Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Meiteņu brīvdienas Itālijā

Madara Ozoliņa
07:51
21.05.2018
50
Roma Aelita 1

Kristiāna Jēkabsone kopā ar mammu Aelitu devās septiņu dienu ilgā braucienā uz Romu un Venēciju.

Tā kā ikdienu Kristiāna pavada kopā ar draugu, bet mamma ar vīru, ideja par meiteņu brīvdienām tikusi ātri vien realizēta. “Mums neizdodas pavadīt tik daudz laika kopā, cik gribētos, tādēļ šī ideja likās lieliska! Tā bija iespēja stiprināt mammas un meitas attiecības un pie reizes jauki nosvinēt mammas vārdadienu. Sākotnēji mamma gribēja pāris dienu pavadīt Venēcijā, taču man jau gadiem ilgi gribējās redzēt Romu, tādēļ piedāvāju apskatīt abas pilsētas,” stāsta Kristiāna.

Ceļojuma dienas bijušas piepildītas, jo mērķis bijis baudīt kultūru un beidzot savām acīm redzēt Kolizeju. “No lidostas uz Romu devāmies ar vilcienu, tā bija iespēja redzēt nomaļākus pilsētas rajonus, kur dzīvo vietējie. Kad bijām nokļuvušas galamērķī, bija jau vakars, bet ne ļoti vēls, varējām doties apskatīt Kolizeju. Sajūtas bija fantastiskas – vēl no rīta bijām Latvijā, bet nu baudījām naksnīgo Romu,” atceras Kristiāna, piebilstot, ka tieši diennakts tumšajā laikā Kolizejs izskatoties visskaistāk. Kristiāna stāsta, ka smejoties draugiem solījusi nosūtīt video, kā viņa stāv Kolizeja vidū un runā tekstu no filmas “Gladiators”, tomēr nācies atzīt, ka Kolizeja iekšpusē maz kas saglabājies no vecā – laika zobs esot jūtams gana izteikti. Tas nemazināja abu ceļotāju prieku visu beidzot redzēt pašām.

Nakamajā dienā Kristiāna kopā ar mammu devās apskatīt Va­tikāna muzeju un Siksta kapelu. Jauniete citiem ekskursantiem iesaka ieejas biļetes šajos objektos iegādāties iepriekš internetā, jo tas aiztaupīs stāvēšanu garā rindā. “Muzejs bija nudien iespaidīgs, arī Siksta kapela ļoti skaista, bet sajust to īsto šarmu liedza lielās cilvēku masas – tūristi, kuru tur bija ļoti, ļoti daudz. Iespaidīgi bija redzēt vairākus mākslas darbus, par kuriem iepriekš biju dzirdējusi skolā kultūras vēstures stundās. Apskatījām arī Svētā Pētera baziliku. Ja parasti dievnama lielā zāle beidzas ar altāri, tad te seko gaiteņi, kas ved uz visām pusēm. Griestu augstums varens, ilgi skatoties, reiba galva. Tas jāredz katram,” iesaka Kristiāna.

Jauniete pārliecinājusies par jau zināmo – Romā vēstures un kultūras pieminekļi ir teju uz katra soļa. Arī iepriekš cītīgi neplānojot maršrutu, iespējams visu redzēt – populārākos laukumus, Pante­onu, Trevī strūklaku, Spāņu kāpnes u.c. Par ko bijušas pārsteigtas Aelita un Kristiāna – Trevī strūklakas baseinā nu vairs nedrīkst mest monētas.

“Kad Romas apskatei veltītais laiks beidzās, devāmies uz Venē­ciju. Šeit zināmākās vēsturiskās vietas apskatījām gana ātri, jo vēsturiskā pilsētas daļa nav liela. Ar interesi vērojām, kā pa kanāliem pārvietojas vietējie. Tas šķita tiešām interesanti, jo pat slimnīca atrodas kanāla krastā un neatliekamās palīdzības mediķi pārvietojas laivās. Mēs ūdens autobusā devāmies uz Murano salu, lai iepirktu populāros Murano stikla suvenīrus. Šī sala man patika vairāk, jo cilvēku bija ievērojami mazāk, pārvietošanās mierīgāka un nesteidzīgāka,” atceras Kristiāna.

Septiņās dienās Kristiāna kopā ar mammu Aelitu uzņēma kārtīgu enerģijas devu, redzēja vietas, par kurām bija lasījušas, kuras bija redzējušas filmās vai internetā. Kristiāna apstiprinājusi savu pārliecību, ka Itālija ir valsts, kurp doties atkal un atkal, ik reizi piedzīvojot ko jaunu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
285

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
35
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi