Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Lidot īstajā laikā un vietā

Iveta Rozentāle
14:00
17.12.2019
39
Lido 1

Kirills Jekimovs pirms nepilna gada no Krievijas pārcēlās uz dzīvi Cēsīs un te turpina nodarboties ar savu hobiju un arī sporta veidu – paraplanierismu. Patlaban viņš cītīgi gatavojas nākamā gada pasaules mēroga sacensībām Brazīlijā, lai pirmo reizi šajā sporta veidā tiktu pārstāvēta Latvija.

Viņš uzsver: “Lai lidotu labi, tas jādara regulāri, tāpēc labprāt ne tikai pats izbaudu lidojumus, bet palīdzu arī citiem iepazīt lidošanas prieku. Ir īpaša sajūta dalīties ar to, kas man ir – dot iespēju pacelties gaisā, parādīt skaistumu, kas redzams no augšas, un radīt putna lidojuma sajūtu.”

Patīk mazpilsētas

Kirills atzīst, ka viņš ērti un omulīgi jūtas mazpilsētās. Kad pirms vairākiem gadiem bija Cēsīs, viņam te ļoti iepatikās. Kirills arī ļoti novērtē, ka Latvijā cilvēki neiebilst atbildēt krieviski, kamēr viņš mazpamazām apgūst latviešu valodu. Jo, piemēram, Polijā cilvēki labprāt atbildēs citās valodās, bet ne krieviski. Viņš ļoti priecājas, ka atrada šeit gan dzīvesvietu, gan darbu un var ar paraplanierismu nodarboties kopā ar vietējiem pilotiem: “Vairs nejūtos kā svešinieks. Tagad, kad braucu pa pilsētu, ir cilvēki, kas mani pazīst, pamāj, apgūstu latviešu valodas sarunvalodas frāzes, pamazām kļūstu par savējo. Domāju, tālāk būs tikai labāk. Turklāt ir patīkami, ka vietējie ir izpalīdzīgi gan darba jautājumos, gan piedāvājot kopīgi atpūsties. Būtībā palīdzam cits citam.”

Tā kā viņam, dzīvojot Cēsīs, ir iespēja augt gan savā biznesā, gan hobijā un sportā, pagaidām Kirills ir noskaņots palikt te, bet vienmēr ir atvērts jauniem piedāvājumiem: “Esmu cilvēks, kurš ir gatavs jebkurā brīdī pārcelties, ja jūtu tādu nepieciešamību vai saredzu iespējas kādā citā vietā. Darot to, kas man patīk, es jūtos īstajā laikā un īstajā vietā – laimīgs.”

Bail no augstuma

Ņemot vērā, cik ļoti Kirillam patīk lidot, pārsteidzoši, ka viņš baidās no augstuma. Tomēr, kad ārsts Kirillam diagnosticēja astmu, viņš saprata, ka, iemācoties lidot, var pats sev palīdzēt: “Nolēmu, ja iemācīšos lidot akurāti, tad to darīšu. Un tā joprojām lidoju uzmanīgi. Taču, kad apguvu lidošanu, gribēju reizē pilnveidoties, izmēģināju arī profesionālo sportu, sākumā gūstot labus sasniegumus vietējā mērogā, ar laiku arī starptautiski. Vēlāk jau sāku kā instruktors apmācīt jaunos pilotus. Tas man ļāva paplašināt pieredzi. Lidošanā tāpat kā jebkurā nodarbē, ko gribi darīt patiesi labi, svarīgi ir darīt to bieži un regulāri. Tāpēc Krievijā papildus visam strādāju par glābēju lidojot. Līdz ar to atpūtos, strādāju un sportoju lidojot.”

Kirills skaidro, ka lidošana ir atkarīga no laikapstākļiem – neder lietus, sniegs vai spēcīgs vējš. Viņš ir izbaudījis lidošanu gan trīsdesmit piecu grādu karstumā, gan trīsdesmit piecu grādu aukstumā: “Man patīk lidot ikvienā gadalaikā, jo katram ir savas priekšrocības un savs skaistums, turklāt ir ļoti skaisti novērot, kā daba mainās – kāda tā ir pavasarī, vasarā, zelta rudenī un ziemā.

Lidot mācās atšķirīgi

Pilots novērtējis, ka tehnikas attīstība šo gadu laikā ļauj vieglāk apgūt lidošanu, lidaparāti ir labākas kvalitātes, ar mazāku risku.
Kirills uzsver, ka mācīt citus, dalīties savā pieredzē ir ļoti liela atbildība: “Cilvēks pieradis atbalstīties uz cieta pamata, lidojot tā nav. Ir jāsaprot, kas un kā notiek gaisā. Lidojot jābūt gatavam dažādām situācijām. Jābūt izstrādātai teorētiskai bāzei, lai cilvēks būtu gatavs atbilstoši rīkoties – sekot augstumam, noturēt kursu. Lai iemācītos patstāvīgi lidot, nepieciešams būt disciplinētam, jā­spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus. Ir ļoti liels gandarījums, kad cilvēks iemācās lidot patstāvīgi un sāk veidot savus lidošanas paradumus, savu lidojumu rokrakstu.”

Laiks, cik ātri cilvēks iemācās lidot, atšķiras, līdzīgi kā mācoties valodas – viens to izdara ātrāk, cits lēnāk. Bet vidēji tie ir trīs mēneši, no kuriem desmit stundas ir praktiskās nodarbības. Viņš gan uzsver, ka nekad nevar teikt, ka esi iemācījies visu, arī viņš joprojām mācās un pilnveidojas: “Ja neturpina izaugsmi, notiek regress. Skaists ir līmenis, kad lidojumu var izbaudīt jau kā atpūtu.”

Šobrīd Kirills gan vēl Latvijā nemāca kursantus, bet kopā ar viņu iespējams izbaudīt lidojumu ar paraplānu. Viņš arī vērtē, ka cilvēkiem par lidošanu ar paraplānu ir lielāka interese, nekā šķiet, turklāt daudzi, kuri pamēģina vienu reizi, vēlas laiku pa laikam lidot, lai izbaudītu dažādus laikapstākļus – gan skaidru laiku, gan mākoņainu. Cēsīs ir apmēram septiņi ilggadēji motoparaplānu piloti. Pamazām šis vaļasprieks kļūst populārāks un pieejamāks. Ir iespēja iegādāties mūsdienīgāku tehniku, jūtams atbalsts no Latvijas Paraplanierisma federācijas, ir doma par sacensībām: “Cēsis ir laba vieta lidojumiem Latvijā, kur ar motoparaplāniem ir ļoti komfortabli lidot, tāpēc te šo jomu ir iespējams attīstīt.”

Vēsturisks brīdis

Šobrīd ar federācijas un domubiedru atbalstu Kirills gatavojas dalībai vispasaules čempionātā motoparaplāniem, kas notiks nākamā gada jūnijā Brazīlijā: “Priecājos, ka varu būt profesi­onālajā sportā, un, tā kā Latvija līdz šim nav ņēmusi dalību šādos čempionātos, man ir vēl patīkamāk pārstāvēt Cēsis, jo es šeit dzīvoju. Man tas būs tāds vēsturisks moments. Tāpēc tagad ir ļoti daudz darba. Gribas sagatavoties pēc iespējas labāk. Ja izdosies iegūt labus rezultātus, tad uz šo sporta veidu sāks skatīties pavisam citādāk, nopietnāk.”

Kirills apzinās, ka Brazīlijā ir 10 stundu atšķirība, cits klimats, bet viņš uzsver, ka dalība šādos pasākumos palīdz vēl un vēl pilnveidot meistarību. Viņš ar savu komandu ieplānojis ierasties Brazīlijā kādu laiku pirms sacensībām, lai adaptētos vidē, iepazītu konkrētas vietas. “Tas ir izaicinājums, bet tieši tāds pats izaicinājums tas ir citu Eiropas valstu pārstāvjiem. Brazīlijas pilotus jau pazīstu, viņi ir ļoti prasmīgi. Rezultāts ir atkarīgs no tā, cik maksimāli izdosies sagatavoties. Lidojot vienmēr iespējami negaidīti momenti, bet domāju, ka viss izdosies – to noteiks pieredze un veiksme. Pilotiem veiksme intuitīvā līmenī ir ļoti svarīga, no tās ļoti daudz kas atkarīgs. Dažās sacensībās man ļoti palīdzējusi veiksme, citās nē, bet vienmēr ieklausos savās sajūtās. Pieredze palīdz veiksmi neaizbaidīt,” pastāsta Kirills.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
270

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
24
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
10
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi