“Tikai neko nevajag sasteigt. Tikko saulains un nav tik brāzmains vējš, gribas kaut ko iesēt, iestādīt. Kāds būs pavasaris, kad zeme sasils, var tikai pareģot. Bijuši taču pārsteigumi, ka maija otrā pusē siltumnīcā viss nosalst. Jārēķinās arī ar salnām,” saka cēsniece Antra, piebilstot, ka nav nekāda profesionāla dārzniece vai lauksaimniece, bet dārziņā laukos izaudzē visus dārzeņus, ogas. Gadu gaitā gan pašas uzkrāta pieredze, gan gudrības dzirdētas no citiem. Viņa arī internetā seko amatierdārznieku ieteikumiem.
Patlaban lielākie darbi saistīti ar ogulāju un ilggadīgo stādījumu mēslošanu. “ Tikai nepārmēslot! Pirmajā pavasarī tā tiku vaļā no krūmmellenēm, jo kārtīgi samēsloju ar kūtsmēsliem, domāju, tad tik augs, būs lielākas ogas. Krūms vienkārši izkalta. Krūmmellenēm, kā rāda mana pieredze, uzberu vien saujiņu slāpekļa un piemērotu kūdru. Savukārt rudens avenēm vislabākais mēslojums ir lapas, nevajag pirkt nekādu mulču. Tās biezā kārtā noberu rudenī – gan aizsargā, gan mēslo. Arī pavasarī var uzbērt lapas, nekaitēs,” pieredzē dalās Antra.
Viņai nelielajā siltumnīcā dažos podiņos jau zied zemenes. Tā kā laukos iznāk būt tikai brīvdienās, Antra atklāj, ka dažus zemeņu cerus aukstajās naktīs nokodis sals. Tagad tiem dubultā pārklāta siltumplēve. Siltumnīcā jau aug redīsi, salāti, diļļu paklājs, jo tās sasējās rudenī.
“Dzīvoklī lociņus var diedzēt visu ziemu. Bet man siltumnīcā sīpoliem tādi loki saauguši, ka nespējam apēst, aukstums nekaitē. Katru nedēļu pāris sīpolu iebāžu zemē. Dobē labi saauguši ķiploki, arī to lociņi salātiem dod nedaudz pikantuma,” pastāsta Antra un palepojas, ka pie mājas aug lakši jeb savvaļas ķiploki. “Šopavasar pirmoreiz varam ēst ne tikai kā kārumu veselībai. Vairākus gadus pirku sēklas, sēju dobē, no pazīstamiem ņēmu stādus, stādīju, nīki stādiņi izauga, izziedēja, izsējās. Nākamajā gadā dažas tikpat sīkas lapiņas. Tad sēklas pasēju upes malā, iestādīju arī veselīgus stādus. Un, kā tas gadās, – aizmirsu. Augiem jau tas ļoti patīk. Šopavasar pastaigā ieraudzīju zaļu laukumu. Lakši! Veselīgi, skaisti, prieks bāzt mutē. Tagad saprotu – tiem patīk augt krūmājā, bet tādā, kur netrūkst gaismas, jo apkārt palieli alkšņi,” pieredzē dalās vaļasprieka dārzkope.
Dzīvoklī Antrai uz palodzes vairāki desmiti dažādu kūdras podiņu. Tikai retajā vēl nav redzams kāds zaļums. “Gudri dārzkopji stāsta, kas sējams stādiem. Paprika esot jāsēj janvāra beigās. Pērn iesēju februāra beigās, šogad vēl nedaudz vēlāk. Biju dzirdējusi, ka paprikai pirms iestādīšanas siltumnīcā nedrīkst ļaut izziedēt. Ja pirmie ziedi izzied, tad mazāka raža. Tā arī ir. Tāpēc nav jāsteidzas,” pastāsta Antra. Viņa uzsver, ka pavasarī ar pašas audzētiem stādiem visbiežākā problēma tā, ka stādi izstīdz, jo vēl nevar stādīt ne dobē, ne siltumnīcā. Bet otra – parasti visu sasēj par daudz, stādi saaug -, tad tiek dāvināti draugiem un paziņām. “Lai kādas sēklas pirktu, nekad nevar būt drošs, ka visas sadīgs. Tāpēc parasti sasēju vairāk. Tomātus katru sēkliņu uzreiz lieku podiņā, lai nav jāpiķē. Izaudzēju arī kādu gurķi siltumnīcai. Jau vairākus gadus nepērku sīksīpoliņus, bet sīpolu sēklas. Sēju, tad mazos diedziņus, jo tādi ir sadīgušie sīpoli, piķēju. Par ražu līdz šim neesmu sūdzējusies. Šķirnes arī var nopirkt dažādas,” pastāsta Antra un piebilst, ka patīk ķimerēties pa zemi, čubināt augus, pierunāt sēkliņas, lai uzdīgst.
Antra atgādina, ka, audzējot uz palodzes stādus, augiem jānodrošina siltums, gaisma un mitrums, mēslojuma jau pietiek kūdrā. Aukstajās dienās gan jāuzmanās ar vēdināšanu, jo jaunie dēsti ātri var apsalt.
Komentāri