Mūsu dzīvi padara interesantāku dažādi dzīvnieki. Suņi, kaķi ir daudziem, bet eksotiskie dzīvnieki – papagaiļi – tikai retajam. Cēsniecei, dzīvnieku patversmes darbiniecei Mārai Skrindai tie ir pat deviņi.
Māras mājās papagaiļi ir jau vairāk nekā divdesmit gadu. „Man papagaiļi ir tuvi un mīļi tieši tādēļ, ka asociējas ar brīvību, kādu es dzīvē izjūtu pati. Putna graciozitātei, spārnu vēzienam un skaistumam ir simboliski filozofiska noskaņa. Pašu pirmo papagaili man uzdāvināja desmitajā dzimšanas dienā. Tas man bērnībā bija labākais draugs, kuram bija ļoti pieķērusies visa mana ģimene. Putns gulēja līdzās uz spilvena, ēda no mana šķīvja un mācēja runāt teikumos. Likās, ka tas saprot, ko viņam saka. Atnācu mājās, putns jautā: „Kur biji?” Tas bija ļoti aizkustinoši, tāpēc tad, kad tā mūžs bija izskanējis, kļuva ļoti skumji,” neslēpj Māra un saka, ka papagaiļi ir unikāli un sabiedriski putni – nedrīkst aizmirst, ka tiem ir nepieciešama uzmanība, jo īpaši tad, ja mājās ir tikai viens papagailis. Ja regulāri runāsies ar putnu un veltīsi tam laiku, tas sāks ieklausīties tavā balsī. Papagaiļi ātri apgūst saskarsmi un labprāt mācās ko jaunu. Ja ģimene caurām dienām nav mājās, tad labāk iegādāties vismaz divus putnus, jo vienam bez sabiedrības būs skumji un var pat sākties veselības un uzvedības problēmas, piemēram, spalvu izplēšana sev pašam.
Patlaban Mārai ir seši viļņotie papagaiļi un trīs korellas. Viļņotie papagaiļi ir sastopami ļoti daudzās krāsu variācijās. Šo papagaiļu dzimumu ap pusgada vecumu var viegli atšķirt pēc vaskādiņas – tēviņiem tā ir zilgana, mātītēm – brūngana. Korellas ieguvuši popularitāti nosvērtā rakstura dēļ. Ja šos putnus pareizi aprūpē, mājas apstākļos tie nodzīvo apmēram 25 un pat vairāk gadus. Pie papagaiļiem Māra tikusi dažādos ceļos. „Pirms vairākiem gadiem sāku darboties dzīvnieku aizsardzības jomā. Nāca cilvēki, kas gribēja, lai papagaiļiem atrodu mājas. Lielākā daļa manu putnu ir tādi, kuri kādam kļuvuši lieki. Savu pirmo korellu pieņēmu, jo internetā tam meklēja jaunas mājas – papagailis nelidoja, un bija kāju problēmas, kas neļāva kārtīgi nosēdēt uz laktas. Pieņēmu to, bijām ļoti sadraudzējušies, pat pastaigāties ārā gājām kopā ar suni un putnu uz pleca. Diemžēl papagaiļa vairs nav, to pārdzīvoju joprojām. Manas nākamās korellas pie manis nonāca no Rīgas -putni bija atrasti kastītē, kas izmesta miskastē. Pēc kāda laika pārim bija pēcnācēji -no oliņām izšķīlās divi papagailīši. Šāds ģimenes pieaugums mums bija liels notikums. Šie mazulīši tika īpaši pieradināti jau no pirmajām dienām. Viņi ir droši, tiem patīk cilvēki – labprāt uzlaižas uz galvas vai rokas, tiem patīk, ja viņus pabužina,” klāsta dzīvniekmīle un piebilst, ka dzīvoklī ir arī suns un tas ļoti labi sadzīvo ar putniem. Kā teic Māra, sākumā viņa paņēma kucēnu, dienu pa dienai tas tika radināts un mācīts, ka putnus aiztikt nevar. Mācības ir vainagojušās panākumiem, un tagad zem viena jumta visi var draudzīgi sadzīvot.
Ja papagailis dzīvo viens, tas būs ļoti sabiedrisks un orientēts uz cilvēku, centīsies komunicēt un prasīt lielu uzmanību. Savukārt, ja papagaiļi dzīvo pārī vai lielākā grupā, tad vairāk komunicējas savā starpā nekā ar cilvēku. Tāpēc arī Māras papagaiļi nav īpaši lieli runātāji, tie vairāk aizņemti viens ar otru un cilvēku valodu nemēģina apgūt.
Jāatzīst, ka, turot papagaiļus, jārēķinās ar ļoti regulāru mājas tīrīšanu, tāpat arī jāievēro noteikts dienas režīms. „Mani papagaiļi vienmēr ir dzīvojuši istabā, bet būrī tikai tad uzturas, lai paēstu vai ietu gulēt. Esmu starp tiem, kas uzskata, ka putniem jādod brīvība, taču šobrīd tos turu pietiekami lielā voljērā, kas aizņem daļu istabas, tur tie jūtas labi, tiem ir pašiem sava kompānija,” teic papagaiļu saimniece un uzsver, ka daudzi papagaiļu saimnieki izlaiž putnu nedaudz palidināties pa telpu, tad ilgi ķersta pa istabu un atkal iespundē sprostā. Tas radot lielu stresu dzīvniekiem un noteikti nenākot tiem par labu.
Normālos apstākļos papagaiļi trokšņo tikai gadījumos, kad grib pievērst sev uzmanību, kad gaida kārtējo maltīti, kā arī, dzīvojot kopā pārī vai grupā, risinot savstarpējās problēmas. Gluži kā cilvēkiem, arī papagaiļiem katram ir savs raksturs – viens ir klusāks un mierīgāks, cits skaļāks, enerģiskāks.
Tāpat Māra arī saka, ka nav jāuztraucas par trokšņošanu naktī – kolīdz gaisma izslēgta, putni guļ. Vasarā dabiskā gaisma ir ilgāka, tad tie iet gulēt līdz ar tumsas iestāšanos, ja vien netiek radīti mākslīgi apstākļi. „Man mājās papagaiļu dēļ vienmēr ir tumšie nakts aizkari un regulējams apgaismojums, jo, kā zināms, putni dabā mostas līdz ar pirmajiem saules stariem, taču cilvēkus, kuri mājās tur putnus, tas ne vienmēr iepriecina.”
Nonākot sarunās par barības izvēli, Māra min, ka papagaiļus baro ar speciāli papagaiļiem paredzētu barību – dažādiem graudiem un sēklām, kas nodrošina vēlamo barības vielu klāstu, kā arī vitamīniem un mikroelementiem. Nevarētu teikt, ka putni ēd daudz, taču pavasaros, kad mainās apspalvojums, tie apēd vairāk. Dabīgo vitamīnu devu var pasniegt ar dārzeņiem un augļiem, koku zariem un pumpuriem. Var teikt, ka Māras papagaiļi savā ziņā ir izvēlīgi, šķiet, tie atšķir arī krāsas. ”Maniem papagaiļiem ir cieņā viss, kas ir zaļā krāsā. Tiem īpaši garšo gurķi un kabači,” skaidro M.Skrinda.
Interesanti, ka pie viņas nonāk ne tikai papagaiļi, bet arī savvaļas putni. ”Esmu izaudzinājusi gan baložus, gan dzeni, svīri, zaļžubīti, vārnu, kovārni un citus. Daļa savvaļas putnu nonākuši jaunās mājās, daļa atlaisti savvaļā, citus smagu traumu dēļ diemžēl nav izdevies glābt. Par putnu anatomiju un fizioloģiju daudz lasu un interesējos. Sadarbojoties ar dažādiem speciālistiem, gadu gaitā ir uzkrāta pieredze. Cilvēki bieži man zvana un raksta sociālajos tīklos, jautājot padomu vai lūdzot palīdzību. Iespēju robežās labprāt pakonsultēšu cēsniekus gan par papagaiļu kopšanu, gan par savvaļas putniem. Sazināties ar mani iespējams, zvanot uz Cēsu dzīvnieku patversmi,” papildina Māra. Ilze Fedotova
Komentāri