumā viņai saglabājies gaišs prāts un viņa spēj sekot līdzi informācijai medijos, kā arī labi atceras visus faktus: “Citi manā vecumā sāk izbalēt un vairs nespēj atšķirt lietas. Kāds nemitīgi zaudē mantas un aizdomu pilns vaino radiniekus. Ar mani vēl viss ir kārtībā. Cenšos pieskatīt savas mantas, it īpaši dzīvokļa atslēgas. Zinu, kurp dodos, un apzinos, ko daru. Tā kā ar mani viss vēl labi.”
Baibas kundze atzīst, ka reizēs, kad iet uz veikalu, nopērk arī pa kādam žurnālam vai avīzei. Viņas dzīvokļa kāpņu telpā esot vairāki pensionāri, lai preses izdevumos neaizietu pārāk lielas summas, viņi ar žurnāliem un avīzēm draudzīgi mainās.

Katram pensionāram, pat ja viņš dzīvo tikpat lielā dzīvoklī kā Baiba, būs atšķirīgi apstākļi, atkarīgi no dzīvesveida, veselības stāvokļa. Tomēr no Baibas stāstītā var gūt nelielu priekšstatu par pensionāra dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi