Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Paradīze ir tepat

Monika Sproģe
15:49
28.06.2017
100
Gvido Apsenieks 3

“Jo dabīgāks uzturs, jo dabīgāka domāšana. Ģenētiski modificētais uzturs rada virkni problēmu, tāpat kā cilvēku psihe pāriem, kuri plāno mazuļus,” saka reiki skolotājs un pirtnieks Gvido Apšenieks, kurš atzīst, ka pieprot arī dziedniecību un buramvārdus. Viņš esot pirmais, kurš Latvijā 1994.gadā sāka mācības tradicionālajā reiki un tagad esot meistara kārtā. Pasaulē daudz redzējis, vairākās vietās dzīvojis, tomēr, pirmo reizi ieraugot Pār­gaujas novada Stalbes pagasta “Āsterus”, esot bijis pilnīgi skaidrs, ka šī ir svētnīca. Īstā vieta, kurp pārcelties uz dzīvi, ieguldīt savu darbu un laimīgi gaidīt vecumdienas.

Mūsu saruna notiek pirtiņas priekštelpā, ko, pēc viņa sacītā, esot cēluši prasmīgi cilvēki bez alkohola dzīslās un lamuvārdiem uz mēles. “Cilvēkam tīrību vajag ne tikai miesai, bet arī garam,” pārliecināts G. Apšenieks, “jau mūsu senči zināja, ka pirts ir tā vieta, kur attīrīties. Mans uzdevums ir palīdzēt atbrīvoties no sārņiem – gan fiziskiem, gan mentāliem un garīgiem. Ir tikai viens noteikums, šajā pirtī nedrīkst lietot alkoholu. Alkohols ir agresors, vai otrādi – stresam, dusmām, aiz­vainojumam prasās grādīgos dzērienus, kad iekšējā negatīvā enerģija vēlas izreaģēt, izlauzties brīvībā. Pirtī notiek daudz enerģētisko procesu, un katrs cilvēks ir pilnībā atšķirīgs. Vienam ir vairāk piesārņojumu (negatīvās enerģijas sabiezējumu astrālī), citam mazāk- es to redzu un jūtu, tāpēc pirts reize var aizņemt no divām līdz pat astoņām stundām. Ie­priekš neko nevar paredzēt, taču, kad pirtošanās beigusies, man nepieciešamas pāris dienas, lai atkoptos. Nestrādāju pēc pieraksta,” stāsta reiki skolotājs.

Atgriežoties pie pārtikas un bērnu radīšanas, reiki skolotājs saka, ka lielu postažu dara kontrolējošs prāts, bet radīšanas procesā bērns ir tas, kurš izvēlas vecākus un apstākļus, kādos piedzimt. “Mums māca domāt par pensijas fondu. Kas par muļķībām! Tas ir apzināti izdomāts mehānisms. Kādreiz pensiju fonds bija ļoti vienkāršs. Ģimenē bija pieci seši bērni, kad vecāki novecoja, bērni palīdzēja, un viss “pensiju fonds” bija dzīvelīgs. Vecāki mīlēja savus bērnus, bērni cienīja savus vecākus un sasniedza vairāk, nekā sasniedza viņu vecāki. Tagad “pensiju fonds” ir izbraucis, pametis valsti un mēs cīnāmies ar sekām, “ uzskata G. Apšenieks, piebilstot, ka mūsdienās cilvēki grib tikai saņemt, nevis dot. “Cilvēki izceļo, domādami, ka tur ir tie lielie naudas maki, taču arī izdevumu ir vairāk, un lietderības koeficients ir viens pret vienu kā šeit tā tur. Saikne ar vietu pazūd, saikne ar tautu pazūd, un pazūd arī saikne ar rasi. Beigās latvietis tur ir tas pats, kas arābs šeit – svešinieks. Šie jautājumi ir mākslīgi radīti un darbojas tikai, kristieši teiktu, – sātana interesēs,” domā reiki skolotājs.

“Visvienkāršāk ir patiesi lasīt Svētos rakstus, nevis klausīties, ko par tiem stāsta citi. Ja fizikā māca, ka pluss pievelk mīnusu, tad Visumā ir otrādi – vienāds pievelk vienādu. Es bieži cilvēkiem uzdodu jautājumu, vai viņi grib tikt Paradīzē? Bet Paradīzē var tikt pie viena nosacījuma, ja to dabū gatavu zemes virsū. Ar to es domāju – savā ģimenē, savā mājā, dzīvoklī, savā sētā. Uz to cilvēkam ir jāiet, tas pats klāt nenāk,” tā G. Apšenieks.

Taujāts par cilvēces nākotni, pirtnieks saka, ka gaidāma dabīgā atlase, tomēr norāda, ka uz planētas pārapdzīvotības nav: “Uz Zemes var būt piecas reizes vairāk iedzīvotāju. Visi būs paēduši, visiem visa kā pietiks. Tas, ka brēc par resursu trūkumu, tā ir tikai tukša salmu kulšana, jo braukt var ne tikai ar benzīnu vai dīzeli, braukt var ar ūdeni, māju var apsildīt ar malku, elektrību var iegūt alternatīvā veidā, un, ja jums pieder kāds zemes gabaliņš, būsiet arī paēdis.”

Saku, ka ne jau visiem ir zeme un daudzi dzīvo pilsētās, taču G.Apšenieks turpina, skaidrojot, ka pārapdzīvotība nav iespējama, jo Zeme pati attīrīsies: “Jau tagad pastāv kartes, kuras atspoguļo, kas Latviju sagaida 2060. gadā. Proti – Liepājas, Ventspils un Jel­gavas vairs nebūs. Tas viss paliks zem ūdens. Otrs aspekts, cilvēks piedzimst konkrētā vietā, tā vieta atrodas noteiktā augstumā virs jūras līmeņa. Ja cilvēkam ir tendence dzīvot un strādāt zemāk, nekā viņš ir dzimis, enerģētiski viņš iet degradācijā. Ja cilvēks paliek turpat vai augstāk, viņš iet attīstības ceļu. Rīga jau tagad praktiski atrodas vienādā augstumā ar jūras līmeni, bet te, Cēsu apvidus, Straupes puse, Gaiziņš, mēs būsim pasargāti. Cilvēki ar savu neiecietību, nežēlību un agresiju šos iznīcības procesus tikai veicina, bet izmaiņas būs tā vai tā.

Latvijai ir praktiski tikai viens ceļš ejams, un tā ir bioloģiski, ekoloģiski tīra vide, ar to var pārspēt jebko un jebkuru valsti. Lai tik bioloģiski tīru pārtiku dabūtu Vācijā, viņiem ir jānomaina viens metrs zemes virskārtas. Holandē un Dānijā tas pats. Mūsu valstī ķīmijas visvairāk ir Zemgalē.”

Pieturoties pie apgalvojuma, ka enerģētikai ģimenē ir būtiska nozīme, lai mēs, cilvēki, radītu Paradīzi zemes virsū, G.Apše­nieks atgriežas pie ģimenes un skaidro, ka jāpievērš uzmanība pirmsākumam, nevis jācīnās ar sekām. “Pirmos septiņus gadus bērns ir mātes enerģētikā, otrie septiņi tēva neatkarīgi, vai vecāki dzīvo kopā vai ne, tālākajos septiņos bērns iepazīst, kas ir ģimene, un veidojas ģimenes enerģētika, pēc tam viņš ir sasniedzis pilngadību un var sākt dzīvot savu dzīvi. Visbūtiskākie ir tieši pirmie septiņi gadi. Tajos mammai jābūt blakus, bet kā ir mūsdienu sabiedrībā? Tikko bērns sasniedzis gadiņu, pusotru, mamma dodas darbā.

Zinot enerģētikas uzbūvi un mij­iedarbību, sieviete pilnīgi bez raizēm var dzīvot mājās. Bieži vīrieši domā, ka tas, ko viņi dzīvē sasniedz, ir viņu nopelns, taču patiesībā tas ir sievietes nopelns. Ja, ejot darbā, sieviete šo enerģētiku atdod uzņēmumam, tad vīram ienākumi sarūk,” uzsver G.Ap­šenieks, sarunu nobeidzot ar mierinājumu, ka Visumā ir savi likumi un, tiem sekojot, mēs varam dzīvot mierā, saticībā un pārpilnībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
300

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
23

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi