Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pārmaiņas uz labu – no sociālā pedagoga līdz vadošam amatam IT nozarē

Druva
08:01
20.01.2023
33
098a3877 Web 2

Apgūt norvēģu valodu trīs mēnešos un izveidot karjeru informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē Jānim Špunderam likās kaut kas neiespējams, līdz viņš nokļuva “Tietoevry” Norvēģu valodas akadēmijā un īstajā darba vidē, kur viss piedzīvojums tikai sākās.

“Ja nedaudz interesē IT un ir spēja iemācīties valodu, tad Norvēģu valodas akadēmija ir izdevība ienākt lielā IT kompānijā,” uz personīgo pieredzi atsaucas Jānis Špunders. Viņš jau gandrīz 12 gadus identificē sevi ar vadošu Ziemeļeiropas IT kompāniju “Tie­to­evry”, lai gan karjeras pirmsākumos pārstāvēja bērnu tiesību aizsardzības jomu.

Jānis pēc izglītības ir sociālais pedagogs un pirms tam strādāja bērnunamā, probācijas dienestā, bērnu tiesību aizsardzības iestādē. “Viens no stimuliem bija mana pēdējā darbavieta valsts pārvaldē, kur bija ierobežota karjeras izaugsme. Tātad izaugsmes iespējas ir viens. Ātrums izaugsmes iespējām ir pilnīgi cits nekā valsts sektorā un, bez šaubām, atalgojums,” viņš skaidro iemeslu krasajām pārmaiņām.

Bez iepriekšējas pieredzes

Pēc Jāņa teiktā, lielākais pienesums ir “Tietoevry” pieeja, kas neprasa cilvēkiem IT zināšanas. Viņaprāt, nozarē citi darba devēji nenodrošina tādu pievienoto vērtību: “Nekur citur trīs ar pusi mēnešos bez maksas neapgūsi norvēģu valodu tādā līmenī. Tā ir prasme, kas noderēs, lai ko tu darītu. Un ir garantēts darbs.” Arī viņa profesionālās gaitas līdz tam bija absolūti nesaistītas ar IT, taču Jānis izlēma pievienoties Nor­vēģu valodas akadēmijai, lai izmantotu savu potenciālu perspektīvā nozarē.

“Intensīvi trīs mēnešos esi iekšā vidē, kur sākas komunikācija ar Skandināvijas klientiem un viss pārējais,” saka Jānis. Viņš, tāpat kā pārējie, sāka darboties “Tie­toevry” klientu atbalsta pirmajā līmenī, kur ir paši vienkāršākie uzdevumi. Toreiz bija jaunākais speciālists un nepieciešamās IT prasmes apguva specifiskās apmācībās pēc norvēģu valodas apguves. “Tiek norīkots mentors, kurš stāsta un rāda. Tu raksti līdzi, mācies un mēģini. Tu skaties, mentors dara. Tu dari, mentors skatās. Tad mentors uztic tev vienam pašam sākt darboties ar vienkāršākajām lietām. Tātad ir apmācību plāns, mentors un atgriezeniskā saite gan no vadītāja, gan mentora, gan jaunākā speciālista par to, kā mums iet,” skaidro Jānis.

Viņa pienākumos tajā laikā ietilpa praktisks atbalsts, ziņojot par dažādām problēmām kā klientiem, tā kompānijas kolēģiem. “Tev atnāk e-pasts vai paziņojums, tu to izlasi un saproti, kas tas ir, un sūti tālāk attiecīgi konkrētai komandai, kam ar to ir jā­strādā. Un otrs uzdevums bija krīzes situācijas pie augstas prioritātes incidentiem,” Jānis atminas pirmos darbus, kas bija samērā vienkārši, taču daļa arī atbildīgi. Nelielai neprecizitātei varēja būt nopietnas sekas, tāpēc ļoti svarīgi bija nekļūdīties.

Izaugsmes iespējas ikvienam

Patstāvīgi pildot uzticētos pienākumus, viņš vēlāk turpināja izaugsmi “Tietoevry” kā jaunāko speciālistu komandas vadītājs. “Laika gaitā, ja ir vēlme, ambīcijas un mazliet disciplīna, var aizsoļot jebkur,” atzīst Jānis. Tas viņam arī teicami izdevās, jo pēc laika Jānis kļuva par vadītāju dažādām komandām, sākot ar telefona jeb pirmās līnijas un citām atbalsta komandām. Paralēli notika arī jaunu klientu pārņemšana no Skandināvijas kolēģiem un klientu atbalsta ieviešana un nodrošināšana no Rīgas komandām. Šobrīd viņš ir “Tietoevry” Skan­di­nāvu IT pakalpojumu centra vadītājs. Jānis Rīgā vada cilvēkus, kuri atbild par šī centra komandām. Viņa atbildībā ir viss, kas saistīts ar Skandināvijas klientiem – gan cilvēkiem, gan pakalpojumiem, gan ietekmes pušu pārvaldību.

Kopsolī ar Jāņa izaugsmi zīmīga attīstība notikusi arī “Tietoevry” IT pakalpojumu centrā, kur darbinieku skaits desmit gados ir divkāršojies no 60 līdz 120 cilvēku komandai, paralēli attīstot sniedzamo pakalpojumu klāstu. Šajā laikā no vienkārša pakalpojuma atbalsta sniegšanas šī centra loma ir pieaugusi, nodrošinot IT atbalstu klientiem finanšu un valsts sektorā, mazumtirdzniecības, loģistikas un citās jomās norvēģu, dāņu, zviedru un arī nedaudz angļu valodā.

Iedrošina jaunos darbiniekus

Jānis neslēpj, ka “Tietoevry” komandu ir papildinājis ievērojams skaits darbinieku, kuri nākuši tieši no Norvēģu valodas akadēmijas. Tāpēc tagad viņam ir svarīgi iedrošināt jaunos speciālistus un pilnveidot viņu zināšanas. Dienas laimīgākais brīdis Jānim ir redzēt citu panākumus, veiksmes un izdošanās: “Tas vadītājam ir vajadzīgs. Man ļoti patīk, ka darbinieki apzinās un saprot, ka viņiem ir teikšana, ka viņi var pastāvēt par sevi, ka viņi aug. Katrā komandā, kuru esmu vadījis, man ir bijuši divi vai trīs cilvēki, kuriem esmu teicis – redzu potenciālu vienai, otrai, trešai lietai. Vai tu pats to redzi? Viņi saka – jā, man liekas, ka ir, bet bail. Tad mēs pamazām attīstām prasmes.”

“Tietoevry” neatņemams pienesums ir gatavība ieguldīt ne vien cilvēku apmācībās, bet arī iekļaujošas un atbalstošas vides veidošanā. Tas nozīmē sistēmas un iekārtas. Arī labbūtību, kas ietver algu, labumus, uzticības un atbildības kultūru. Jānis arī atspēko plaši izplatīto pieņēmumu, ka IT joma ir piemērota tikai vīriešiem, – tas neatbilst viņa pieredzei. “Mūsu dzimumu sadalījums ir 50 pret 50. Pirms kāda laika mums bija darbinieki jaunāki par 18 gadiem, kuri sāka strādāt ar vecāku atļauju. Tagad darbinieki ir robežās no 20 līdz 55 un vairāk gadiem, bet pārsvarā vidējais vecums ir 30 gadi,” viņš ieskicē.

Jānim karjera IT nozarē sniedz gandarījumu un pārmaiņas uz labu. Viņš visiem, kuri šaubās par savām spējām, atgādina: “Mans aicinājums ir izsvērt, ko tu iegūsti un ko tu zaudē. Un tu iegūsti vairāk nekā zaudē, nebaidies un dari.”

Par galveno ieguvumu, ko sniedz darbs starptautiskā uzņēmumā, Jānis nešaubīgi uzsver plašuma izjūtu. “Tas ir līdzīgi kā aiziet un nostāties kalna pakājē. Tu saproti savu izmēru un nozīmi. Tu esi mazs puteklītis, varbūt maziņš zobratiņš, varbūt smērviela tajā zobratu sistēmā, bet tu tur esi. Tu esi daļa no tā. Un tā ir ļoti laba pieredze – būt starptautiskā kompānijā un strādāt ar Skan­dināviju,” viņš rezumē.

Aplūko darba iespējas vadošā IT uzņēmumā: https://gamechangers.lv/

Par “Tietoevry”

“Tietoevry” ir vadošais digitālo pakalpojumu un programmatūras produktu uzņēmums Ziemeļ­val­stīs ar spēcīgu vietējo klātbūtni tirgos un globālām iespējām. “Tieto­evry” nodrošina digitālās priekšrocības un pilna cikla pakalpojumus uzņēmumiem un sabiedrībai. Uz­ņē­muma galvenais birojs ir So­mijā. “Tietoevry” darbinieku skaits visā pasaulē ir gandrīz 24 000. Uzņēmums apkalpo tūkstošiem kompāniju un sabiedriskā sektora klientu vairāk nekā 90 valstīs. Sabiedrības apgrozījums gadā ir aptuveni trīs miljardi eiro, un tā akcijas tiek kotētas “NASDAQ” Helsinkos un Stokholmā, kā arī “Oslo Børs”.

“Tietoevry” Latvijas filiāle (SIA “Tieto Latvia”), apvienojot vairāk nekā 1100 talantīgus speciālistus un inovatīvas tehnoloģijas, ir viena no lielākajām informācijas tehnoloģiju sabiedrībām Latvijā un IKT eksporta līderis valstī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi