Divpadsmit Zaubes pagasta dāmas apvienojušās kantri (vesterna) līnijdeju kolektīvā “Tik un tā”. Kā saka zaubēnietes, dejošana viņām ir vaļasprieks, kuram viņas ir gatavas veltīt visu savu brīvo laiku.
Kolektīvs kopā turas trīs gadus, tas ļāvis Zaubes vārdam izskanēt daudzviet Latvijā. „Iniciatīva sākt dejot nāca no pašām. Gribējās iesaistīties pašdarbībā. Pagastā gan ir koris, bet gribējām kustēties. Zinājām, ka tā būs dejošana. Patiesībā ideja par kolektīvu brieda jau sen, novada pašvaldība mūs atbalstīja, piesaistot līnijdeju vadītāju Irēnu Rešetņiku,” par „Tik un tā” izveidošanos stāsta Valentīna Bebre un piebilst, ka iespēja piesaistīt līnijdeju kolektīvam tik brīnišķīgu vadītāju, domājams, radusies tādēļ, ka izveidota lielāka pašvaldība, novads, kuram ir plašākas iespējas nekā vienam pagastam.
Mēģinājumi notiek pirmdienās. Dejotāju draugi un ģimenes locekļi zina – pirmdienu pēcpusdienās viņas būs deju placī. „Emocijas ir neaprakstāmas. Kad kļūst smagi ap sirdi, tad deju solī viss aizmirstas un visas bēdas ātri vien izplēn. Rodas pavisam cits skats uz dzīvi,” ar degsmi saka J.Kalniņa. Savukārt B.Branta dejošanu sauc par tonusa pacelšanu, jo kustības ne tikai uzlabo garastāvokli, bet palīdz būt pie labas veselības.
Dāmas lepojas, ka šajā laikā jau būs apguvušas 200 dažādas deju variācijas. Padomā arvien jauns repertuārs. Zaubēnietes var atšķirt pēc krāšņiem tērpiem, kas bieži vien mainās, jo izdomas un radošās pieejas viņām netrūkst. Dažkārt sarūpēt tērpus palīdz pašvaldība, taču galvenokārt tas ir pašu darbs, jo divas dāmas nodarbojas ar šūšanu.
Kolektīvā apvienojušās dažāda vecuma sievietes, kuru ikdiena paiet katrai savos darbos – kāda ir pensijā, cita strādā skolā, pastā, veikalā vai zemnieku saimniecībā. Lai gan dažām nākas mērot vairākus kilometrus līdz saieta namam un atstāt mājās iesāktus darbus, līnijdejas gūst virsroku. Zaubēnietes uz mēģinājumiem nāk apzinīgi, jo zina – ja trūkst kāda „ķēdītes” posma, tad dejošana nesokas. Lai gan līnijdejas var dejot arī vīrieši, zaubēnie-
tes saka, ka viņi esot tādi kautrīgāki un vēlmi pievienoties dāmām nav izteikuši. „Esam pašpietiekamas. Tas ir tāds sieviešu tusiņš, kaut gan mums nekas nebūtu pretim, ja dejotu arī vīrieši. Savulaik kolektīvā bija viens puisis,” pastāsta Judīte.
Dejotājas teic arī labus vārdus par līnijdeju skolotāju – I.Rešetņiku, raksturojot viņu ar vārdiem – atsaucīga, prasīga un saprotoša. Irēna ikdienā vada vairākus kolektīvus. Viņa priecājas, ka Zaubes kolektīvam neilgās pastāvēšanas laikā izdevies parādīt labus sniegumus. „Galvenais, ka sievietēm acīs ir dzīvesprieks. Kolektīvs ir burvīgs, prieks ar tādu strādāt. Lai gan zaubēnietes dejo neilgi, viņām sokas labi un ir panākumi,” papildina I.Rešetņika.
Jāmin, ka „Tik un tā” pūrā jau vairāki apbalvojumi. Pirms neilga laika dejotājas piedalījās Latvijas Nacionālajā līnijdeju čempionātā, kur savā grupā izpelnījās piekto vietu, saņemot arī kausu. Dalībnieces sacensībās piedalās arī individuāli. Piemēram, Judīte Kalniņa startējusi Starptautiskajās Baltijas līnijdeju sacensībās. Zaubēnietes labprāt uzstājas savā novadā un piedalās arī dažādos sadancošanās pasākumos visā Latvijā „Bieži braucam ciemos pie citiem līnijdeju kolektīviem. Esam sadraudzējušās ar Valmieras, Cēsu, Straupes, Madlienas, Sauleskalna, Līgatnes, Ģikšu un citiem kolektīviem no tuvākiem un tālākiem novadiem. Mums ir izveidojušās arī savas tradīcijas – sveicam viena otru svētkos, braucam kopīgās ekskursijās. Tā ir izraušanās no ikdienas. Dzīvojam uz pilnu klapi,” tā J.Kalniņa. Ilze Fedotova
Komentāri