Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Māksla top arī virtuvē

Liene Lote Grizāne
15:23
20.01.2016
233
Gatavo Liiga 1

Šomēnes “Druva” viesojās kafejnīcā “Mala”, kur piedāvā galvenokārt veģetārus ēdienus. “Malas” saimniece Līva Graudiņa bilst, ka veģetārā virtuve daudz vairāk pieprasīta Rīgā un citās lielās Latvijas pilsētās, taču neslēpj, ka arī “Malā” ir viesi, kas regulāri vēlas veģetāras maltītes.

L. Graudiņa piekrīt teicienam, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. “Bija laiks, kad es neēdu gaļu, taču sevi nekad neesmu saukusi par veģetārieti. Man vienkārši tajā laikā negribējās gaļu, tad arī jutos daudz labāk. Tagad ģimenē aug dēliņš, līdzās ir vīrs, un skaidrs, ka gaļu mājās gatavoju un to uzturā lietojam. Taču lielu uzmanību pievēršam tam, ko ēdam, no kādiem produktiem gatavojam maltīti,” saka Līva Graudiņa un teic, ka arī “Malā” ēdieni tiek gatavoti no augstas kvalitātes produktiem, kas lielākoties iegādāti no vietējiem zemniekiem.

“Pēc izglītības esmu māksliniece, gleznotāja, taču ēst gatavošana ir mana lielākā aizraušanās. Arī virtuvē jūtos kā māksliniece, lielākoties ēst negatavoju pēc kādas priekšā uzrakstītas receptes. Gandrīz visas ir manis izdomātas vai piekoriģētas. Laikam arī virtuvē jūtos kā absolūta māksliniece, kura ļaujas iedvesmai. Tiesa gan, ikdienā lasu daudz recepšu, taču tad pati sāku domāt un kombinēt pārtikas produktus, garšvielas un garšu nianses, kas man iepatīkas,” bilst Līva. Viņa norāda, ka ir garšvielu cienītāja. Viņai nav svešs ingvers, čili, timiāns, koriandrs, rozmarīns, karijs un visas pārējās garšvielas. Līva zina, ka labs ēdiens garšu neiegūst tikai ar sāli un pipariem. To palīdz izdarīt plašais veselīgo garšvielu klāsts.

“Šeit, “Malā”, ēst gatavoju tikai es. Vienmēr esmu zinājusi, ja darbā paņemšu pavāru, tad tā vairs nebūs mana “Mala”. Man ļoti patīk darboties virtuvē. To daru ar lielu prieku un gandarījumu. “Malā” sirds siltumu ielieku savās ceptajās kūkās, gardajos salātos un biezzupās. Turklāt šī nav vieta, kur cilvēki nāk ēst ikdienas pusdienas. Šī ir satikšanās vieta, un papildus tam piedāvāju arī kaut ko nobaudīt. Ko tādu, ko, gaidot klientus, pati esmu pagatavojusi,” smaidot saka saimniece. Viņa bilst, ka “Malā” pasniegtais ēdiens parasti vienmēr ir pārsteigums, jo viņa nestrādā pēc stingra ēdienu gatavošanas grafika. Viss ir kā pie īstas mākslinieces. Ļaujoties iedvesmai, rodas nedēļas īpašais piedāvājums.

“Tāpat uzskatu, ka nepietiek vien ar pagatavotu ēdienu. Būtiska ir noformēšana. Vasarā dodos uz mežu pēc brūkleņu un melleņu mētrām, lasu upeņu la-pas un tad pasniedzu ēdienu glīti noformētu. Tāpat man ir pilna saldētava ar vietējām ogām, kuras visu garo ziemu pasniedzu kopā ar savām kūkām,” bilst “Malas” saimniece.
Runājot par veģetāro ēdienu, Līva vērtē, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk domāt, ko lietot uzturā. Un uzsver, ka to nenosaka cilvēka rocība.

“Ja sieviete veikalā var nopirkt visu lielo gabalu vārītās desas un baltmaizes kukuli, tad runa nav par naudu. Par to pašu naudu iznāk arī vairāki kilogrami burkānu, biešu un citu dārzeņu. Domāju, drīzāk tā ir vienaldzība vai nevēlēšanās aizdomāties, ko nodarām savam ķermenim, ēdot nepareizi vai ar kaitīgajām E vielām piesātinātus produktus,” bilst Līva. Viņa uzsver, ka tieši tādēļ viņai patīk gatavot un piedāvāt savus ēdienus citiem, ka zina – viņa gatavo no sirds, izmanto labus produktus, kas iegādāti tieši no zemniekiem, bioloģiskajām saimniecībām. Vaicāta, kādēļ “Malā” akcents tiek likts tieši uz veģetāriem ēdieniem, viņa norāda, ka vispirms jau tas bijis izaicinājums pašai.

“Nav tā, ka es nekad nebūtu šeit gatavojusi gaļu. Atminos, reiz vārīju skābu kāpostu zupu ar gaļu. Vēl ko citu reiz pagatavoju, taču skaidrs, ka šeit nevārīšu frikadeļu zupas un necepšu kotletes. Bet es neesmu strikti noskaņota, ka gatavošu tikai un vienīgi veģetārus ēdienus,” saka Līva un bilst, ka viņas atklājums noteikti esot ķirbis, no kura var pagatavot daudz dažādu, garšīgu ēdienu. Tāpat viņa atklājusi miltu daudzveidību – pilngraudu, griķu un pat ķirbju miltus, no kuriem var pagatavot lieliskus ēdienus. Saimniece iemācījusies pagatavot dažādas mērcītes gan salātiem, gan kūkām un atzīst, ka pareizā mērce vienmēr ir kā punkts uz i.


Krāsnī ceptu biešu salāti ar balto un zilo sieru

Nepieciešams:

Copy of bieshu salatiKrāsnī ceptas bietes
Āboli
Rukola
Zilais siers
Fetas siers
Valrieksti

Mērces pagatavošanai:

Balzamiko krēms
Eļļa
Ķiploks
Sojas mērce
Citrona sula
Brūnais cukurs vai kļavas sīrups

Nomizo bietes, sagriež lielos gabalos un liek folijā. Pievieno nomizota ķiploka daiviņas un timiānu. Visu ietin folijā un liek cepeškrāsnī cepties uz aptuveni divām stundām 180 grādos. Kad bietes gatavas, tās atdzesē.
Tālāk jau tiek gatavoti salāti. Bietes sagriež smalkākos, neregulāros četrkantainos gabaliņos un kārto uz šķīvja kopā ar plānās daiviņās sagrieztiem āboliem, rukolu, kā arī abu veidu siera kubiņiem. Salātus pārkaisa ar apgrauzdētiem valriekstiem.

Salātus pasniedz, pārlejot ar pašu gatavotu mērci, kurai jāsanāk saldskābai. Taču mērces garša jāatrod katram pašam, izmantojot nosauktās sastāvdaļas.


Ābolkūka ar karameļu krēma mērci

IMG_20160114_122530Nepieciešams:

190 g miltu
150 g cukura
3 olas
110 g sviesta
1 tējk. cepamā pulvera
3 āboli
100 g riekstu, rozīnes, šokolāde pēc izvēles

Karameļu krēma mērces pagatavošanai:

100 g sviesta
2 glāzes cukura
0,3 l saldā krējuma
Šķipsniņa sāls

Izkausē ābolkūkai paredzēto sviestu, saputo olas ar cukuru, sajauc kopā. Pievieno miltus un cepamo pulveri. Visu samaisa un pievieno smalki sagrieztus ābolus, kā arī saujiņu rozīnes, riekstus vai šokolādes čipsus. Visu ielej apaļajā formiņā un cep 180 grādos 40 minūtes.

Kamēr kūka cepas, gatavo karameļu mērci. Uz pannas lēni grauzdē cukuru, to dara uzmanīgi, lai tas tikai karamelizētos, tad pievieno izkausētu sviestu un ūdens peldē viegli uzsildītu saldo krējumu. Kad kūka gatava, to pārlej ar karameļu mērcīti, kas atkal būs īstais akcents. Vienu daļu pārlej uzreiz karstai, bet otru daļu jau atdzesētai kūkai. Ļoti garšīga kūka, kuru pasniegt ar vietējās pļavās lasītu ziedu tēju.


Dārzeņu biezzupa ar timiānu un grauzdētām saulespuķu sēkliņām

12316660_934392603276864_2944446647707804427_nNepieciešams:

4 kartupeļi
2 bietes
6 burkāni
300 g ķirbja
Kālis
3 sīpoli
6 daiviņas ķiploka
Timiāns
Rapšu eļļa
Ingvera gabaliņš (īkšķa gala lielumā)
Saulē kaltēti tomāti (sauja)
200 ml saldā krējuma
Saulespuķu vai ķirbju sēkliņas
Sāls, pipari, čili

Sagriež gabaliņos sīpolus un uzkarsētā rapšu eļļā nedaudz apcep. Pievieno ķiploka daiviņas, ingveru, timiānu un čili. Katliņā sautē gabalos sagrieztus kāļus, burkānus, bietes. Vēlāk pievieno kartupeļus un beigās ķirbi. Tad visu sajauc kopā, pievieno nedaudz saldā krējuma un visu sablenderē.

Biezzupu lej šķīvī, ja nepieciešams, pievieno nedaudz sāls. Zupu pārkaisa ar grauzdētām ķirbju vai saulespuķu sēkliņām. Beigās vēl pārkaisa timiānu. Biezzupu pasniedz ar grauzdētu maizi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
11

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
247
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
62

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1030
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
58

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi