Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Notīs glabājas dziesmu sirds

Sarmīte Feldmane
11:44
24.02.2016
154
Img 3450 E1456308698935 1

Cēsniece Aida Berņeva no plauktiem ņem ārā nošu lapas, grāmatas. Dažādu laiku mūziķiem tik nepieciešamo izdevumu sakrāts daudz. “Daudz kas aizgājis zudībā, kādam iedots, bet viņš nav atdevis. Tagad jau var notis nokopēt, kādreiz bija jāpārraksta,” saka Aida. Daudzas dziesmas viņa, klausoties ierakstus, norakstījusi. Krājumā ir gan dziesmas koriem un ansambļiem, gan solo dziesmas, gan tautā populāras dziesmas. Aida rāda 1871.gada izdevumu “Dziesmu virkne”, 1902.gada krājumu “Dievu pagalms”, kurā dziesmas jauktajiem un vīru koriem, turpat arī Melngaiļa “Birzēs un norās” 4.daļas oriģinālizdevums. Interesants ir 1939.gada izdevums “Jaunās vēsmas”, kas sākas ar Latvijas valsts himnu un kurā daudzas tautasdziesmas, populāri šlāgeri. No vācu laika saglabājusies “Dzimtenes meitenes dziesma” – uz četrām lielām lapām žurnāla formātā, dziesmas ar notīm un vārdiem latviešu un vācu valodā. Tādā pašā izdevumā “Paliec sveiks, mans mazais draugs”, bet tikai vāciski – “Vēl viss nav pagalam.”

“Kad mācījos skolā, kādu laiku dzīvoju bijušajā Jāņa Poruka mājā pie Cēsīm, tur bēniņos bija kaudze ar notīm, vēlāk arī vīra mājā atradu,” pastāsta cēsniece.

Liela kaudzīte ir ar latviešu tautas dziesmu apdaru un populāru dziesmu notīm. Aida rāda 1948.gada padomju laika izdevumu, kurā arī Jēkaba Mediņa latviešu tautas dziesmu apdares. Ir arī latviešu tautas dziesmu krājumi, kuros blakus lapā tautasdziesmu vārdi krieviski.

Viņa visu mūžu bijusi saistīta ar mūziku, allaž kāds uz to mudinājis. “Tēvs spēlēja vijoli, mājās bija daudz patafona plašu, kuras drīkstējām spēlēt, katrās viesībās bija liela dziedāšana. Mamma jaunībā dziedāja korī. Mājās bija arī ksilofons. Dziedāšana un muzicēšana bija visapkārt,” atmiņās kavējas cēsniece un piebilst, mājās, strādājot rokdarbus, vienmēr dziedāts.Aidai bija jau seši gadi, kad mājā, kaut tā atradās pie Cēsu robežas, tika ievilka elektrība.

Kad Priekuļu skola nodega, viņa kādu laiku mācījās Līvu pamatskolā, tur bērniem mācīja mūzikas teoriju un bija arī klavieres. Varēja pamēģināt. “Atgriezos Priekuļu skolā, piegāju pie klavierēm, paspēlēju. Man iedeva notis, lai mācos un pavadu deju kolektīvu. Nebija, kur mācīties, tēvs nopirka tāfelklavieres,” stāsta Aida. Viņa ļoti gribēja mācīties mūzikas skolā, bet laiks bija nedrošs, 1952.gadā pabeidza vidusskolu, bet, tā kā nebija komjauniete, vidusskolā pateica, ja domā par mūziku, raksturojums būs tāds, ka augstskolā pretī neņems.

Aida strādāja bankā, vēlāk ilgus gadus Cēsu statistikas, tad skaitļošanas centrā bija vecākā inženiere. Tad pamainīja profesiju, iemācījās klūdziņu pīšanu, strādāja dažādus rokdarbus.

Bet visu laiku viņa bija mūzikā. Jaunībā kopā ar Arvīdu Vasmani vadīja korus Priekuļos un Jāņmuižā, pati dziedāja koros un ansambļos, arī tos vadīja, daudzos koncertos dziedājusi solodziesmas. “Kad sāku strādāt, vispirms sakrāju naudu akordeonam, tad klavierēm, vēlāk sintezatoram. Ja dzirdēju dziesmu, kas patīk, to ierakstīju, pēc tam norakstīju notis. Arī tagad tā daru,” pastāsta cēsniece un piebilst, ka tā nošu kolekcija sakrājusies. Tajā allaž var atrast kādu ilgi nedzirdētu melodiju, kas citiem pavisam sveša. Aida atklāj, ka bijušas arī reizes, kad pati kādu skaistu romanci iztulkojusi latviski, bet neatklājusi.

Aida atceras, ka bija jau pabeigusi vidusskolu, bet nekad dzīvē vēl nebija laimējies pabūt operā, dzirdēt kādu operu.”Cēsīs grāmatu veikalā ieraudzīju notis Susaņina ārijai. Sniedzu pārdevējai kapeikas, viņa paskatījās: “Meitenīt, to jau dzied vīrietis.” Atteicu, ka zinu, bet gribu zināt, ko viņš dzied. Mājās spēlēju, dziedāju,” atceras Aida un piebilst, ka tā bijusi liela laime, mācoties Rīgā kursos, apmeklēt operu. Starpbrīžos parasti sēdēja un mācījās.

“Kad Cēsu kultūras namā dibināja ansambli, pieteicos, uzrakstīju iesniegumu. Tā bija vienīgā reize, kad pati pieteicos, vienmēr esmu aicināta gan dziedāt, gan vadīt ansambļus, gan spēlēt klavieres,” saka Aida un atzīst, ka Māras Vīksnas vadītajā kultūras nama ansamblī piedzīvoti daudzi skaisti koncerti. Vēlāk tas dziedāja dzimtsarakstu nodaļā.

Notis no Aidas krājuma daudziem noderējušas. Kad kāds meklēja ko interesantāku, aizmirstu, zināja, ka jāpaprasa Aidai. Krājums aizvien tiek papildināts, lai gan tagad ir iespējas daudz ko atrast internetā. Tie, kuri zina, ka viņai mājās krājums, labprāt uzdāvina notis.

Jau vairākus gadus Aida ir saistīta ar senioru ansambli “Kamenes”. Viņa to vadīja kopā ar Visvaldi Grāvīti, tagad viena. Sievas ir izvēlīgas, ne katra dziesma iet pie sirds. “Aiznesu kādu tautasdziesmu ansamblim, sievas brīnās, ka tādu tautasdziesmu nav dzirdējušas. Arī “Kas kaitēja nedzīvot” ir divas atšķirīgas dziesmas ar vienu nosaukumu. Padomju laikā izdeva daudz dziesmu krājumu ansambļiem, solodziesmas. Ne jau visas bija saistītas ar ideoloģiju,” stāsta Aida un uzsver, ka viņai nekad nav garlaicīgi, vienmēr var paspēlēt klavieres, ja kāda dziesma iepatīkas, noraksta notis, piedāvā ansamblim. “Kameņu” dziesmu pūrs ir plašs.

Dārzs ir Aidas vasaras aizraušanās. Viņa rāda fotogrāfijas, kurās redzamas izaudzētās rozes. “Man arī patīk mežā sēņot, ogot. Tā ir brīnišķīga iespēja būt dabā. Kaimiņos savā laikā bija lieli makšķernieki, iemācījos zivis ķert, patika gan ziemā, gan vasarā. Kādu laiku mums vairākiem Ungurā bija laiva,” par vaļaspriekiem pastāsta Aida Berņeva. Bet vairāk par visu viņa gaida mājās no darba ārzemēs dēlu, mazmeitas no Amerikas un Īrijas un priecājas par abu mazmeitu un tuvāko, kuri dzīvo tepat Cēsu pusē, ciemošanos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi