Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pensionārs dzīvoklī

Monika Sproģe
09:29
09.10.2015
6
Macins 1

Lai tiktu pie Baibas, jākāpj uz trešo stāvu. Durvis atver īsa auguma kundze gados. Viņas vienistabas dzīvoklis remontēts sen, to var redzēt pēc vecmodīgajām tapetēm, kas saules gaismā krietni pabalējušas.

Pensionāre ir tīrīga, cik spēka, māju cenšas uzkopt pati. Gulta pārklāta ar tautisko segu, bet pie sienas pielikts jaunas sievietes portrets. Skaista meitene, izrādās, tā ir Baiba jaunības gados. Vecmodīgā sekcijā saliktas mazbērnu bildes, daži trauki un pāris grāmatu. Galds apklāts ar galdautu, un vienā tā galā uz avīzes izklāti nenogatavojušies tomāti. Klusumu šķeļ sienas pulksteņa tikšķēšana un Baibas kāju šļūkāšana.

Baibai nesen palika 85 gadi. Viņas trīs bērni sarīkoja dzimšanas dienas pasākumu ģimenes lokā, jo par savu pensiju viņa jubilejas svinības nevarētu atļauties. Baiba uzskata, ka viņai vēl paveicies, jo pēc visiem aprēķiniem un indeksācijas esot tikusi pie labas pensijas. Baiba mēnesī saņem 283 eiro. Tiesa gan, dzīvot vienai un vienai maksāt visus maksājumus ir pagrūti: “Vinnētāji jebkurā gadījumā ir tie pensionāri, kas vienistabas dzīvoklī dzīvo divatā. Es gāju uz pašvaldību lūgt atbalstu, un man piešķīra kompensāciju vienas pensijas apmērā, to es noglabāju savam mūžības ceļam. Katru mēnesi atlieku kādu summu, jo par divām manām pensijām mūsdienās pieklājīgas atvadas cilvēkam nevar sarīkot. Manā vecumā vairs neko nevar zināt, tās lietas var notikt negaidot.”

Baiba tur kārtībā savu saimniecību, jo daudzie rēķini reģistrēti un iešūti sarkanā mapē: “Augustā, savelkot visus maksājumus, par vienistabas dzīvokli samaksāju 29,78 eiro. Vēl atsevišķi klāt jāpierēķina elektrība 10,31 eiro, tālrunis 5,22, vienīgais logs uz ārpasauli (kabeļtelevīzija) – 5 eiro un 15,13 “Swedbankai” par kredītu, kas ņemts visiem kopīgi par mājas remontu. Gāzi es maksāju vienā piegājienā uzreiz par visu gadu, tur man aiziet 25,12 eiro, bet nekustamā īpašuma nodoklis manam vienistabas dzīvoklim sanāk 21 eiro uz gadu.” Baibai pienākas atvieglojumi sabiedriskajam transportam, taču tos viņa tikpat kā neizmanto: “Ar katru gadu man kļūst arvien grūtāk pārvietoties, tāpēc kustos maz. Tik, cik dēls mani izvadā pa ārstiem. Kad saņemos, aizeju līdz tuvējam veikalam, bet piemājas mazajā bodē vairs neiepērkos, jo tur pārdod sastāvējušos pārtiku.”

Kundzes veselība nav vairs kā jaunai meitenei, viņai konstatēts cukura diabēts. Šāda slimība prasa rūpīgu ārstēšanos un regulāru zāļu lietošanu. Zāles kompensē valsts, tomēr par recepti un ārsta vizīti jāmaksā pašai: “Nezinu, kā būtu, ja viss jāsedz pašai. Man bija acu operācija, kuru pilnībā apmaksāju no savas kabatas. Ārsti atklāja glaukomu. Gulēju Rīgas slimnīcā, par operāciju samaksāju 231 eiro. Tagad man ik pa trim mēnešiem jāiet pie acu ārsta atrādīties, par vizīti jānoliek 5 eiro, bet mēnesī zālēm tērēju 25 eiro. Cenšos, cik iespējams, izvairīties gan no saslimšanām, gan pārmērīgas zāļu lietošanas,” stāsta kundze.

Viņai sen vairs nav sava dārza, toties dēlam esot paliela saimniecība, kurā audzējot dažādus dārzeņus, vedekla katru gadu taisot dažādus konservus ziemai. “Kad dēls brauc pie manis ciemos, vedekla vienmēr saliek kaut ko no saviem pagraba krājumiem – ziemā tie ir ievārījumi un kompoti, bet vasarā viss, kas aug dārzā. Tā pārtikai izdodas nedaudz ietaupīt, bet lopu gan dēlam nav, tāpēc pēc gaļas, zivju konserviem, piena un maizes jāiet uz tuvējo veikalu, tur katru reizi iztērēju 12 eiro. Cik parēķināju, tad mēnesī pārtikā tērēju 140 eiro,” pastāsta Baiba.
Baiba atzīst, ka sen nav apmeklējusi nevienu publisku pasākumu. Pēdējo reizi bijusi cilvēkos, kad mazmeita beigusi augstskolu, tomēr nav arī tā, ka kundze itin nemaz netiek laukā no četrām sienām. “Dēls mani izvadā pa mazbērnu un mazmazbērnu jubilejām, braucam arī pie tālākiem radiem Latgales pusē. Joprojām cenšos apkopt tuvinieku kapu kopiņas Litenes kapos, kur guļ mans vīrs,” atmiņās dalās sirmā kundze.

Baiba ir ārkārtīgi pateicīga Dievam, ka viņas cienījamā vecumā viņai saglabājies gaišs prāts un viņa spēj sekot līdzi informācijai medijos, kā arī labi atceras visus faktus: “Citi manā vecumā sāk izbalēt un vairs nespēj atšķirt lietas. Kāds nemitīgi zaudē mantas un aizdomu pilns vaino radiniekus. Ar mani vēl viss ir kārtībā. Cenšos pieskatīt savas mantas, it īpaši dzīvokļa atslēgas. Zinu, kurp dodos, un apzinos, ko daru. Tā kā ar mani viss vēl labi.”
Baibas kundze atzīst, ka reizēs, kad iet uz veikalu, nopērk arī pa kādam žurnālam vai avīzei. Viņas dzīvokļa kāpņu telpā esot vairāki pensionāri, lai preses izdevumos neaizietu pārāk lielas summas, viņi ar žurnāliem un avīzēm draudzīgi mainās.

Katram pensionāram, pat ja viņš dzīvo tikpat lielā dzīvoklī kā Baiba, būs atšķirīgi apstākļi, atkarīgi no dzīvesveida, veselības stāvokļa. Tomēr no Baibas stāstītā var gūt nelielu priekšstatu par pensionāra dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
315

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi