Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

LAFPA: samazinās pieprasījums pēc vidutāja pakalpojumiem nebanku kreditēšanas nozarē

Druva
14:10
27.01.2017
8

Aizvadīto četru gadu laikā būtiski samazinājies to patērētāju skaits, kas aizdevumus ir paņēmuši pie nebanku kredītdevējiem, bet nespēj laicīgi segt uzņemtās saistības. Ja 2013. gadā līgumus par pakāpenisku parādu nomaksu ar nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem noslēdza 292 kredītņēmēji, tad pērn līgumu skaits bija 216, kas ir par vienu ceturto daļu mazāk.

“Ja analizējam datus pa gadiem, tad redzam, ka katru gadu kopš asociācija 2013.gadā izveidoja vidutāja pakalpojumu pakāpeniskai parādu nomaksai starp kredītņēmējiem un nozares uzņēmumiem noslēgto līgumu skaits ir pakāpeniski samazinājies. Lielā mērā tas ir pateicoties asociācijas izveidotai sistēmai, kas ļauj nozares uzņēmumiem savstarpēji apmainīties ar datiem par klientu aktīvajām saistībām, kas iepriekš nozares uzņēmumiem nebija pieejams,” uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus aicinot ikvienu kredītņēmēju, kam radušās problēmas ar aizdevumu atmaksu, problēmas risināšanu neatlikt un vērsties asociācijā.

Tāpat ir palielinājies to patērētāju skaits, kas ar asociācijas starpniecību sekmīgi ir nokārtojuši savas saistības. Ja 2015. gadā izmaksāto līgumu skaits bija 82, tad pērn tas sasniedza 233 līgumus, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk.

Lai izmantotu asociāciju kā vidutāju, grūtībās nonākušam kredītņēmējam ir jāaizpilda iesnieguma paraugs, kas pieejams asociācijas mājas lapā, kā arī jāiesniedz pases kopija, izziņa no VSAA par pēdējos 6 mēnešos veiktajām sociālajām iemaksām un bankas konta pārskats par pēdējiem 6 mēnešiem. Pēc iesnieguma saņemšanas asociācija izstrādā un sagatavo daudzpusēju vienošanos starp asociācijas biedriem un grūtībās nonākušo kredītņēmēju, kur noteikts ikmēneša maksājuma apmērs un termiņš parādu dzēšanai. Atbilstoši parakstītajai vienošanai kredītņēmējam reizi mēnesī jāpārskaita uz asociācijas speciāli izveidotu kontu maksājums, ko tālāk asociācija atbilstoši parakstītajai vienošanai sadalīs starp iesaistītajiem kredītdevējiem.

Vidutāja pakalpojumus ir bez maksas, tomēr tas attiecināms tikai uz tiem nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, kas ir asociācijas biedri.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi