Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Lidojošie šķīvīši, būt vai nebūt

Jānis Gabrāns
11:07
09.12.2015
163
Nlo1 Melnb 1

Katram no mums ir savs stāsts par NLO jeb neidentificētiem lidojošiem objektiem, ko tautā vienkārši sauc par lidojošajiem šķīvīšiem. Vai katrs esam raudzījušies naksnīgajās debesīs, cerībā pamanīt kaut ko neparastu, neizskaidrojamu. Ja reiz visā pasaulē runā, ka tie lido, ja tik daudzi sakās redzējuši, kāpēc lai nepaveiktos arī man.

Pasaule glabā daudz it kā pat ticamu stāstu par NLO. Noteikti ir dzirdēts par notikumiem Rouzvelā (ASV) 1947.gadā, kur it kā avarēja lidojošais šķīvītis. Ap šo notikumu savīts tik daudz stāstu, leģendu un sazvērestības teoriju, ka nav vairs svarīgi, kas tur patiesībā notika.

Zināms arī Petrozavodskas fenomens, kas joprojām ir līdz galam neizskaidrota vizuāla parādība, kas novērota pilsētā 1977. gada septembrī un kam bija tūkstošiem aculiecinieku, tai skaitā arī Somijā. Naksnīgajās debesīs pēkšņi iedegās milzīga “zvaigzne”, kas impulsu veidā sūtīja uz zemi gaismas kūļus. Pēc novērotās parādības pilsētas dzīvojamo namu logu stiklos tika atklāti lieli caurumi ar asām malām. Par šo gadījumu izvirzītas daudzas versijas, bet konkrēta skaidrojuma nav.

Šādu uzskaitījumu varētu turpināt, un liekas, ka citplanētieši regulāri apciemo Zemi, tāpēc centos uzzināt speciālista viedokli.

Fonda “Stargate Observatories” pārstāvis Mārtiņš Eihvalds, kurš daudz laika pavada pie teleskopa, pie tam dažādās pasaules vietās, stāsta, ka par šo tēmu pēdējā laikā īpaši interesējoties, tiesa, reālus apstiprinājumus par NLO fiksēšanu nav guvis: “Interesants fakts, ka 99 procentos gadījumu informācija par lidojošajiem šķīvīšiem nāk no mājsaimniecēm. Tā liecina statistika. Pretī ir miljoniem cilvēku, kuri darbojas ar astronomiju, gan profesionāļi, gan amatieri, kuri nedēļām sēž pie saviem teleskopiem, pētot kosmosu, bet no viņiem nav saņemta informācija, ka kāds kaut ko būtu redzējis. Arī pats neesmu. Jā, fiksētas no pirmā acu uzmetiena dīvainas lietas, bet visas radušas loģisku skaidrojumu. Vai tas bijis kāds kosmiskais pavadonis, vai dabas parādība. Atceros vienu gadījumu, kad likās – ir NLO! Skatījos teleskopā, pēkšņi melnās debesīs parādījās četras spožas bumbas, kas kustējās. Pirmajā mirklī bija pamatīgs šoks! Sāku meklēt informāciju, un noskaidrojās, ka tie bijuši “Motorolla” pavadoņi, kas tobrīd laisti orbītā. Tāpēc, kamēr pats savām acīm kādu lidojošo šķīvīti neredzēšu, neticēšu.”

Taču viņš pilnībā šādu iespēju neizslēdz, un, iespējams, kaut kad pagātnē šādi viesi zemi apmeklējuši vai ieradīsies nākotnē. To M. Eihvalds balsta uz savu pārliecību, ka mēs Visumā neesam vienīgie: “Pilnīgi droši var teikt, ka dzīvība kosmosā ir. Mūsu galaktikā ir apmēram 300 miljardi zvaigžņu. Ne pārāk sen tika atklāta planēta, kas riņķo ap kādu no tām un uz kuras varētu būt dzīvība, jo ir atbilstoši apstākļi. Šobrīd Saules apkaimē zināmas vairāk nekā 2000 šādas planētas, un skaits nemitīgi aug. Atklāti vairāki simti Zemei līdzīgu planētu, uz kurām reāli var būt dzīvība. Mūsu galaktikā šādu planētu varētu būt miljardi. Bet, ja skatāmies Visuma kontekstā, kur tādas galaktikas kā Piena ceļš ir kādi 300 miljardi un katrā neskaitāmas dzīvībai derīgas planētas, jautājums – ir vai nav dzīvība Visumā – atkrīt pats no sevis. Cits jautājums – kā ar viņiem sazināties? Jāsaprot, ka ir formātu nesaderība. Vienkāršs salīdzinājums, ņemam mūsdienu fotoaparāta atmiņas karti, aizvedam to 50 gadu tālā pagātnē, tur neviens nezinās, ko ar to darīt. Un nav pat jādomā tādās kategorijās, atliek aizbraukt uz Ķīnu, ieiet kādā veikalā, un mēs tur neko nesapratīsim, lai gan dzīvojam vienā laikā un tepat blakus. Tad kā lai sazināmies ar iespējamo dzīvību kosmosā? Iespējams, viņi jau sen sūta mums signālus, mēs tikai tos nespējam uztvert, saprast, atšifrēt. Tāpat arī mūsu sūtītie signāli, visticamāk, paliks nesaprotami un neuztverti.

Pieņemot, ka dzīvība Visumā var eksistēt jau miljardiem gadu, nespējam pat iedomāties, kāda tā varētu būt, kādā attīstības pakāpē. Var būt uz zemākas, bet var būt arī gluži pretēji, neaptverami apsteigušas mūs.”

Vadoties pēc šīs teorijas, uz NLO fenomenu var raudzīties kā samērā reālu stāstu. Patiesībā tam arī rodams apstiprinājums. Zīmējumi faraonu kapenēs, piramīdās, citviet rāda dažādus lidojošus objektus, tostarp līdzīgus mūsdienu helikopteriem, arī lidaparātus, kas lido aerodinamiskajā tunelī. M. Eihvalds norāda, ka arī pasaules tautu reliģijās, mītos rodamas skaidras norādes uz to, ka kādreiz pie mums, iespējams, viesojušies nezināmi lidojoši objekti: “Kaut vai stāsts par pūķiem, kam acis spīd, kuri lido, spļauj uguni, vai tas nav mītisks reaktīvās lidmašīnas apraksts? Arī reliģijās dievi nākuši ar uguni, troksni, kas var attēlot kosmosa kuģi. Iespējams, senlaikos lidojošie objekti, kuriem cilvēki nespēja rast izskaidrojumu, tika sasaistīti ar kādām dievībām vai mitoloģiskiem dzīvniekiem. Tāpēc var pieņemt, ka tālā pagātnē kāds apciemojis mūsu Zemi, lai gan simtprocentīgu zinātnisku pierādījumu tam nav.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
16

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
62

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1040
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
59

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi