Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Mīlestība pāri visam

Liene Lote Grizāne
15:46
17.02.2016
163
Img 0203 1

Valentīndiena, kas aizvadīta aizgājušajā nedēļas nogalē, ir saldās mīlas diena, tādēļ šoreiz galdā tiek celti tikai saldie ēdieni. Laikraksts “Druva” viesojās kafejnīcā “Šķesteri” Straupes pagastā, kur mūs mīļi sagaidīja saimniece Irīna Šķestere, lai dalītos savās saldo ēdienu receptēs. Savukārt ciemos aicinājām Pārgaujas novada sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciālisti Elīnu Eleksi.

Irīna Šķestere norāda, ka viņa atbalsta visus svētkus un to svinēšanu, tādēļ bilst, ka arī Valentīna dienu nevajagot aizmirst. Īpaši, ja sievietei ir vīrs vai draugs, ar kuru kopā baudīt romantiku.

“Jāsvin arī latviešu Meteņi. Jāpavada ziema un jāsagaida pavasaris, taču, ja latvieši nav izdomājuši mīlestības svētkus, kādēļ tos neaizņemties no īriem? Noteikti svētkus vajag svinēt, un šajā dienā jāapdāvina vienam otru. Tā ir svētku diena pāriem un abpusēja mīlestības izrādīšanas diena,” bilst Irīna un teic, ka par godu īriem un viņu zemē radītajiem svētkiem arī pagatavos un dalīsies īru kafijas receptē, ko var pasniegt klāt kādam desertam.

Īpašos svētkos noteikti par skādi nenāk galdā celt kaut ko ļoti saldu.

“Gatavojot Valentīndienas vakariņas, ieteiktu sievietei neeksperimentēt ar kaut ko jaunu, jo tas var beigties ar nevajadzīgu nogurumu. Ieteiktu sievietēm vīriešus Valentīndienā pārsteigt ar sevi. Pašām ir jāsapošas, jāizveido jauna frizūra, jāuzvelk skaistākā kleita ar dziļāko dekoltē, taču desertu gan var pasniegt ne ļoti sarežģītu,” bilst lieliskā kafejnīcas vadītāja un norāda, ka šo svētku maltīte tomēr atkarīga no tā, cik ilgi pāris ir pazīstams.

“Ja tas cilvēkiem ir pirmais randiņš, tad laikam jau vajadzētu tikties neitrālā gaisotnē kādā restorānā, kafejnīcā un nedomāt par ēst gatavošanu, bet tikai par pirmo satikšanās mirkli. Ja pāris jau ir pazīstams ilgāk, tad gan sieviete var lutināt otru pusīti, pagatavojot lieliskas vakariņas,” norāda saimniece. Viņa bilst, ka deserti ir dažādi, bet viens no viņas iecienītākajiem ir franču virtuves saldētais deserts – parfē. To pagatavot var vienkārši, bet ēdiens ir smalks.

Baudot Irīnas Šķesteres piedāvātos desertus, mūsu viešņa Elīna Elekse atzina, ka viņu pārsteidza vienkāršās un ātri pagatavojamās receptes. Turklāt viss ir tik garšīgi, ka noteikti šo ēdienu vajadzētu mēģināt pagatavot arī mājās.

“Pēc diviem mēnešiem mums ar draugu Andri būs kāzas. Šī ir pēdējā Valentīndiena, kuru pavadīsim kā neprecēts pāris. Esmu laimīga, jo esmu sastapusi savu otro pusīti. Uzskatu, ka tieši no sievietes ir atkarīgs, kādas attiecības būs ģimenē. Ja sieviete būs mīļa, gādīga un saprotoša, arī vīrietis tāds būs. Sievai ir jāiemācās samīļot vīru,” saka Elīna. Viņa norāda, ka attiecības prasa laiku, darbu, uzmanību, un svarīgi ir nepazaudēt īpašo dzirkstelīti.

Elīna stāsta, ka Valentīna dienā ierasti ar draugu ir mājās un paši parūpējas par jauku vakaru, taču Mīlestības svētkus svinot dienu pirms vai pēc 14. februāra.

“Mums abiem ļoti nepatīk, ka šī diena ir tik ļoti komercializēta. Mēs neraujamies 14. februārī uz restorānu, kur sēž neskaitāmi pārīši. Tāpat uzskatām, ka vienam otru palutināt un laiku vajag veltīt arī ārpus šādas dienas,” bilst Elīna un norāda – īsti nepiekrīt teicienam, ka mīlestība vīrietim iet caur vēderu, taču neslēpj, ka pašiem tomēr ir kāda jauka tradīcija. “Esam iesākuši abi kopā cept siera kūku. To esmu nosaukusi topošā vīra vārdā. Tā mums ir tāda maģiska darbošanās virtuvē, un līdz šim kūka patiešām iznākusi ļoti garda,” saka Elīna.

Baudot “Šķesteru” saimnieces piedāvātos desertus un atzīstot, ka visi ir vienlīdz garšīgi, runājam par mīlestību un attiecībām.

Irīna Šķestere bilst, ka mīlestība un attiecības ir jākopj un viņai ir daudzi padomi, kā veidot laimīgu un harmonisku ģimenes dzīvi.

“Sievietei nekad bērns nedrīkst būt svarīgāks par vīrieti. Ir labs vīrs, laba sieva un bērns, kas viņus vieno. Un sievietei jāatceras, ka primārais ir vīrs. Tad bērnam būs abi vecāki un viņam būs labi. Ja sievietei primārais būs bērns, tad ātri vien ģimenē sāksies problēmas. Vīrs paliek otrajā plānā, viņš aiziet pa kreisi, sieviete pārdzīvo, paņem vēl otro darbu, un rezultātā viss izjūk. Tāpat veselīgās attiecībās nevajag iejaukt darba problēmas vai nogurumu. Patiesībā tas liecina tikai par to, ka nepareizi dzīvojam. Kā māte daba ir sakārtojusi? Sieviete strādā uz iekšējo pasauli, vīrietim jāstrādā uz ārējo. Vīrietis iet ārpusē, medī mamutu un nes uz alu. Sieviete alu ( māju) ir sakārtojusi, sakopusi un gaida vīru pārnākam. Šodien diemžēl dzīves apstākļi ir tādi, ka pēc “mamuta” jāiet abiem. Bet sievietei vienmēr jāpatur prātā, ka ir jāatstāj rezerve vīram. Pirmkārt, vīram ir jāstrādā vairāk nekā sievai. Otrkārt, sieviete uz darbu drīkst iet un strādāt tikai viena iemesla dēļ – lai realizētu sevi, lai piepildītu savu talantu un justos laimīga. Sievietei nav jāpelna nauda un jānomoka sevi. Ja viņa pelna naudu, tas nozīmē, ka viņa to dara ar asinīm, tur nekas labs ģimenes dzīvē nav sagaidāms. Naudu pelna vīrs, bet sieviete strādā ar smaidu, smiekliem, laimes sajūtu un mājās nāk ar spārniem. Tad arī mājās nebūs kašķu, būs pasniegtas vakariņas un samīļots vīrs un bērni,” domās dalās Irīna.

Sagaidot Valentīna dienu, abas vēl visiem mīlestību, kas dzīvē ir pats galvenais.

Rupjo rudzu miltu pankūka, pildīta ar biezpienu un medu

IMG_0121Nepieciešams (2 personām):
200 g rupjo rudzu miltu
2 olas
Šķipsna jūras sāls
Pusglāze piena
Olīveļļa

Pildījumam:
Biezpiens
Tējkarote medus
Skābais krējums

Miltus, olas un pienu sajauc līdz krējuma konsistences masai. Mīklu lej uz uzkarsētas pannas un olīveļļā cep lielās, plānās pankūkas. Kad tās gatavas, pilda ar biezpiena masu. To sagatavo iepriekš. Biezpienam pievieno tējkaroti medus un nedaudz skābā krējuma, lai masa kļūst vijīgāka.

Piepildītās pankūkas liek uz šķīvīša un dekorē ar augļiem un šķidro šokolādi.

Parfē ar zemeņu mērci

IMG_0131Nepieciešams:
200 g saldā krējuma
2 olu baltumi
3 tējkarotes cukura
Šķipsniņa vanilīna
Indijas rieksti
Rozīnes
Žāvētas melnās plūmes
Zemenes mērcei

Saldo krējumu, olu baltumus, cukuru un vanilīnu puto līdz viendabīgai, stingrai masai. Tad pievieno sagrauzdētus, sasmalcinātus Indijas riekstus, kā arī sasmalcinātas rozīnes un melnās plūmes.

Kad masa gatava, to uz stundu ievieto saldētavā. Parfē masai nevajadzētu būt sasalušai, bet viegli sastingušai.

Pa to laiku sablenderē zemenes, ko izmanto kā mērci. Pasniedzot desertu, glītā traukā ielej zemeņu mērci, liek parfē, ko dekorē ar šķēlītēs sagrieztām zemenēm (vai mūsu gadījumā dzērveņu ogām un šķēlīti karambola).

Saldais groziņš ar odziņu

IMG_0126Groziņa pagatavošanai:
200 g sviesta
200 g cukura
2 olas
2 glāzes miltu

Pildījumam:
Biezpiens
Svaigas vai saldētas avenes
Saldais krējums

Vispirms saputo olas un pievieno šķipsniņu sodas, kas dzēsta etiķī. (Tas iedos groziņam gan mīkstumu, gan kraukšķīgumu). To dara tā – uz karotes gala paņem sodu un tējkaroti etiķa uzlej virsū, pagaida, kamēr norimstas putošana.

Uz lēnas uguns izkausē sviestu, pievieno cukuru. Visu samaisa. Klāt pievieno saputotās olas, miltus, visu rūpīgi samaisa. Groziņu mīklas masa būs bieza, un to rūpīgi ieklājam formiņās. Liek cepeškrāsnī, cep 180 grādu temperatūrā vidēji deviņas minūtes.

Groziņa pildījumu gatavo no biezpiena, kas sajaukts ar aveņu mērci, nedaudz pievieno sadrupinātu groziņa biskvītu. Masu pilda groziņā un virsū uzspiež putukrējumu. Rotā ar dzērveni.

Īru kafija

IMG_0150Nepieciešams (1 personai):
100 ml kafijas
2 ēdamkarotes viegli uzputota saldā krājuma
Tējkarote cukura vai medus
25 g īru viskija

Uzsilda glāzi, izskalo to ar karstu ūdeni. Ieber cukuru un pielej viskiju, pēc tam sagatavoto kafiju un visu samaisa. Pa virsu dzērienam uzliek saputoto krējumu, kuru var pārkaisīt ar sarīvētu šokolādi.


Liels paldies par kopā darbošanos, sarūpēto pārtikas grozu un lieliskajām receptēm kafejnīcas “Šķesteri” vadītājai Irīnai Šķesterei.

skesteri

Kafejnīcā “Šķesteri”:
gardas maltītes,
labākā biezpienmaize,
svētku galdi, izbraukumi.
t. 29409182

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi