Pirtī iešanas tradīcijas Latvijā ir senas. Pamazām vien populāri kļūst kubli, kurus var saukt arī par baļļām. Iespējams, tās pārņemtas no japāņiem, kur kubla pirts ir tradicionāla. Tā ir vieta, kur japāņi satiekas, apmainās domām, pārrunā ikdienas notikumus un vienojas par sadarbību. Japāņi karsējas vairākas reizes nedēļā, daži pat katru dienu atpūšas karstajā ūdenī pirms vakariņām. Pirms ieiešanas karstajā ūdenī japāņi nomazgājas un aplaistās ar karstu ūdeni, tad ielien ļoti karstā ūdenī (45°C – 50°C), kur uzturas 10 – 15 min. Tad, ietinies halātā vai palagā vai vēl papildus vilnas segā, atguļas un turpina svīst vienu stundu, pēc tam noslaukās un dodas pastaigāties. Japāņi kublus sauc par Dieva dāvanu.
Zaubēniete Ieva Rudmieze arī pārliecinājusies, ka kublā ir lieliska atpūta. “Zaubē vēl nevienam nav. Tas tomēr vēl nav plaši pazīstams, un daudzi baidās pamēģināt. Arī pirtu, kuras izīrē, mūspusē nav daudz. Kubls ir ērts dažādos pasākumos, ballītēs,” stāsta Ieva. Kad mājnieki kublu bija izmēģinājuši, viņa to piedāvā nomā citiem. “Varu pati aizvest, var atbraukt pakaļ. Nav nekā sarežģīta, ūdeni var ņemt no dīķa, ir sūknis, lai kublu ātri piepildītu, krāsniņa to ātri sasilda,” pastāsta zaubēniete.
Ieva dzīvo mammas vecātēva mājās “Gobiņas”, kas muižas laikā bijusi vistu kūts. Māja ir kā uz saliņas, dīķis savienots ar grāvi, turpat arī Augšezers, kas piekļaujas īpašumam. Kublu Ieva iegādājās, piesaistot finansējumu projektā. “Tas ir sākums. Ezermalā ir iekārtota atpūtas vieta, te var celt teltis. Gribu uzcelt nojumi, lai ērtāk atpūtniekiem. Ceru kādā projektā iegūt finansējumu un ievilkt elektrību,” nākotnes ieceres atklāj Ieva un uzsver, ka zaubēniešiem Augšezers ir iecienīta atpūtas vieta, īpaši makšķerniekiem. Par ezera apsaimniekošanu gādā ar mednieku un makšķernieku biedrība “Zaube”, ar kuru ir laba sadarbība. Atpūtas reizēs ezermalā ne viens vien izmantojis Ievas kublu. “Tie, kuri pamēģinājuši, atzinuši, ka sajūtas bijušas ļoti labas un labprāt kublā karsētos atkal,” pastāsta zaubēniete.
Ieva pirms nepilna gada pēc darba Rīgā atgriezās Zaubē. “Gribu ko darīt Zaubē, nevis Rīgā. Ja ir zeme pie ezera, tā jāizmanto. Saprotu, ka viss jādara lēnām,” viņa uzsver. Ieva studējusi tūrisma jomu, uzņēmējdarbību.
“Ticu, ka reiz daudzi pilsētnieki pārcelsies uz laukiem. Ir jāsajūt, cik te ir labi. Brīvu vietu laukos pietiek, arī vecu māju,” pārliecināta Ieva un piebilst, lai gan Zaubē nav ievērojamu vietu, kurām piesaistīt ar intriģējošiem stāstiem, aizvien biežāk te iegriežas ekskursanti. “No mums atkarīgs, vai viņi atgriezīsies, stāstīs citiem par sajūtām, kuras guvuši Zaubē,” domās dalās Ieva Rudmieze un piebilst, ka veldzēšanās kublā ezera krastā un kubla noma ir sākums viņas biznesam laukos.
Komentāri