Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pensionārs dzīvoklī

Monika Sproģe
09:29
09.10.2015
19
Macins 1

Lai tiktu pie Baibas, jākāpj uz trešo stāvu. Durvis atver īsa auguma kundze gados. Viņas vienistabas dzīvoklis remontēts sen, to var redzēt pēc vecmodīgajām tapetēm, kas saules gaismā krietni pabalējušas.

Pensionāre ir tīrīga, cik spēka, māju cenšas uzkopt pati. Gulta pārklāta ar tautisko segu, bet pie sienas pielikts jaunas sievietes portrets. Skaista meitene, izrādās, tā ir Baiba jaunības gados. Vecmodīgā sekcijā saliktas mazbērnu bildes, daži trauki un pāris grāmatu. Galds apklāts ar galdautu, un vienā tā galā uz avīzes izklāti nenogatavojušies tomāti. Klusumu šķeļ sienas pulksteņa tikšķēšana un Baibas kāju šļūkāšana.

Baibai nesen palika 85 gadi. Viņas trīs bērni sarīkoja dzimšanas dienas pasākumu ģimenes lokā, jo par savu pensiju viņa jubilejas svinības nevarētu atļauties. Baiba uzskata, ka viņai vēl paveicies, jo pēc visiem aprēķiniem un indeksācijas esot tikusi pie labas pensijas. Baiba mēnesī saņem 283 eiro. Tiesa gan, dzīvot vienai un vienai maksāt visus maksājumus ir pagrūti: “Vinnētāji jebkurā gadījumā ir tie pensionāri, kas vienistabas dzīvoklī dzīvo divatā. Es gāju uz pašvaldību lūgt atbalstu, un man piešķīra kompensāciju vienas pensijas apmērā, to es noglabāju savam mūžības ceļam. Katru mēnesi atlieku kādu summu, jo par divām manām pensijām mūsdienās pieklājīgas atvadas cilvēkam nevar sarīkot. Manā vecumā vairs neko nevar zināt, tās lietas var notikt negaidot.”

Baiba tur kārtībā savu saimniecību, jo daudzie rēķini reģistrēti un iešūti sarkanā mapē: “Augustā, savelkot visus maksājumus, par vienistabas dzīvokli samaksāju 29,78 eiro. Vēl atsevišķi klāt jāpierēķina elektrība 10,31 eiro, tālrunis 5,22, vienīgais logs uz ārpasauli (kabeļtelevīzija) – 5 eiro un 15,13 “Swedbankai” par kredītu, kas ņemts visiem kopīgi par mājas remontu. Gāzi es maksāju vienā piegājienā uzreiz par visu gadu, tur man aiziet 25,12 eiro, bet nekustamā īpašuma nodoklis manam vienistabas dzīvoklim sanāk 21 eiro uz gadu.” Baibai pienākas atvieglojumi sabiedriskajam transportam, taču tos viņa tikpat kā neizmanto: “Ar katru gadu man kļūst arvien grūtāk pārvietoties, tāpēc kustos maz. Tik, cik dēls mani izvadā pa ārstiem. Kad saņemos, aizeju līdz tuvējam veikalam, bet piemājas mazajā bodē vairs neiepērkos, jo tur pārdod sastāvējušos pārtiku.”

Kundzes veselība nav vairs kā jaunai meitenei, viņai konstatēts cukura diabēts. Šāda slimība prasa rūpīgu ārstēšanos un regulāru zāļu lietošanu. Zāles kompensē valsts, tomēr par recepti un ārsta vizīti jāmaksā pašai: “Nezinu, kā būtu, ja viss jāsedz pašai. Man bija acu operācija, kuru pilnībā apmaksāju no savas kabatas. Ārsti atklāja glaukomu. Gulēju Rīgas slimnīcā, par operāciju samaksāju 231 eiro. Tagad man ik pa trim mēnešiem jāiet pie acu ārsta atrādīties, par vizīti jānoliek 5 eiro, bet mēnesī zālēm tērēju 25 eiro. Cenšos, cik iespējams, izvairīties gan no saslimšanām, gan pārmērīgas zāļu lietošanas,” stāsta kundze.

Viņai sen vairs nav sava dārza, toties dēlam esot paliela saimniecība, kurā audzējot dažādus dārzeņus, vedekla katru gadu taisot dažādus konservus ziemai. “Kad dēls brauc pie manis ciemos, vedekla vienmēr saliek kaut ko no saviem pagraba krājumiem – ziemā tie ir ievārījumi un kompoti, bet vasarā viss, kas aug dārzā. Tā pārtikai izdodas nedaudz ietaupīt, bet lopu gan dēlam nav, tāpēc pēc gaļas, zivju konserviem, piena un maizes jāiet uz tuvējo veikalu, tur katru reizi iztērēju 12 eiro. Cik parēķināju, tad mēnesī pārtikā tērēju 140 eiro,” pastāsta Baiba.
Baiba atzīst, ka sen nav apmeklējusi nevienu publisku pasākumu. Pēdējo reizi bijusi cilvēkos, kad mazmeita beigusi augstskolu, tomēr nav arī tā, ka kundze itin nemaz netiek laukā no četrām sienām. “Dēls mani izvadā pa mazbērnu un mazmazbērnu jubilejām, braucam arī pie tālākiem radiem Latgales pusē. Joprojām cenšos apkopt tuvinieku kapu kopiņas Litenes kapos, kur guļ mans vīrs,” atmiņās dalās sirmā kundze.

Baiba ir ārkārtīgi pateicīga Dievam, ka viņas cienījamā vecumā viņai saglabājies gaišs prāts un viņa spēj sekot līdzi informācijai medijos, kā arī labi atceras visus faktus: “Citi manā vecumā sāk izbalēt un vairs nespēj atšķirt lietas. Kāds nemitīgi zaudē mantas un aizdomu pilns vaino radiniekus. Ar mani vēl viss ir kārtībā. Cenšos pieskatīt savas mantas, it īpaši dzīvokļa atslēgas. Zinu, kurp dodos, un apzinos, ko daru. Tā kā ar mani viss vēl labi.”
Baibas kundze atzīst, ka reizēs, kad iet uz veikalu, nopērk arī pa kādam žurnālam vai avīzei. Viņas dzīvokļa kāpņu telpā esot vairāki pensionāri, lai preses izdevumos neaizietu pārāk lielas summas, viņi ar žurnāliem un avīzēm draudzīgi mainās.

Katram pensionāram, pat ja viņš dzīvo tikpat lielā dzīvoklī kā Baiba, būs atšķirīgi apstākļi, atkarīgi no dzīvesveida, veselības stāvokļa. Tomēr no Baibas stāstītā var gūt nelielu priekšstatu par pensionāra dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi