Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Lidot īstajā laikā un vietā

Iveta Rozentāle
14:00
17.12.2019
71
Lido 1

Kirills Jekimovs pirms nepilna gada no Krievijas pārcēlās uz dzīvi Cēsīs un te turpina nodarboties ar savu hobiju un arī sporta veidu – paraplanierismu. Patlaban viņš cītīgi gatavojas nākamā gada pasaules mēroga sacensībām Brazīlijā, lai pirmo reizi šajā sporta veidā tiktu pārstāvēta Latvija.

Viņš uzsver: “Lai lidotu labi, tas jādara regulāri, tāpēc labprāt ne tikai pats izbaudu lidojumus, bet palīdzu arī citiem iepazīt lidošanas prieku. Ir īpaša sajūta dalīties ar to, kas man ir – dot iespēju pacelties gaisā, parādīt skaistumu, kas redzams no augšas, un radīt putna lidojuma sajūtu.”

Patīk mazpilsētas

Kirills atzīst, ka viņš ērti un omulīgi jūtas mazpilsētās. Kad pirms vairākiem gadiem bija Cēsīs, viņam te ļoti iepatikās. Kirills arī ļoti novērtē, ka Latvijā cilvēki neiebilst atbildēt krieviski, kamēr viņš mazpamazām apgūst latviešu valodu. Jo, piemēram, Polijā cilvēki labprāt atbildēs citās valodās, bet ne krieviski. Viņš ļoti priecājas, ka atrada šeit gan dzīvesvietu, gan darbu un var ar paraplanierismu nodarboties kopā ar vietējiem pilotiem: “Vairs nejūtos kā svešinieks. Tagad, kad braucu pa pilsētu, ir cilvēki, kas mani pazīst, pamāj, apgūstu latviešu valodas sarunvalodas frāzes, pamazām kļūstu par savējo. Domāju, tālāk būs tikai labāk. Turklāt ir patīkami, ka vietējie ir izpalīdzīgi gan darba jautājumos, gan piedāvājot kopīgi atpūsties. Būtībā palīdzam cits citam.”

Tā kā viņam, dzīvojot Cēsīs, ir iespēja augt gan savā biznesā, gan hobijā un sportā, pagaidām Kirills ir noskaņots palikt te, bet vienmēr ir atvērts jauniem piedāvājumiem: “Esmu cilvēks, kurš ir gatavs jebkurā brīdī pārcelties, ja jūtu tādu nepieciešamību vai saredzu iespējas kādā citā vietā. Darot to, kas man patīk, es jūtos īstajā laikā un īstajā vietā – laimīgs.”

Bail no augstuma

Ņemot vērā, cik ļoti Kirillam patīk lidot, pārsteidzoši, ka viņš baidās no augstuma. Tomēr, kad ārsts Kirillam diagnosticēja astmu, viņš saprata, ka, iemācoties lidot, var pats sev palīdzēt: “Nolēmu, ja iemācīšos lidot akurāti, tad to darīšu. Un tā joprojām lidoju uzmanīgi. Taču, kad apguvu lidošanu, gribēju reizē pilnveidoties, izmēģināju arī profesionālo sportu, sākumā gūstot labus sasniegumus vietējā mērogā, ar laiku arī starptautiski. Vēlāk jau sāku kā instruktors apmācīt jaunos pilotus. Tas man ļāva paplašināt pieredzi. Lidošanā tāpat kā jebkurā nodarbē, ko gribi darīt patiesi labi, svarīgi ir darīt to bieži un regulāri. Tāpēc Krievijā papildus visam strādāju par glābēju lidojot. Līdz ar to atpūtos, strādāju un sportoju lidojot.”

Kirills skaidro, ka lidošana ir atkarīga no laikapstākļiem – neder lietus, sniegs vai spēcīgs vējš. Viņš ir izbaudījis lidošanu gan trīsdesmit piecu grādu karstumā, gan trīsdesmit piecu grādu aukstumā: “Man patīk lidot ikvienā gadalaikā, jo katram ir savas priekšrocības un savs skaistums, turklāt ir ļoti skaisti novērot, kā daba mainās – kāda tā ir pavasarī, vasarā, zelta rudenī un ziemā.

Lidot mācās atšķirīgi

Pilots novērtējis, ka tehnikas attīstība šo gadu laikā ļauj vieglāk apgūt lidošanu, lidaparāti ir labākas kvalitātes, ar mazāku risku.
Kirills uzsver, ka mācīt citus, dalīties savā pieredzē ir ļoti liela atbildība: “Cilvēks pieradis atbalstīties uz cieta pamata, lidojot tā nav. Ir jāsaprot, kas un kā notiek gaisā. Lidojot jābūt gatavam dažādām situācijām. Jābūt izstrādātai teorētiskai bāzei, lai cilvēks būtu gatavs atbilstoši rīkoties – sekot augstumam, noturēt kursu. Lai iemācītos patstāvīgi lidot, nepieciešams būt disciplinētam, jā­spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus. Ir ļoti liels gandarījums, kad cilvēks iemācās lidot patstāvīgi un sāk veidot savus lidošanas paradumus, savu lidojumu rokrakstu.”

Laiks, cik ātri cilvēks iemācās lidot, atšķiras, līdzīgi kā mācoties valodas – viens to izdara ātrāk, cits lēnāk. Bet vidēji tie ir trīs mēneši, no kuriem desmit stundas ir praktiskās nodarbības. Viņš gan uzsver, ka nekad nevar teikt, ka esi iemācījies visu, arī viņš joprojām mācās un pilnveidojas: “Ja neturpina izaugsmi, notiek regress. Skaists ir līmenis, kad lidojumu var izbaudīt jau kā atpūtu.”

Šobrīd Kirills gan vēl Latvijā nemāca kursantus, bet kopā ar viņu iespējams izbaudīt lidojumu ar paraplānu. Viņš arī vērtē, ka cilvēkiem par lidošanu ar paraplānu ir lielāka interese, nekā šķiet, turklāt daudzi, kuri pamēģina vienu reizi, vēlas laiku pa laikam lidot, lai izbaudītu dažādus laikapstākļus – gan skaidru laiku, gan mākoņainu. Cēsīs ir apmēram septiņi ilggadēji motoparaplānu piloti. Pamazām šis vaļasprieks kļūst populārāks un pieejamāks. Ir iespēja iegādāties mūsdienīgāku tehniku, jūtams atbalsts no Latvijas Paraplanierisma federācijas, ir doma par sacensībām: “Cēsis ir laba vieta lidojumiem Latvijā, kur ar motoparaplāniem ir ļoti komfortabli lidot, tāpēc te šo jomu ir iespējams attīstīt.”

Vēsturisks brīdis

Šobrīd ar federācijas un domubiedru atbalstu Kirills gatavojas dalībai vispasaules čempionātā motoparaplāniem, kas notiks nākamā gada jūnijā Brazīlijā: “Priecājos, ka varu būt profesi­onālajā sportā, un, tā kā Latvija līdz šim nav ņēmusi dalību šādos čempionātos, man ir vēl patīkamāk pārstāvēt Cēsis, jo es šeit dzīvoju. Man tas būs tāds vēsturisks moments. Tāpēc tagad ir ļoti daudz darba. Gribas sagatavoties pēc iespējas labāk. Ja izdosies iegūt labus rezultātus, tad uz šo sporta veidu sāks skatīties pavisam citādāk, nopietnāk.”

Kirills apzinās, ka Brazīlijā ir 10 stundu atšķirība, cits klimats, bet viņš uzsver, ka dalība šādos pasākumos palīdz vēl un vēl pilnveidot meistarību. Viņš ar savu komandu ieplānojis ierasties Brazīlijā kādu laiku pirms sacensībām, lai adaptētos vidē, iepazītu konkrētas vietas. “Tas ir izaicinājums, bet tieši tāds pats izaicinājums tas ir citu Eiropas valstu pārstāvjiem. Brazīlijas pilotus jau pazīstu, viņi ir ļoti prasmīgi. Rezultāts ir atkarīgs no tā, cik maksimāli izdosies sagatavoties. Lidojot vienmēr iespējami negaidīti momenti, bet domāju, ka viss izdosies – to noteiks pieredze un veiksme. Pilotiem veiksme intuitīvā līmenī ir ļoti svarīga, no tās ļoti daudz kas atkarīgs. Dažās sacensībās man ļoti palīdzējusi veiksme, citās nē, bet vienmēr ieklausos savās sajūtās. Pieredze palīdz veiksmi neaizbaidīt,” pastāsta Kirills.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
31

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
956
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
137

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
55

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
499
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
144

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi