Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Lieli, mīksti un nav suņi

Druva
10:42
11.03.2015
57
Laci Img 0944

Istabā uz gultas atpūšas trīs lieli lāči, uz sekcijas sev vietu atraduši vēl vairāki nebūt ne mazāki, arī plaukti ir pilni ar lāčiem. Jautāta, cik to ir, Ance Ruķe samulst, pēdējā laikā neesot skaitījusi, bet trīssimt būs.

Kad brīvdienās no studijām Rīgā, kur mācās arhitektūru, Ance atbrauc pie vecākiem uz Rozulu, tā ir reize, kad papriecāties par saviem mīkstajiem un pūkainajiem draugiem. Daži lāči Ancei ir arī Rīgā. Tie ir tik dažādi, ka nevar pat iedomāties.

“Bērnībā man lāči asociējās ar lielu, mīkstu, pūkainu un mīļu suni,” saka Ance. Viņai bija divi gadi, kad māsa no Austrijas atveda pirmo lāci. Tā ir lāču mamma, kurai priekšauta kabatās trīs lācēni. Mazā meitene ģērba lāčukus kā citas meitenītes lelles. Tas notika pirms 20 gadiem.

Kā ieradās nākamais lācis, Ance vairs neatceras. Skolas laikā viņa Cēsīs dejoja “Randiņā”, gan pati, gan vecāki un māsa bieži vien brauca uz ārzemēm un viņai dāvanā atveda kādu lācīti.

“Bērnībā dzimšanas dienā krusttēvs parasti mani veda kaut kur pusdienās, pēc tam gājām uz veikalu. Es varēju izvēlēties jebkuru lāci,” atmiņās pakavējas Ance un piebilst, ka reiz, atnākusi mājās ar lielu lāci, vecākiem teikusi, ka tur palicis viens vēl lielāks.

“No bērnības man lāči ir mīļi, viņos neredzu plēsīgumu,” bilst jauniete, bet vecāki atminas, kā meita Līgatnes lāčiem rādījusi savu T kreklu, uz kura bija attēloti lāči.

No Spānijas, Kanādas, Austrālijas, Dānijas, Turcijas Melnkalnes, Vācijas… Tālu ceļu pie Ances braukuši lāči. Lūk, lācis, gatavots no metāla, ar kristāla acīm, blakus smaržu pudelīte lāča formā, turpat lācis kā rotaslietu lādīte, arī lācis kā Mocarts ar parūku galvā, žabo, kurš, protams, ieradies no Austrijas, cits ķepainis uzvilcis militāru formu, vēl kāds noderētu kā spilvens, citi ļaus skanēt vēja zvaniem, viens prot staigāt… Vēl ir slavenie Tedi lāči. Ir arī pašas gatavoti. Skolā mājturības stundā tapa mīkstā mantiņa un arī ziepes.

Brūni, balti, arī sarkani, dzelteni no dažādiem materiāliem, dažāda lieluma – tādi ir Ances lāči.

“Nekrāju lāčus, domājot, ka to daru. Jau bērnībā gribējās kaut ko mīkstu apkārt, pilnu gultu. Tā lāči sarodas. Pati nepērku, tikai tad, ja kaut kur braucu, tad vienmēr kādu atvedu. Arī draugi, radi no ceļojumiem atved. Tikai 18 gadu jubilejā no draugiem saņēmu lāci, citkārt lāci dāvina, ja neko citu nevar izdomāt,” pastāsta Ance Ruķe. Kolekcijā nav neviena Latvijā ražotā lāča. Ance zina stāstīt, ka populāri ir lācēni ar uzrakstu uz krekliņa “Kāds tevi Latvijā ļoti mīl”.

Kamēr lāču saimniece Rīgā, par viņiem gādā Ances krustdēls Sigurds. Puikam ir divarpus gadu, un viņš labi zina, kā piebīdīt plauktam klāt krēslu, pakāpties, kurus lāču drīkst ņemt un samīļot, kuri var saplīst.

“Protams, ar laiku sakrājas putekļi. Tie, kas stāv aiz stikla, nav bieži jāmazgā, bet pārējie vismaz reizi gadā noteikti. Vai nu vasarā mazgāju pati, vai uzticu ķīmiskajai tīrītavai,” atklāj Ance Ruķe.

Pēc lāčiem viņai tikpat mīļi ir suņi, kuriem vecāku mājās Ance ļauj darīt arī to, ko nevajadzētu. Daudzus gadus Ance dejoja “Randiņā”, tagad par savu kolektīvu sauc “Austri”. Pabijusi visos: gan skolēnu, gan Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Šovasar pirmoreiz nebūs svētku dalībniece. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi