Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Paradīze ir tepat

Monika Sproģe
15:49
28.06.2017
260
Gvido Apsenieks 3

“Jo dabīgāks uzturs, jo dabīgāka domāšana. Ģenētiski modificētais uzturs rada virkni problēmu, tāpat kā cilvēku psihe pāriem, kuri plāno mazuļus,” saka reiki skolotājs un pirtnieks Gvido Apšenieks, kurš atzīst, ka pieprot arī dziedniecību un buramvārdus. Viņš esot pirmais, kurš Latvijā 1994.gadā sāka mācības tradicionālajā reiki un tagad esot meistara kārtā. Pasaulē daudz redzējis, vairākās vietās dzīvojis, tomēr, pirmo reizi ieraugot Pār­gaujas novada Stalbes pagasta “Āsterus”, esot bijis pilnīgi skaidrs, ka šī ir svētnīca. Īstā vieta, kurp pārcelties uz dzīvi, ieguldīt savu darbu un laimīgi gaidīt vecumdienas.

Mūsu saruna notiek pirtiņas priekštelpā, ko, pēc viņa sacītā, esot cēluši prasmīgi cilvēki bez alkohola dzīslās un lamuvārdiem uz mēles. “Cilvēkam tīrību vajag ne tikai miesai, bet arī garam,” pārliecināts G. Apšenieks, “jau mūsu senči zināja, ka pirts ir tā vieta, kur attīrīties. Mans uzdevums ir palīdzēt atbrīvoties no sārņiem – gan fiziskiem, gan mentāliem un garīgiem. Ir tikai viens noteikums, šajā pirtī nedrīkst lietot alkoholu. Alkohols ir agresors, vai otrādi – stresam, dusmām, aiz­vainojumam prasās grādīgos dzērienus, kad iekšējā negatīvā enerģija vēlas izreaģēt, izlauzties brīvībā. Pirtī notiek daudz enerģētisko procesu, un katrs cilvēks ir pilnībā atšķirīgs. Vienam ir vairāk piesārņojumu (negatīvās enerģijas sabiezējumu astrālī), citam mazāk- es to redzu un jūtu, tāpēc pirts reize var aizņemt no divām līdz pat astoņām stundām. Ie­priekš neko nevar paredzēt, taču, kad pirtošanās beigusies, man nepieciešamas pāris dienas, lai atkoptos. Nestrādāju pēc pieraksta,” stāsta reiki skolotājs.

Atgriežoties pie pārtikas un bērnu radīšanas, reiki skolotājs saka, ka lielu postažu dara kontrolējošs prāts, bet radīšanas procesā bērns ir tas, kurš izvēlas vecākus un apstākļus, kādos piedzimt. “Mums māca domāt par pensijas fondu. Kas par muļķībām! Tas ir apzināti izdomāts mehānisms. Kādreiz pensiju fonds bija ļoti vienkāršs. Ģimenē bija pieci seši bērni, kad vecāki novecoja, bērni palīdzēja, un viss “pensiju fonds” bija dzīvelīgs. Vecāki mīlēja savus bērnus, bērni cienīja savus vecākus un sasniedza vairāk, nekā sasniedza viņu vecāki. Tagad “pensiju fonds” ir izbraucis, pametis valsti un mēs cīnāmies ar sekām, “ uzskata G. Apšenieks, piebilstot, ka mūsdienās cilvēki grib tikai saņemt, nevis dot. “Cilvēki izceļo, domādami, ka tur ir tie lielie naudas maki, taču arī izdevumu ir vairāk, un lietderības koeficients ir viens pret vienu kā šeit tā tur. Saikne ar vietu pazūd, saikne ar tautu pazūd, un pazūd arī saikne ar rasi. Beigās latvietis tur ir tas pats, kas arābs šeit – svešinieks. Šie jautājumi ir mākslīgi radīti un darbojas tikai, kristieši teiktu, – sātana interesēs,” domā reiki skolotājs.

“Visvienkāršāk ir patiesi lasīt Svētos rakstus, nevis klausīties, ko par tiem stāsta citi. Ja fizikā māca, ka pluss pievelk mīnusu, tad Visumā ir otrādi – vienāds pievelk vienādu. Es bieži cilvēkiem uzdodu jautājumu, vai viņi grib tikt Paradīzē? Bet Paradīzē var tikt pie viena nosacījuma, ja to dabū gatavu zemes virsū. Ar to es domāju – savā ģimenē, savā mājā, dzīvoklī, savā sētā. Uz to cilvēkam ir jāiet, tas pats klāt nenāk,” tā G. Apšenieks.

Taujāts par cilvēces nākotni, pirtnieks saka, ka gaidāma dabīgā atlase, tomēr norāda, ka uz planētas pārapdzīvotības nav: “Uz Zemes var būt piecas reizes vairāk iedzīvotāju. Visi būs paēduši, visiem visa kā pietiks. Tas, ka brēc par resursu trūkumu, tā ir tikai tukša salmu kulšana, jo braukt var ne tikai ar benzīnu vai dīzeli, braukt var ar ūdeni, māju var apsildīt ar malku, elektrību var iegūt alternatīvā veidā, un, ja jums pieder kāds zemes gabaliņš, būsiet arī paēdis.”

Saku, ka ne jau visiem ir zeme un daudzi dzīvo pilsētās, taču G.Apšenieks turpina, skaidrojot, ka pārapdzīvotība nav iespējama, jo Zeme pati attīrīsies: “Jau tagad pastāv kartes, kuras atspoguļo, kas Latviju sagaida 2060. gadā. Proti – Liepājas, Ventspils un Jel­gavas vairs nebūs. Tas viss paliks zem ūdens. Otrs aspekts, cilvēks piedzimst konkrētā vietā, tā vieta atrodas noteiktā augstumā virs jūras līmeņa. Ja cilvēkam ir tendence dzīvot un strādāt zemāk, nekā viņš ir dzimis, enerģētiski viņš iet degradācijā. Ja cilvēks paliek turpat vai augstāk, viņš iet attīstības ceļu. Rīga jau tagad praktiski atrodas vienādā augstumā ar jūras līmeni, bet te, Cēsu apvidus, Straupes puse, Gaiziņš, mēs būsim pasargāti. Cilvēki ar savu neiecietību, nežēlību un agresiju šos iznīcības procesus tikai veicina, bet izmaiņas būs tā vai tā.

Latvijai ir praktiski tikai viens ceļš ejams, un tā ir bioloģiski, ekoloģiski tīra vide, ar to var pārspēt jebko un jebkuru valsti. Lai tik bioloģiski tīru pārtiku dabūtu Vācijā, viņiem ir jānomaina viens metrs zemes virskārtas. Holandē un Dānijā tas pats. Mūsu valstī ķīmijas visvairāk ir Zemgalē.”

Pieturoties pie apgalvojuma, ka enerģētikai ģimenē ir būtiska nozīme, lai mēs, cilvēki, radītu Paradīzi zemes virsū, G.Apše­nieks atgriežas pie ģimenes un skaidro, ka jāpievērš uzmanība pirmsākumam, nevis jācīnās ar sekām. “Pirmos septiņus gadus bērns ir mātes enerģētikā, otrie septiņi tēva neatkarīgi, vai vecāki dzīvo kopā vai ne, tālākajos septiņos bērns iepazīst, kas ir ģimene, un veidojas ģimenes enerģētika, pēc tam viņš ir sasniedzis pilngadību un var sākt dzīvot savu dzīvi. Visbūtiskākie ir tieši pirmie septiņi gadi. Tajos mammai jābūt blakus, bet kā ir mūsdienu sabiedrībā? Tikko bērns sasniedzis gadiņu, pusotru, mamma dodas darbā.

Zinot enerģētikas uzbūvi un mij­iedarbību, sieviete pilnīgi bez raizēm var dzīvot mājās. Bieži vīrieši domā, ka tas, ko viņi dzīvē sasniedz, ir viņu nopelns, taču patiesībā tas ir sievietes nopelns. Ja, ejot darbā, sieviete šo enerģētiku atdod uzņēmumam, tad vīram ienākumi sarūk,” uzsver G.Ap­šenieks, sarunu nobeidzot ar mierinājumu, ka Visumā ir savi likumi un, tiem sekojot, mēs varam dzīvot mierā, saticībā un pārpilnībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
141

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
637
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
249

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi