Kas mūs visvairāk pārsteidz un rosina sarunām? Laika apstākļi. Piekritīsiet, ka gandrīz katra ikdienišķa tikšanās pēc brīža nemanāmi ievirzās “meteoroloģiskajā gultnē”. TV vai radio laika ziņām skanot, tiek pārtraukti visi darbi un uzmanība koncentrēta uz svarīgajām vēstīm. Šoreiz ne par to, kāds rītdien būs laiks, bet gan par to, kādi bijuši aizvadīto gadu pavasari, kādas neparastas un pārsteidzošas dabas kaprīzes gadalaiku ritumā novērojuši ilggadēji Gaujas krastu iedzīvotāji Uldis Saulītis, Māris Mitrevics un Jānis Eglītis.
Laika vērotāju pieraksti liecina, ka pēdējos gadu desmitos nevar apgalvot – tuvojas globālā sasilšana. Silti un agri pavasari mijas ar vēlajiem, Lieldienās reizēm snieg, bet gadās, ka ap Jurģiem var atklāt peldsezonu. Kādi bijuši aizvadītie marta mēneši? Lūk, 1967. un 2000.gadā sniegs nokūst jau februārī un vietām sākas zemes aršana. Silts februāris, novērojumu rekordists arī nupat aizvadītajā 2016.gadā. Vēl pāris agru pavasaru novēroti 1971., 1983. un 2004.gadā, kad jau marta vidū pazūd pēdējās kupenas, bet 1990.gada 19.martā +18ºC, mežmalās sijājas odi un pavasaris par trim nedēļām apsteidz “plānu”. Daudziem jau piemirsies, taču 2014. un 2015.gadā pavasaris atsteidzās mēnesi ātrāk. Arī kopumā 2015.gads tiek uzskatīts par pasaulē siltāko, kopš 1880.gadā sākti novērojumi.
Ziema aizkavējās visu martu 1969., 1980. un 1996.gadā, sniegs nokusa tikai aprīlī. Arī 1963., 1987.gadā ap pavasara saulgriežu laiku vēl valdīja īsta ziema un gaisa temperatūra pazeminājās līdz -22ºC, savukārt 2013.gadā marts bija aukstākais mēnesis aizvadītajos 50 gados.
Tagad kārta aprīļa novērojumiem. Ievērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās 2016.gada 6.aprīlī +20ºC, 1989.gada 13.aprīlī +23ºC. Vairākas reizes ap Jurģu dienu bijis negaidīts pavasara karstums: 1995.gada 23.aprīlī gaisa temperatūra pārsniedza +20ºC un mežos uzziedēja baltās vizbulītes, 1996.gada 22.aprīlī +26ºC, 2000.gada 24.aprīlī +30ºC, kad drosmīgākie atklāja peldsezonu, un 2001.gada 24.aprīlī, kad gaisa temperatūra sasniedza +22ºC. Pēc ticējumiem bada gadu vēstīja pērkons, kas 1992.gada 14.aprīlī ieducināja kailos kokos, ievadot mēnesi ilgu lietus periodu, līdz pat maija vidum. Tajā pavasarī maz saules un maz putnu dziesmu. 2009.gadā sausākais aprīlis meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Ziema vēlreiz atgādināja par sevi 1988.gadā, kad no 23. līdz 28.aprīlim sasniga biezā kārtā. Nosala daudzi gājputni. Sniegotas arī 2001.gada Lieldienas, kad 15.aprīlī varēja gan pikoties, gan velt sniegavīrus. Vecākās paaudzes cēsnieki droši vien atceras 1956.gada lielos plūdus, kad aprīļa beigās un maija sākumā Gauja draudīgi skalojās palienes pļavās pie Raiskuma tilta. Pēc bargas un sniegotas ziemas, kāda novērota pēdējos simts gados, 2010.gada marta beigās sākās plūdi, Gauja pārrāva ceļus.
Vēsi un vēli pavasari, kad ievas uzzied un koki salapo tikai maija beigās, Gaujas krastos novēroti 1969., 1976., 1978.gadā. Arī 1997., 2003., 2005., 2006., 2008., 2010., 2011., 2013., 2016.gadā maija sākumā vēl nebija ne zāles, ne lapu. 1997.gada 7.maijā gaisa temperatūra tikai +2ºC.
Bargas pavasara salnas 2000.gada maijā, kad daudziem kokiem nosala tikko izplaukušās, maigi zaļās lapiņas. Cieta arī Kvēpenes ozols. Salnu naktis piedzīvotas 2004.gadā no maija vidus līdz jūnija vidum.
Vēlā 1975.gada pavasara kļūdas laboja spējš siltuma vilnis no 6.līdz 11.maijam, kad termometra stabiņš rādīja +28ºC. Arī 2002.gada 4.maijā +25ºC, 2013.gada 9.maijā +28ºC, 2014.gada 19.maijā +29ºC. Pirms gada, atcerieties, bija tik sauss maijs, ka mēneša beigās tika izsludināta augstākās – piektās – kategorijas ugunsbīstamība. Agrs pavasaris ar īstu ziedoņa laiku maijā bija 1986., 1998., 2000., 2002., 2004.gadā, kad bija kā tautasdziesmā teikts: “Ziedēj´ ieva ar ābeli…” Vērosim pavasari kopā!
Komentāri