Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Papagaiļi labi sadzīvo kā ar suņiem, tā cilvēkiem

Druva
12:52
28.04.2015
174
Papagai I 2

Mūsu dzīvi padara interesantāku dažādi dzīvnieki. Suņi, kaķi ir daudziem, bet eksotiskie dzīvnieki – papagaiļi – tikai retajam. Cēsniecei, dzīvnieku patversmes darbiniecei Mārai Skrindai tie ir pat deviņi.

Māras mājās papagaiļi ir jau vairāk nekā divdesmit gadu. „Man papagaiļi ir tuvi un mīļi tieši tādēļ, ka asociējas ar brīvību, kādu es dzīvē izjūtu pati. Putna graciozitātei, spārnu vēzienam un skaistumam ir simboliski filozofiska noskaņa. Pašu pirmo papagaili man uzdāvināja desmitajā dzimšanas dienā. Tas man bērnībā bija labākais draugs, kuram bija ļoti pieķērusies visa mana ģimene. Putns gulēja līdzās uz spilvena, ēda no mana šķīvja un mācēja runāt teikumos. Likās, ka tas saprot, ko viņam saka. Atnācu mājās, putns jautā: „Kur biji?” Tas bija ļoti aizkustinoši, tāpēc tad, kad tā mūžs bija izskanējis, kļuva ļoti skumji,” neslēpj Māra un saka, ka papagaiļi ir unikāli un sabiedriski putni – nedrīkst aizmirst, ka tiem ir nepieciešama uzmanība, jo īpaši tad, ja mājās ir tikai viens papagailis. Ja regulāri runāsies ar putnu un veltīsi tam laiku, tas sāks ieklausīties tavā balsī. Papagaiļi ātri apgūst saskarsmi un labprāt mācās ko jaunu. Ja ģimene caurām dienām nav mājās, tad labāk iegādāties vismaz divus putnus, jo vienam bez sabiedrības būs skumji un var pat sākties veselības un uzvedības problēmas, piemēram, spalvu izplēšana sev pašam.

Patlaban Mārai ir seši viļņotie papagaiļi un trīs korellas. Viļņotie papagaiļi ir sastopami ļoti daudzās krāsu variācijās. Šo papagaiļu dzimumu ap pusgada vecumu var viegli atšķirt pēc vaskādiņas – tēviņiem tā ir zilgana, mātītēm – brūngana. Korellas ieguvuši popularitāti nosvērtā rakstura dēļ. Ja šos putnus pareizi aprūpē, mājas apstākļos tie nodzīvo apmēram 25 un pat vairāk gadus. Pie papagaiļiem Māra tikusi dažādos ceļos. „Pirms vairākiem gadiem sāku darboties dzīvnieku aizsardzības jomā. Nāca cilvēki, kas gribēja, lai papagaiļiem atrodu mājas. Lielākā daļa manu putnu ir tādi, kuri kādam kļuvuši lieki. Savu pirmo korellu pieņēmu, jo internetā tam meklēja jaunas mājas – papagailis nelidoja, un bija kāju problēmas, kas neļāva kārtīgi nosēdēt uz laktas. Pieņēmu to, bijām ļoti sadraudzējušies, pat pastaigāties ārā gājām kopā ar suni un putnu uz pleca. Diemžēl papagaiļa vairs nav, to pārdzīvoju joprojām. Manas nākamās korellas pie manis nonāca no Rīgas -putni bija atrasti kastītē, kas izmesta miskastē. Pēc kāda laika pārim bija pēcnācēji -no oliņām izšķīlās divi papagailīši. Šāds ģimenes pieaugums mums bija liels notikums. Šie mazulīši tika īpaši pieradināti jau no pirmajām dienām. Viņi ir droši, tiem patīk cilvēki – labprāt uzlaižas uz galvas vai rokas, tiem patīk, ja viņus pabužina,” klāsta dzīvniekmīle un piebilst, ka dzīvoklī ir arī suns un tas ļoti labi sadzīvo ar putniem. Kā teic Māra, sākumā viņa paņēma kucēnu, dienu pa dienai tas tika radināts un mācīts, ka putnus aiztikt nevar. Mācības ir vainagojušās panākumiem, un tagad zem viena jumta visi var draudzīgi sadzīvot.

Ja papagailis dzīvo viens, tas būs ļoti sabiedrisks un orientēts uz cilvēku, centīsies komunicēt un prasīt lielu uzmanību. Savukārt, ja papagaiļi dzīvo pārī vai lielākā grupā, tad vairāk komunicējas savā starpā nekā ar cilvēku. Tāpēc arī Māras papagaiļi nav īpaši lieli runātāji, tie vairāk aizņemti viens ar otru un cilvēku valodu nemēģina apgūt.

Jāatzīst, ka, turot papagaiļus, jārēķinās ar ļoti regulāru mājas tīrīšanu, tāpat arī jāievēro noteikts dienas režīms. „Mani papagaiļi vienmēr ir dzīvojuši istabā, bet būrī tikai tad uzturas, lai paēstu vai ietu gulēt. Esmu starp tiem, kas uzskata, ka putniem jādod brīvība, taču šobrīd tos turu pietiekami lielā voljērā, kas aizņem daļu istabas, tur tie jūtas labi, tiem ir pašiem sava kompānija,” teic papagaiļu saimniece un uzsver, ka daudzi papagaiļu saimnieki izlaiž putnu nedaudz palidināties pa telpu, tad ilgi ķersta pa istabu un atkal iespundē sprostā. Tas radot lielu stresu dzīvniekiem un noteikti nenākot tiem par labu.

Normālos apstākļos papagaiļi trokšņo tikai gadījumos, kad grib pievērst sev uzmanību, kad gaida kārtējo maltīti, kā arī, dzīvojot kopā pārī vai grupā, risinot savstarpējās problēmas. Gluži kā cilvēkiem, arī papagaiļiem katram ir savs raksturs – viens ir klusāks un mierīgāks, cits skaļāks, enerģiskāks.

Tāpat Māra arī saka, ka nav jāuztraucas par trokšņošanu naktī – kolīdz gaisma izslēgta, putni guļ. Vasarā dabiskā gaisma ir ilgāka, tad tie iet gulēt līdz ar tumsas iestāšanos, ja vien netiek radīti mākslīgi apstākļi. „Man mājās papagaiļu dēļ vienmēr ir tumšie nakts aizkari un regulējams apgaismojums, jo, kā zināms, putni dabā mostas līdz ar pirmajiem saules stariem, taču cilvēkus, kuri mājās tur putnus, tas ne vienmēr iepriecina.”

Nonākot sarunās par barības izvēli, Māra min, ka papagaiļus baro ar speciāli papagaiļiem paredzētu barību – dažādiem graudiem un sēklām, kas nodrošina vēlamo barības vielu klāstu, kā arī vitamīniem un mikroelementiem. Nevarētu teikt, ka putni ēd daudz, taču pavasaros, kad mainās apspalvojums, tie apēd vairāk. Dabīgo vitamīnu devu var pasniegt ar dārzeņiem un augļiem, koku zariem un pumpuriem. Var teikt, ka Māras papagaiļi savā ziņā ir izvēlīgi, šķiet, tie atšķir arī krāsas. ”Maniem papagaiļiem ir cieņā viss, kas ir zaļā krāsā. Tiem īpaši garšo gurķi un kabači,” skaidro M.Skrinda.

Interesanti, ka pie viņas nonāk ne tikai papagaiļi, bet arī savvaļas putni. ”Esmu izaudzinājusi gan baložus, gan dzeni, svīri, zaļžubīti, vārnu, kovārni un citus. Daļa savvaļas putnu nonākuši jaunās mājās, daļa atlaisti savvaļā, citus smagu traumu dēļ diemžēl nav izdevies glābt. Par putnu anatomiju un fizioloģiju daudz lasu un interesējos. Sadarbojoties ar dažādiem speciālistiem, gadu gaitā ir uzkrāta pieredze. Cilvēki bieži man zvana un raksta sociālajos tīklos, jautājot padomu vai lūdzot palīdzību. Iespēju robežās labprāt pakonsultēšu cēsniekus gan par papagaiļu kopšanu, gan par savvaļas putniem. Sazināties ar mani iespējams, zvanot uz Cēsu dzīvnieku patversmi,” papildina Māra. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi