Antra Krūmiņa-Jansone Cēsīs vairāk nekā gadu vada biodejas nodarbības. Viņa ir pārliecināta, ka šis ir dejas veids, kas cilvēkiem liek atcerēties dzīvē svarīgāko.
Biodanza, latviešu valodā – biodeja, ir pilnveidošanās metode, kas Latvijā kļūst arvien pieprasītāka. Biodeja nozīmē arī – dzīves deja. Šo deju pasniedzēja Antra Krūmiņa – Jansone dzīvo Raunas pagastā. Viņa stāsta, ka vienmēr meklējusi iespējas, kā ar dejas palīdzību varētu izpaust emocijas. Visi mēģinājumi iesaistīties kādā deju kolektīvā cietuši neveiksmes. “Vienmēr, kad sāku apmeklēt deju nodarbības, man tās ātri apnika, jo bija jāiegaumē konkrētas soļu kombinācijas. Bet mūzika un deja turpināja saistīt. Pavisam nejauši atradu informāciju par biodeju. Aizgāju, pamēģināju un biju sajūsmā. Man šīs nodarbības ļoti iepatikās, trīs gadus ik nedēļu mēroju ceļu no Cēsīm uz Rīgu, lai tajās varētu piedalīties,” stāsta Antra.
Viņa atceras, cik ļoti iedvesmota bija pēc nodarbībām. Antra tām saskatīja jēgu, tas lika pieņemt lēmumu – apgūt biodejas pasniedzējas iemaņas. “Līdztekus regulārām nodarbībām es mācījos. Tas bija garš un intensīvs mācīšanās process, lai biodeju varētu mācīt citiem. Man kļuva būtiski ar nodarbībās saņemtajiem ieguvumiem dalīties,” atzīst Antra.
Biodeja ir pasaulē pazīstama, zinātniski pierādīta veselības un psihiskās labsajūtas stāvokļa uzlabošanas un personības attīstības metode, skaidro Antra. To 20. gadsimta 60. gados izveidojis antropologs un psihoterapeits Rolando Toro. “Biodeja ir personības attīstības un veselības pilnveidošanas metode, kas izmanto mūziku, kustību un grupas dalībnieku mijiedarbību, lai iegūtu vitalitāti, prieku un dzīves baudījuma izjūtu. Nav iespējams nodalīt garīgo no fiziskās veselības. Tāpēc biodejas laikā organisma atveseļošanās notiek mijiedarbībā. Būtība ir izbaudīt deju kā piedzīvojumu. Katrai sesijai ir sava struktūra, dejas seko viena aiz otras noteiktā metodoloģiskā veidā un ar konkrētu mērķi. Katrām kustībām ir gan fizioloģiska, gan poētiska nozīme,” stāsta Antra, uzsverot, ka dejām nav konkrētas horeogrāfijas vai soļi – katram ir iespēja, ieklausoties ķermenī un mūzikā, izdejot savas emocijas, sajūtas un izbaudīt kopā būšanu.
Nodarbībās netiek izvirzītas prasības, nekas nav jāsasniedz. Pirms katras dejas pasniedzējs iepazīstina ar tās tēmu, atskaņo īpaši izvēlētu mūziku un ļauj dalībniekiem pašiem izdzīvot deju. Antra saka, ka šī esot pieredzes metode – kamēr cilvēks pats to nav izmēģinājis, neesot iespējams saprast, ko biodeja var sniegt.
Latvijā biodeju pazīst aptuveni deviņus gadus. Nu to iespējams apgūt arī Cēsīs pasniedzējas Antras vadībā. Viņa vērtē, ka cēsnieki labprāt iesaistās nodarbībās un grib izmēģināt ko jaunu. Tomēr nereti nākt uz nodarbībām traucējot stereotipi un aizspriedumi. “Uz nodarbībām nāk dažāda vecuma cilvēki, grupas katrai paaudzei tiek komplektētas atsevišķi. Man prieks, ka izmēģināt biodeju nāk gan gados jauni cilvēki, gan seniori. Katrā ziņā tie, kuri atnāk, uz nodarbībām lielākoties ierodas atkārtoti. Rīgā nodarbības apmeklē arī vīrieši. Cēsīs viņi pagaidām ir nedaudz kautrīgāki. Cilvēki ātri vien saprot, ka biodeja ir veids, kā sevi sajust. To nevar izdarīt, izlasot grāmatu vai klausoties lekcijās. To var izdarīt, esot kustībā. Sajūtas tiek izdejotas. Ar dejas palīdzību tiek atgūta spēja priecāties un atraisīties,” stāsta Antra, mudinot atcerēties, ka priecīgi un radoši mēs varam būt visu mūžu neatkarīgi no vecuma.
Komentāri